Visbiežāk sastopama hroniska atvērta kakta glaukoma (90% gadījumu). Tā progresē lēni un nemanāmi, slimniekam ilgstoši var nerasties aizdomas par kaiti.
Lielākoties slimnieki saka, ka nelielas sūdzības tomēr bijušas, bet tās šķitušas pārāk nenozīmīgas, lai tām pievērstu uzmanību. Raksturīgākās sūdzības ir:
– periodiska vai pastāvīga miglošanās vienā acī (glaukoma parasti skar abas acis, bet slimība noris asimetriski, t.i., vienā acī tā sākas agrāk nekā otrā);
– smaguma vai sāpju sajūta uzacu apvidū, galvassāpes;
– svešķermeņa sajūta, vai diskomforta sajūta acī;
– redzes vājināšanās un redzeslauka ierobežojums, ko slimnieki pamana paši, liecina par ielaistu slimību.
– periodiska vai pastāvīga miglošanās vienā acī (glaukoma parasti skar abas acis, bet slimība noris asimetriski, t.i., vienā acī tā sākas agrāk nekā otrā);
– smaguma vai sāpju sajūta uzacu apvidū, galvassāpes;
– svešķermeņa sajūta, vai diskomforta sajūta acī;
– redzes vājināšanās un redzeslauka ierobežojums, ko slimnieki pamana paši, liecina par ielaistu slimību.
Jo agrāk sākta terapija, jo veiksmīgāk acs spiedienu izdodas normalizēt ar acu pilieniem. Ielaistā gadījumā lokālā terapija var būt neefektīva.Akūta jeb slēgta kakta glaukoma sākas pēkšņi, ar lēkmi. Acs iekšējais spiediens pēkšņi un strauji ceļas. Acābols ir apsārtis, zīlīte paplašinās. Slimnieks jūt stipras sāpes acī, galvassāpes pieres, deniņu apvidū. Redze miglojas, pēc tam vājinās. Skatoties uz gaismas avotu, slimnieks redz varavīksnes lokus ap to. Stipras lēkmes laikā var būt slikta dūša, vemšana. Akūtu glaukomas lēkmi var provocēt daži medikamenti (atropīns u.c). kas paplašina acu zīlītes.Sekundāra glaukoma ir citu acu slimību sekas. Bieži sekundāra glaukoma var būt pēc acs traumas, iekaisuma, acs asinsvadu trombozes, kā arī cukura diabēta radīto acs pārmaiņu dēļ. Sekundārā glaukoma var norisēt gan kā slēgta, gan kā atvērta kakta glaukoma.
Normāla spiediena glaukoma. Acīs ar normālu vai nedaudz paaugstinātu intraokulāro spiedienu veidojas glaukomai raksturīgā redzes nerva diska ekskavācija un attiecīgi raksturīgās pārmaiņas redzeslaukā. Šīs glaukomas cēloņi nav zināmi. Domājams, ka vainīgi ir kardiovaskulārās sistēmas traucējumi, kas rada neatbilstību starp intraokulāro spiedienu un perfūzijas spiedienu redzes nervā.
Iedzimtā glaukoma. Iedzimta glaukoma ir jaundzimušo un agrīna vecuma bērnu acu slimība. 90% gadījumu tā rodas pirmā mūža gadā. Primāras iedzimtas glaukomas cēlonis ir iedzimta acs drenāžas sistēmas neattīstība. Paaugstinātā acs spiediena ietekmē acs progresējoši palielinās, jo jaundzimušiem acābola apvalki ir elastīgi. Veidojas glaukomai raksturīgā redzes nerva diska ekskavācija un līdz ar to redzes funkcijas zudums. Sākumā nedaudz palielinās radzene, var veidoties neliela radzenes tūska, tā kļūst blāvāka. Bērnam sākas asarošana, bailes no gaismas. Pakāpeniski acāboli palielinās. Bērns kļūst kaprīzs, slikti guļ. Redzes saglabāšanā izšķirīga nozīme ir agrīnai diagnostikai.
Ārstēšana
Galvenais uzdevums ir saglabāt redzi tādu, kāda tā ir pirmo reizi diagnosticējot glaukomu. Jo agrāk slimība atklāta, jo lielākas izredzes glaukomas progresēšanu apturēt. Ielaista slimība var progresēt, lai gan acs spiedienu izdevies normalizēt.
