Gada siltajā laikā, kad tiek nēsāti vaļējie apavi, pēdas tiek lutinātas ar pedikīru, skrubjiem, krēmiem u.tml., bet ziemā, kad pēdas ir paslēptas apavos, cilvēki nereti atstāj novārtā to regulāru aprūpi – tiesa, līdz brīdim, kad sākas problēmas.
Tomēr tieši aukstajā un mitrajā laikā, kad pēdas lielāko dienas daļu atrodas slēgtos apavos, tās izteikti vairāk nogurst, pārlieku svīst, un veidojas sausi, plaisājoši papēži, kā arī izteikti vairāk cilvēku skar kāju sēnīšu problēma. Tāpēc par to, kā ziemas laikā pareizi aprūpēt pēdas, stāsta „BENU aptieku” farmaceite Maira Logina.

---

Sandra Magone “G. Miežis Ārsts”

Galvas utu (Pediculus humanus capitis) galvenā atrašanās vieta ir cilvēka mati, bet, intensīvi vairojoties, tās izplatās arī citā ķermeņa augšdaļas apmatojumā (uzacīs, skropstās, bārdā u.c.). Optimālā temperatūra utu attīstībai un vairošanai ir 32°C. Netiešie utu pārnešanas ceļi mēdz būt – inficēto cilvēku ķemmes lietošana, cepuru, šallu, citu galvassegu lietošana, dvieļu un segu lietošana, drēbju pielaikošana.

---

Jekaterina Pudova, dermatoloģe, triholoģe, „Veselības centra 4” skaistuma klīnika “4. Dimensija”

Atnākot rudenim, mēs varam vērot burvīgas dabas pārvērtības un katru dienu acis priecē jaunas krāsas. Taču, iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, nereti mūs sagaida arī ne tik patīkami atklājumi, piemēram, pedikuloze jeb utainība, kas ir samērā izplatīta problēma arī mūsdienās.

Higiēna ir galvenā profilakse, lai izvairītos no saslimšanas ar zarnu nūjiņu izraisīto hemolītiski urēmisko sindromu

Iestājoties vasarai un siltam laikam, novērojams arī saslimstības pieaugums ar dažādām zarnu infekcijām, kas īpaši liek pievērst uzmanību personīgās higiēnas ievērošanai.

---

Evija Rodke, plastikas ķirurģe

Pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze ir saistīta ar veģetatīvo distoniju, kas nav atkarīga no cilvēka vai viņa gribas. To izraisa kāds uztraukums, emocionāls pārdzīvojums, kura dēļ var sākties pastiprinātas svīšanas process.

Viena no lielākajām un ietekmīgākajām Francijas neredzīgo un vājredzīgo nevalstiskām organizācijām – Valentīna Avī asociācija (Association Valentin Haüy) no šīgada 2. līdz 12.maijam viesosies Latvijā, starptautiskās neredzīgo sesijas ietvaros, kuru organizē pašmāju jaunatnes starptautisko programmu aģentūra „Jaunatne Darbībā” un sabiedriskā organizācija "Es redzu".

Aleksandra Matvejeva,
Dr.Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs

Glaukoma ir acu slimību grupa, kuru raksturo tipiski redzes lauka defekti, redzes asuma samazināšanās un redzes nerva atrofija. Šī slimība ir viens no galvenajiem akluma cēloņiem pasaulē.

Glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas. Tomēr riska grupā galvenokārt atrodas gados vecāki cilvēki. Iedzimta glaukoma veidojas vienā gadījumā uz 10-20 tūkstošiem bērnu, savukārt vecumā no 50 līdz 60 gadiem glaukoma attīstās 1,5% gadījumu, bet vecumā pēc 75 gadiem saslimšanas gadījumu skaits pieaug līdz 3%.

Aleksandra Matvejeva

Katarakta ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām gados vecākiem cilvēkiem. Šī slimība ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošānas, kā rezultātā lēca sabiezē, kļūst duļķaina un nelaiž sev cauri pietiekami daudz gaismas. Tādēļ samazinās redzes asums un cilvēks pasauli redz kā caur netīru stiklu – attēls ir miglains un izplūdis.

Māra Kondrāte

Acis ir viens no tiem cilvēka orgāniem, kas ik dienas pakļauti gandrīz nepārtrauktam stresam. Mūsdienās cilvēki daudz laika pavada slēgtās telpās, strādājot pie datoriem. Arī pārrodoties mājās, nereti atpūta notiek pie datora vai, skatoties televizoru. Tāpat acīm slogu rada arī nepietiekams apgaismojums, gaisa piesārņojums, centrālās apkures radītais gaisa sausums, un visi šie un arī vēl citi faktori var būt par iemeslu redzes problēmu aizsākumam. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Irina Pavlova stāsta par to, kādi vitamīni un acu pilieni palīdzēs saudzēt redzi par spīti ikdienas slogam un kā atbrīvoties no diskomforta, kas rodas acu noguruma brīžos.

Līga Rutkovska

 

Alerģisku acu iekaisumu izpausmes veidi ir dažādi – apsārtums acs baltajā daļā vai plakstiņa iekšpusē, nieze, asarošana, izplūdusi redzes spēja, dedzinoša sajūta, tūska vai jutīgums pret gaismas stariem. Taču šie simptomi var liecināt kā par alerģiju, tā arī vienkāršu kairinājumu vai nopietnu acu slimību.