Oftalmologs, P. Stradiņa KUS 1. acu nodaļā
Dr. Kristīne Baumane,
Acs sausums ir bieži sastopams acu veselības traucējums un viena no izplatītākajām pacientu sūdzībām. Ar sausās acs sindromu apzīmē acs izmaiņas, kas attīstās radzenes un gļotādas nepietiekamas mitrināšanas dēļ. Iemesls šādai vainai var būt gan asaru produkcijas šķidruma samazināšanās, gan asaru sastāva izmaiņas. Statistika liecina, ka katram ceturtajam pacientam ir sausai acij raksturīgie simptomi, bet gandrīz 50% no visiem pacientiem dzīves laikā sastopas ar šo problēmu.
Pacientu skaits, kuri cieš no sausās acs sindroma, nepārtraukti palielinās. Simptomu intensitāte var būt dažāda – no nelielas acu diskomforta sajūtas līdz stiprām acu sāpēm ar izteiktu redzes pasliktināšanos. Vairākumā gadījumu pacienti sūdzas par biežu acu iekaisumu un apsārtumu, sajūtu, ka acīs ir putekļi vai smiltis, durošu, dedzinošu, grauzošu sajūtu, svešķermeņa sajūtu aiz plakstiņiem, smagiem plakstiņiem, gaismas bailēm, redzes miglošanos jeb nepastāvīgu redzi. Raksturīgi, ka acis ātri nogurst un pat sāk sāpēt, ilgāk palasot, skatoties televizoru vai vadot automašīnu. Šķiet neiespējami, bet viens no sausās acs simptomiem ir acs asarošana, īpaši no rītiem. Tā pastiprinās vējainā, aukstā laikā, kā arī izejot no telpām. Asarošana rodas radzenes kairinājuma dēļ, kas reflektori pastiprina asaru sekrēciju. Acu ārsti tad runā par slapjo sauso aci. Slimībai progresējot, var parādīties ar gļotaini izdalījumi. Simptomi ir vairāk izteikti pēcpusdienā, bet acu asarošanu un gļotainos izdalījumus var novērot arī no rīta. Biežāk šī problēma saasinās ziemas vidū un pavasarī, kad gaisā ir vairāk dažādu sīkdaļu. Šī šķietami mazsvarīgā acs saslimšana diemžēl var būtiski pasliktināt cilvēka dzīves kvalitāti, jo ir apgrūtinātas koncentrēšanās spējas un darbspējas.
Izpratne par to, kas ir acs sausums, mainījusies līdzi gadsimtiem. Jau 450. g. pirms mūsu ēras Hipokrāts rakstīja par asaru nozīmi . Hipokrāta laikos tika lietots termins xerophthalmia (no grieķu valodas) – tas nozīmēja absolūtu acs ārējās virsmas sausumu, kas komplicējās ar radzenes apduļķošanos un tam sekojošu aklumu. Apmēram pirms gadsimta parādījās arī citi apzīmējumi, ko lietoja sausās acs pazīmju un simptomu raksturošanai un kas liecināja par acs sausuma dažādām pakāpēm. Sākot no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, vairākumā saslimšanas gadījumu sausā acs tika pieņemta kā Sjogrena sindroma izpausme, bet daudzas citas iespējamās sausās acs etioloģijas netika pietiekami novērtētas vai bija nezināmas. Apmēram pirms 50 gadiem acu ārsts van Rots (van Rotth) ieviesa terminu sausā acs, ko lietoja jebkura tipa asaru deficīta gadījumā. Termins sausā acs ir labi saprotams gan mediķiem, gan pacientiem. To attiecina gan simptoma, gan klīniskās pazīmes, sindroma un slimības gadījuma apzīmēšanai. Simptoms ir sausuma sajūta acī (nereti sausums kā tāds netiek diagnosticēts). Pazīme ir objektīva acs asaru sekrēcijas samazināšanās. Sindromā ietilpst daudzas acs sausuma izpausmes (svešķermeņa sajūta, gaismas bailes, apsārtums, blefarospazmas), kaut arī to etioloģija var būt atšķirīga. Slimība ir viena no daudzajām etioloģiskajām un nozoloģiskajām klīniskajām ainām (tā var izpausties menopauzes, autoimūnas eksokrinopātijas, A vitamīna avitaminozes gadījumā).
Sausās acs etioloģija
1. Novecošana. Visi organisma audi, cilvēkam novecojot, deģenerējas. Asaru dziedzeru sekrēcija sāk samazināties jau 30 gadu vecumā. Sausās acs simptomus parasti sāk izjust apmēram 45 gadu vecumā, savukārt. 60 gadu vecumā par sausās acs radīto diskomfortu sūdzas visvairāk pacientu. Slimība izpaužas agrāk, ja pacients ir kontaktlēcu lietotājs, strādā telpās ar gaisa kondicionētāju vai naktīs, kad diennakts asaru sekrēcija ir vismazākā.
