Ja ir jautājums par dzīvību uz šīs planētas, tad vienmēr ir runa par ūdeni. Bez ūdens neviena dzīva būtne – cilvēks, dzīvnieks, koks vai zāle nevar pastāvēt. Tieši ūdens ir viela, kura apvieno visas dzīvās būtnes uz šīs planētas. Visa dzīvība, viss dzīvais ir balstīts uz ūdeni. Cilvēks par 70% sastāv no ūdens. Ja organisms zaudē 2% no šķidruma, viņš izjūt slāpes, ja 10% – sākas halucinācijas. Ja organisms zaudē vairāk par 12% ūdens, iestājas nāve.
Kas ir strukturēts ūdens?
Zinātniskajā literatūrā jēdziens: strukturēts ūdens ir saprotams kā sinonīms tādiem jēdzieniem kā aktivēts, klasteru, kā arī dzīvs ūdens.
Ūdens struktūra ir atkarīga no veida, kā ir izkārtotas un organizētas ūdens molekulas. Tās var izkārtoties simetriski vai haotiski. Ūdens struktūra ir atkarīga no tā, kāda informācija (frekvences) uz to iedarbojas. Gadījumā, ja informācija ir pozitīva (frekvences ir harmoniskas un dzīvīgumu veicinošas), ūdens molekulu struktūra ir simetriska un harmoniska, bet, ja informācija ir negatīva, ūdens molekulas izvietojas haotiski. Tāpēc ļoti svarīgi kādu ūdeni lietojam mūsu uzturā ikdienā, jo tas ietekmē mūsu pašsajūtu, garastāvokli un enerģijas līmeni.
Ūdens molekulas savienošanās, veidojot klasteri (ķekaru):
Ūdens kristālu izmaiņas dažādas informācijas ietekmē:
Pensilvānijas universitātes profesors un Starptautiskās Zinātņu akadēmijas loceklis Rastums Rojs uzsver, ka ūdens struktūra ir daudz svarīgāka nekā ūdens ķīmiskais sastāvs.
Zinātnieki ir atklājuši, ka strukturēts ūdens dod dzīvam organismam daudz vairāk dzīves enerģijas nekā parasts ūdens. Enerģijas veids, ko satur strukturēts ūdens atšķiras no tās enerģijas, kas ir kafijā, enerģijas dzērienos un citos dzērienos, kas izgatavoti uz kofeīna vai citas vielas bāzes, kurai piemīt uzbudinošs efekts. Šādi dzērieni cilvēka organismam dod tūlītēju aktivitāti, kam nākamajās stundās seko krass enerģijas kritums. Tādēļ šādi dzērieni vecina cilvēka dzīves enerģijas uzkrājumu izlietošanu.Turpretim strukturēts ūdens piepilda cilvēka ķermeni ar ūdeni, kas ievērojami palielina dzīves enerģiju un ļauj atjaunot šīs tik svarīgās rezerves.
Vai ūdenim ir atmiņa?
Krievijas zinātnieks Leonīds Izvekovs aptiprina, ka ūdenim piemīt tāda unikāla īpašība kā atmiņa un tas atceras visu, kas atrodas blakus.
Vienā no Vācijas laboratorijām 20.gadsimta 60-jos gados notika neizskaidrojams gadījums. Laborante netīšām iemeta slēgtu ampulu ar stipras iedarbības indīgu vielu traukā ar destilētu ūdeni. Nevēloties atzīt savu kļūdu, viņa to tā arī atstāja. Ampulu pamanīja tikai pēc trim dienām. Bet tā kā ampula bija hermētiski noslēgta, tā neradīja pārliekas raizes. Tā tika izņemta no trauka, bet nenozīmīgajam incidentam nepievērsa uzmanību. Vēlāk ar šo ūdeni dzirdīja laboratorijas peles, kuras pēc šī ūdens lietošanas nomira. Ūdenim tūlīt pat tikai veikta ķīmiskā ekspertīze. Ķīmiskā sastāva ziņā ūdens izrādījās nevainojami tīrs. Tika secināts, ka ūdens, nenonākot tiešā saskarsmē ar indi pārņēma tās īpašības.
Viss, ko redzam, dzirdam, sajūtam – tas ir gaismas, skaņas, elektromagnētisko un daudzu citu viļņu kopums. Katra dzīvības forma – baktērija, kukainis, dzīvnieks, cilvēks šos viļņus uztver atšķirīgi – savā, skaidri noteiktā diapazonā. Un tikai ūdens ir spējīgs uzņemt visas dabā pastāvošās frekvences un to iespaidā kļūt dzīvs vai miris.