Glaukomas ārstēšanu parasti sāk ar acu pilieniem. Ir acu pilieni, kas uzlabo intraokulārā šķidruma atteci, samazina intraokulārā šķidruma veidošanos. Acu pilienus parasti ordinē 1— 3 reizes dienā. Katrai preparātu grupai ir arī blaknes. Vieni medikamenti sašaurina acs zīlīti — tas pārejoši var vājināt redzi, īpaši kataraktas slimniekiem. Citi medikamenti gluži otrādi — paplašina zīlīti, vēl citi, nokļūstot asinsritē var izraisīt sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus. Tomēr blaknes parasti ir niecīgas. Acu pilienu lietošana normalizē acs spiedienu, īpaši ja ārstēšana sākta laikus.
Acu pilieni jālieto regulāri — noteiktā laikā. Acu pilienu darbības ilgums ir dažāds, sākot no 6 līdz 24 stundām, ar to arī skaidrojama nepieciešamība ievērot regularitāti! Ja vienlaikus ordinēti divi medikamenti, jāievēro 5 minūšu starplaiks starp abu medikamentu lietošanu.
Acu pilieni neizārstē glaukomu, tie normalizē acs spiedienu noteiktu laiku. Pēc medikamentu iedarbības beigām acs spiediens atkal sāk paaugstināties.
Pēdējos gados glaukomas ārstēšanā plaši lieto lāzerterapiju. Galvenokārt izmanto divu veidu lāzerus. Šo lāzeru izvēli nosaka glaukomas veids.
(1). Slēgta kakta glaukomas gadījumā ar YAG lāzeru veido nelielu atveri varavīksnenē, jo varavīksnene ir bloķējusi trabekulāro zonu, pa ko notiek šķidruma attece. Veicot iridotomiju, intraokulārais šķidrums brīvi nokļūst priekšējās kameras kaktā un tālāk pa atteces ceļiem aizplūst no acs.
(2) Atvērtas priekšējās kameras kakta glaukomas gadījumā izmantojam ARGONA lāzeru. Šo procedūru sauc par lāzertrabekuloplastiku. Tā uzlabo intraokulārā šķidruma atteci trabekulārā zonā.
Lāzerterapija ir ambulatoriska procedūra, pēc tās slimnieks var doties mājās un nav jāievēro speciāls režīms. Dažas dienas pēc lāzerterapijas acs var būt apsārtusi un asarot. Lāzerterapijas priekšrocības ir šādas: tā ir ātri un ērti veicama, nav nepieciešama slimnieka īpaša sagatavošana, komplikāciju risks ir minimāls. Tomēr lāzerterapiju nav iespējams veikt visu glaukomas veidu gadījumā. Pozitīvo rezultātu parasti iegūst 2—3 nedēļu laikā pēc procedūras.
Lāzertrabekuloplastikas pozitīvais efekts parasti nav ilgstošs.
Radikālākā acs iekšējā spiediena pazemināšanas metode ir operācija. Antiglaukomatozā operācija ir mikroķirurģiska, tas nozīmē, ka operāciju veic ar mikroskopu. Operāciju parasti izdara lokālā anestēzijā. Ķirurgs trabekulārā zonā izveido nelielu atveri, kas ļauj šķidrumam aizplūst no acs. Audos virs atveres veidojas neliels pacēlums, ko sauc par filtācijas spilventiņu. Mikroķirurģiskās operācijas priekšrocības ir šādas: var lietot visu glaukomas veidu gadījumā, acs iekšējais spiediens pazeminās tūliņ un medikamenti pēc tam nav jālieto. Spiediena pazemināšanās parasti ir ilgstoša.
Antiglaukomatozo operāciju veic stacionārā un parasti slimniekiem aptuveni nedēļa jāpavada slimnīcā. Pēcoperācijas periodā slimniekiem jāievēro saudzējošs režīms un jālieto ārsta norādītie medikamenti.
Normāla spiediena glaukoma. Acīs ar normālu vai nedaudz paaugstinātu intraokulāro spiedienu veidojas glaukomai raksturīgā redzes nerva diska ekskavācija un attiecīgi raksturīgās pārmaiņas redzeslaukā. Šīs glaukomas cēloņi nav zināmi. Domājams, ka vainīgi ir kardiovaskulārās sistēmas traucējumi, kas rada neatbilstību starp intraokulāro spiedienu un perfūzijas spiedienu redzes nervā.
Iedzimtā glaukoma. Iedzimta glaukoma ir jaundzimušo un agrīna vecuma bērnu acu slimība. 90% gadījumu tā rodas pirmā mūža gadā. Primāras iedzimtas glaukomas cēlonis ir iedzimta acs drenāžas sistēmas neattīstība. Paaugstinātā acs spiediena ietekmē acs progresējoši palielinās, jo jaundzimušiem acābola apvalki ir elastīgi. Veidojas glaukomai raksturīgā redzes nerva diska ekskavācija un līdz ar to redzes funkcijas zudums. Sākumā nedaudz palielinās radzene, var veidoties neliela radzenes tūska, tā kļūst blāvāka. Bērnam sākas asarošana, bailes no gaismas. Pakāpeniski acāboli palielinās. Bērns kļūst kaprīzs, slikti guļ. Redzes saglabāšanā izšķirīga nozīme ir agrīnai diagnostikai.