2. Hormonālā līdzsvara pārmaiņas. Asaru sekrēciju ietekmē endokrīnā sekrēcija, īpaši androgēnie, esterogēnie hormoni un prolaktīns. Sausās acs sindroms var parādīties laktācijas laikā, pēc kastrācijas, saņemot antiandrogēnu ārstēšanu, hipoovārisma, pēc ovarektomijas, lietojot estrogēnus saturošus kontraceptīvus, kā arī klimaksa un postmenopauzes laikā.
3. Farmakoloģiskie aģenti. Dažām zālēm kā blakne novērojams sausās acs sindroms. Tādu medikamentu ir daudz – antidepresanti, pretparkinsonisma līdzekļi, pret trauksmes līdzekļi, antihistamīna līdzekļi, antiholīnerģiskie līdzekļi, diurētiķi, daži A vitamīna derivāti, hipnozes, miega zāles. Acs sausumu var izraisīt gan perorāli lietojamie medikamenti, gan ilgstoši lietojamie acu pilieni, kuru sastāvā esošie konservanti var būtiski ietekmēt acs gļotādas veselību, izraisot gan alerģiskas reakcijas, gan asaru plēvītes sastāva izmaiņas, radot jatrogēnu sauso aci. Pēdējā laikā daudz runā par dažādu acu pilienu sastāvā esošā konservanta benzalkonija hidrohlorīda nelabvēlīgo ietekmi uz acs audiem un jaunu, mazāk toksisku konservantu ieviešanu acu pilienu sastāvā, kā arī par bez konservantu medikamentiem. Šī problēma skar tos pacientus, kuriem acu pilieni jālieto regulāri un ilgstoši, praktiski – visu mūžu, piemēram, glaukomas pacientiem un sausās acs pacientiem.
4. Autoimūnie stāvokļi. Šādā gadījumā sausā acs saistīta ar autoimūnām reakcijām arī pret citiem eksokrīniem audiem un citām nedziedzeru mērķšūnām. Tie ir Sjogrena I un Sjogrena II sindromi, Reitera sindroms. Šī etioloģija ir reti sastopama – apmēram tikai 1% no visiem sausās acs sindroma gadījumiem.
5. A vitamīna nepietiekamība jeb avitaminoze.
6. Disģenētiskā sausā acs. Tā rodas, ja embrionālajā periodā neizveidojas asaru dziedzeris jeb tas izveidojas daļēji.
7. Iekaisums asaru dziedzeros, bieži infekcijas dēļ.
8. Trauma.
9. Neiroloģiski iemesli.
Sausās acs gadījumā notiek izmaiņas asaru plēvītē. Asaru plēvīte mitrina radzenes epitēliju, lai tas varētu funkcionēt, aizpilda radzenes virsmas nelīdzenās vietas, apgādā radzeni ar barības vielām un skābekli, aizvada no tās galaproduktus, mirkšķināšanas laikā mitrina plakstiņus un gļotādu, satur antibakteriālas vielas un antivielas, kas aizsargā radzeni no infekcijas. Asaru sekrēciju iedala bāzes sekrēcijā un reflektorajā sekrēcijā. Reflektorā sekrēcija notiek kā atbilde uz radzenes un gļotādas sensoro stimulāciju, asaru plēvītes plīšanu un sauso plankumu formēšanos, kā arī uz acs iekaisumu. Reflektoro sekrēciju samazina anestezējošie acu pilieni.
Jebkurš darbs, kas prasa redzes sasprindzinājumu un piepūli, izraisa retāku plakstiņu mirkšķināšanu, kas pasliktina acs mitrināšanu. Sausās acs sindromu biežāk novēro cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ar datoru, lasa, skatās TV, vada automašīnu. Ir saskaitīts plakstiņu mirkšķināšanas biežums, strādājot ar datoru, – vidēji tas ir septiņas reizes minūtē, bet normāli būtu jāmirkšķina apmēram 22 reizes minūtē.
Neskatoties uz lielo izplatību, sauso aci sākuma stadijā nav viegli diagnosticēt. No savas acu ārsta ikdienas prakses varu minēt gadījumus, piemēram, acis pēc radzeņu transplantācijas, kad acs priekšējo virsmu vajadzētu mitrināt regulāri vairākas reizes dienā, bieži vien – gadiem ilgi. Šādos gadījumos, protams, būtu ieteicamas bez konservantu mākslīgās asaras.
Ja pacientam ir sausas acs sindroms, mākslīgo asaru lietošana var mazināt nepatīkamos simptomus un diskomfortu. Pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša mākslīgo asaru lietošana un kontaktlēcu lietotājiem piemērotākas ir bez konservantu mākslīgās asaras.