Šī ietekme, iedarbojoties uz ūdeni, maina tā struktūru, pie kam cilvēka uztveres ziņā, ūdens pilnīgi nemainās – tam nav ne garšas, ne krāsas, ne smaržas.
Ne velti kvantu fizika un senā austrumu filozofija māca, ka viss ir vibrācija. Ja mēs uzrakstām vārdu uz papīra un to pieliekam pie ūdens, un redzam, ka ūdens kristāls mainās, tas nozīmē, ka ūdens mainās, tās vibrācijas (frekvences) iedarbībā, kuru satur šis vārds.
Arī japāņu ūdens pētnieks Masaru Emoto ar ūdens kristālu pētījumiem ir pierādījis, ka ūdenim ir atmiņa, jo ūdens spēj uztver pozitīvu vai negatīvu informāciju un attiecīgi izmainīt savu struktūru.
Ūdens kā informācijas uztvērējs
Krievu filozofs un zinātnieks Aleksandrs Čiževskis vēl 20.gadsimta 30 gados aprakstīja pārsteidzošu parādību. Novērojot baktēriju koloniju, viņš pamanīja, ka laiku no laika šie mierīgie mikroorganismi sāk parādīt neierastu aktivitāti. Čiževskis noskaidroja, ka, tā saucamais, vienšūņu nemiers notiek vienlaicīgi ar saules uzliesmojumiem. Lai saules gaisma nonāktu līdz zemei, tai nepieciešamas vēl astoņas minūtes, bet baktērijas jau pirms tam sajūt gaidāmās izmaiņas. Tverot izmaiņas visumā, ūdens uzreiz maina savas īpašības uz zemes un dzīvo būtņu organismos.
Kazahstanas valsts universitātes profesors Viktors Injušins uz šī pamata izstrādājis zemestrīču paredzēšanas koncepciju, izmantojot baktērijas kā savdabīgus biovēstnešus. Īpaši izolētā traukā tika ievietota biomasa no augu šūnām un baktērijām, kuru sastāvā ir 95-98% ūdens. Vismazākās klimata izmaiņas – un biomasa tai pašā mirklī reaģē. Tādā veidā iespējams saņemt informāciju par dabas katastrofu pirms tā vēl notikusi.
Arī mūsu mūža ilgumu ietekmē ūdens kvalitāte, kuru patērējam ikdienā. Pakistānas augstkalnos ir apdzīvota vieta Kumzakuta. Šo iedzīvotāju dzīves ilgums ir apbrīnojams. Mēs Rietumos dzīvojam vidēji 70 gadus, bet tur vidējais dzīves ilgums ir 100 gadi. Zinātnieki centās noskaidrot, kāds pamats šādai ilgdzīvošanai ir šī kalnu ciema iedzīvotājiem. Ēdiens ir ierobežots, skābekļa maz – augstkalne, praktiski nekādu nosacījumu normālai dzīvei, taču cilvēki tomēr mierīgi dzīvo. Pētījums parādīja, ka tieši ūdens struktūra slēpj šī apvidus iedzīvotāju ilgdzīvošanas noslēpumu.
Ir zināms, ka ap slimā orgāna šūnām atrodas nestrukturēts ūdens. Zinātnieki saka, ka to var atjaunot ar ūdens palīdzību, kuram ir harmoniska struktūra. Medicīnas doktors Džulians Kenons no Lielbritānijas norāda, ka strukturētā ūdens iedarbības mehānisms katrā konkrētajā situācijā palīdz tieši tām organisma šunām, kur palīdzība nepieciešama visvairāk.
Sanktpēterburgas universitātes profesora Konstantīna Korotkova vadībā pētīta ar ūdens aktivēšanas jeb strukturēšanas tehnoloģiju apstrādāta ūdens ietekme uz cilvēku. Pētījuma dalībniekus sadalīja divās grupās. Pirmajai grupai tika dots strukturēts ūdens, bet kontroles grupai – parasts veikalā pirkts ūdens. Abām grupām deva 10 litru ūdens, kuru vajadzēja pakāpeniski izdzert vienas nedēļas laikā. Neviens no eksperimenta dalībniekiem nezināja, kādu ūdeni viņš dzer. Pētījums ilga trīs mēnešus, un katrs dalībnieks tika testēts ar elektrofotonu kameru 4 reizes – pirms ūdens lietošanas un katra ūdens lietošanas mēneša beigās.