Ārstēšana
Galvenais uzdevums ir saglabāt redzi tādu, kāda tā ir pirmo reizi diagnosticējot glaukomu. Jo agrāk slimība atklāta, jo lielākas izredzes glaukomas progresēšanu apturēt. Ielaista slimība var progresēt, lai gan acs spiedienu izdevies normalizēt.
Glaukomas ārstēšanu parasti sāk ar acu pilieniem. Ir acu pilieni, kas uzlabo intraokulārā šķidruma atteci, samazina intraokulārā šķidruma veidošanos. Acu pilienus parasti ordinē 1— 3 reizes dienā. Katrai preparātu grupai ir arī blaknes. Vieni medikamenti sašaurina acs zīlīti — tas pārejoši var vājināt redzi, īpaši kataraktas slimniekiem. Citi medikamenti gluži otrādi — paplašina zīlīti, vēl citi, nokļūstot asinsritē var izraisīt sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus. Tomēr blaknes parasti ir niecīgas. Acu pilienu lietošana normalizē acs spiedienu, īpaši ja ārstēšana sākta laikus.
Acu pilieni jālieto regulāri — noteiktā laikā. Acu pilienu darbības ilgums ir dažāds, sākot no 6 līdz 24 stundām, ar to arī skaidrojama nepieciešamība ievērot regularitāti! Ja vienlaikus ordinēti divi medikamenti, jāievēro 5 minūšu starplaiks starp abu medikamentu lietošanu.
Acu pilieni neizārstē glaukomu, tie normalizē acs spiedienu noteiktu laiku. Pēc medikamentu iedarbības beigām acs spiediens atkal sāk paaugstināties.
Pēdējos gados glaukomas ārstēšanā plaši lieto lāzerterapiju. Galvenokārt izmanto divu veidu lāzerus. Šo lāzeru izvēli nosaka glaukomas veids.
(1). Slēgta kakta glaukomas gadījumā ar YAG lāzeru veido nelielu atveri varavīksnenē, jo varavīksnene ir bloķējusi trabekulāro zonu, pa ko notiek šķidruma attece. Veicot iridotomiju, intraokulārais šķidrums brīvi nokļūst priekšējās kameras kaktā un tālāk pa atteces ceļiem aizplūst no acs.
(2) Atvērtas priekšējās kameras kakta glaukomas gadījumā izmantojam ARGONA lāzeru. Šo procedūru sauc par lāzertrabekuloplastiku. Tā uzlabo intraokulārā šķidruma atteci trabekulārā zonā.
Lāzerterapija ir ambulatoriska procedūra, pēc tās slimnieks var doties mājās un nav jāievēro speciāls režīms. Dažas dienas pēc lāzerterapijas acs var būt apsārtusi un asarot. Lāzerterapijas priekšrocības ir šādas: tā ir ātri un ērti veicama, nav nepieciešama slimnieka īpaša sagatavošana, komplikāciju risks ir minimāls. Tomēr lāzerterapiju nav iespējams veikt visu glaukomas veidu gadījumā. Pozitīvo rezultātu parasti iegūst 2—3 nedēļu laikā pēc procedūras.
Lāzertrabekuloplastikas pozitīvais efekts parasti nav ilgstošs.
Radikālākā acs iekšējā spiediena pazemināšanas metode ir operācija. Antiglaukomatozā operācija ir mikroķirurģiska, tas nozīmē, ka operāciju veic ar mikroskopu. Operāciju parasti izdara lokālā anestēzijā. Ķirurgs trabekulārā zonā izveido nelielu atveri, kas ļauj šķidrumam aizplūst no acs. Audos virs atveres veidojas neliels pacēlums, ko sauc par filtācijas spilventiņu. Mikroķirurģiskās operācijas priekšrocības ir šādas: var lietot visu glaukomas veidu gadījumā, acs iekšējais spiediens pazeminās tūliņ un medikamenti pēc tam nav jālieto. Spiediena pazemināšanās parasti ir ilgstoša.
Antiglaukomatozo operāciju veic stacionārā un parasti slimniekiem aptuveni nedēļa jāpavada slimnīcā. Pēcoperācijas periodā slimniekiem jāievēro saudzējošs režīms un jālieto ārsta norādītie medikamenti.