Sākumā abu grupu dalībnieku vidējais enerģijas līmenis bija līdzīgs. Pirmajai grupai, kas lietoja strukturēto ūdeni, enerģijas līmenis bija vidēji par 10% mazāks. Tomēr pēc trīs mēnešu regulāras strukturēta ūdens lietošanas vidējais enerģijas līmenis bija palielinājies vairāk nekā divas reizes (par 113%), kamēr pēc parasta ūdens lietošanas enerģijas līmenis bija saglabājies tieši tāds pats, pieaugums bija 0%.
Dzīves enerģijas līmenis atspoguļo cilvēka spēju realizēt mērķus un ieceres dzīvē. Mērķi un vēlmes var būt visdažādākie – atgūt dzīvesprieku un iedvesmu, izveidot mīlošas attiecības, gūt profesionālus panākumus vai nopelnīt vairāk naudas. Visu vēlmju un mērķu īstenošanai ir vajadzīga dzīves enerģija.
Dzīves enerģija ir gadu tūkstošiem zināms austrumu medicīnas jēdziens – Indijā to dēvē – prana, Ķīnā – chi, Japānā – reiki.
Ko mēs praktiski varam mainīt savā dzīvē?
Sanāk, ka mūsu organisma ūdens vide ir ne tikai fiziskās veselības, bet arī emocionālās veselības atspulgs. No tā nenoslēpsi nelāgas domas. Izrādās ūdens, ko lietojam uzturā izjūt pozitīvas emocijas – pateicību, labestību, mīlestību. Saskaroties ar stresu, dusmām vai ļaunumu, ūdens cilvēka organismā momentā sāk mainīties. Skaudība, aizkaitinājums, niknums, skandāli – ar šīm vibrācijām bieži cilvēki ir pārpilni. Tādēļ nav jābrīnas, ka saslimstība ar dažādām smagām slimībām ir tik augsta un nepieciešamība pēc medicīnas tehnoloģijām, kas cīnās ar sekām tikai palielinās. Svarīgi saprast, ka cēlonis mūsu labsajūtai jebkurā dzīves jomā ir mūsu apziņa, mūsu dzīvesveids un ieradumi.
Aloīzs Grūbers, zinātnieks no Austijas saka: „Mēs novārdzinām ūdeni uz planētas tādā mērā, ka tas priekš mums – cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, kļūst par slogu un ne palīdzību. Šis ūdens var mūs saslapināt, bet tam nav spēka un enerģijas”.
Pasaulslavenais ūdens kristālu pētnieks Masaru Emoto uzskata, ka dialogs starp ūdeni un cilvēku, ir ļoti būtisks. Dialogs ar ūdeni pielīdzināms cilvēka sarunai pašam ar sevi spogulī.
Zinātņu doktors St.Pēterbutgas universitātes profesors Konstantīns Korotkovs uzsver, ka īpašs veids kā ietekmēt apkārtējo pasauli un, jo īpaši ūdeni, ir lūgšana. Lūgšana nav vienkārši meditācija, tas nav kaut kāds noteikts rituāls vai darbība, bet pieslēgšanās augstākām enerģijām. “Runā, ka pastāv, tā saucamās, lūgšanām piepildītās vietas. Mēs veicām pētījumus – likām ūdeni šajās vietās, likām ūdeni blakus cilvēkiem, kuri lūdzās un atkal, vairumos gadījumu, mēs skaidri redzējām izmaiņas ūdens informatīvajā struktūrā. Lūgšanas laukā esošā ūdens enerģētika skaidri mainās” atklāj profesors. Tāpēc agrāk teica – nedzeriet tēju, ar cilvēku, kurš jūs nemīl.
Kazahstānas valsts universitātes zinātņu doktors Viktors Injušins uzskata, ka ja mēs ikdienā izmantosim strukturētu ūdeni, mēs samazinātu narkomānu un alkoholiķu skaitu. Ja mēs to dodam bērnu dārzos, skolās un citur, mēs varam izveidot nāciju, kura būs noturīga pret narkotikām, alkoholu, pret daudziem citiem kaitīgiem ieradumiem un ekoloģiskiem faktoriem.”
