Bezmiegs mūsdienās ir plaši izplatīta problēma. Ātrais dzīves ritms, šķietami neizsīkstoši darbu kalni un intensīvā elektronikas lietošana ir padarījušas mūsu dzīves satraukumu pilnas, miegu īsu, rītus miegainus un dienas noguruma pilnas. Kas īsti ir mainījies un kā padarīt miegu labāku?
Pirmās nopietnās masveida miega režīma izmaiņas var manīt sākot ar 19. gadsimtu. Līdz mākslīgās gaismas izgudrošanai, cilvēks gandrīz pusi diennakts pavadīja pilnīgā tumsā. Vairāki vēsturnieki, piemēram, A. Rodžers Ekirčs (A. Roger Ekirch), pētot dažādus vēstures avotus, ir pārliecināti, ka līdz ar industriālo revolūciju mēs esam pazaudējuši savu dabīgo miega ciklu. Dažādu rakstnieku pieraksti, cilvēku dienasgrāmatas, ticējumi, paražas norāda uz to, ka agrāk cilvēki ir gulējuši bifāzisku miegu, tas ir, nakts vidū tie esot bijuši nomodā apmēram vienu līdz divas stundas, kuras veltījuši dažādām nodarbēm, lasīšanai, stāstu stāstīšanai, lūgšanām, seksam utt. Līdz ar elektriskā apgaismojuma un industriālās darba dienas parādīšanos šis gulēšanas cikls tika izjaukts un cilvēki gandrīz visur pasaule iet gulēt vienreiz diennaktī. Tomass Vērs, amerikāņu zinātnieks 1992. gadā veica pētījumu, kurā 8 jauni vīrieši tika 30 dienas turēti telpā, kur 14 stundas diennaktī valdīja tumsa. Sākumā pētījuma subjekti gulēja 11 stundas diennaktī, visticamāk iepriekšējā miega trūkuma dēļ. Uz pētījuma beigām viņu miega režīms bija noregulējies uz bifāzisko un visi pētījumā iesaistīties vīrieši nakts vidū apmēram stundu pavadīja nomodā, pēc tam atkaļ guļot vidēji 4h.
Kā tieši mākslīgais apgaismojums un elektrotehnika(laptopi, televizori, viedtelefoni) ietekmē mūsu miegu? Cilvēka smadzenēs atrodas hipofīze, saukta arī par čiekurdziedzeri, (interesanti, ka zemākās dzīvības formās tas bijis kā “trešā acs”, fotoreceptors, kas uztvēris gaismas intensivitāti). Iestājoties tumsai, hipofīze sāk izdalīt hormonu melatonīnu, kas palīdz ķermenim aizmigt un palikt guļošam līdz rītam. Lai gan melatonīna izdalīšanās ir arī atkarīga no mūsu cirkādiskā ritma, visspēcīgāk melatonīns tiek izdalīts, kad acs nesaņem spilgtus gaismas signālus. Līdz ar to pavadot vēlās vakara stundas skatoties televizora vai datora ekrānos apspiež melatonīna izdalīšanos, tādējādi ciešot miegam. Ja cilvēks cieš ar nogurumu un sliktu miegu, ir vērts izmēģināt stundu vai divas pirms gulētiešanas nelietot datoru, televizoru vai telefonu. Pārpaudījums, kas mūsdienās dažiem varētu šķist nepārvarams. Vecos cilvēkos miega trūkums ir tieši saistīts ar hipofīze nespēju pietiekamā daudzumā izdalīt melatonīnu tā kalcificēšanās rezultātā, tādējādi bieži cilvēki pāri 60 naktī guļ tikai 4-5 stundas. Šo problēmu var viegli izlabot ar melatonīna tabletēm, vienīgi jābūt uzmanīgi ar dozām, jo parasti tās pieejamas mazākais 1mg tabletēs, lai gan ieteicamā doza ir 0.3 mg.
Pretēji plaši izplatītam mītam par tieši zilās krāsas gaismas viļņu kaitīgo ietekmi uz miega kvalitāti, pētījumi ir pārliecinājušies, ka patiesība visvairāk melatonīna izdalīšanos samazina dzeltenās/zaļās krāsas viļņi, turpretī zilās krāsas gaisma ir viena no “maigākajām”. Vissvarīgākā tomēr ir gaismas intensitāte. Iespējams, ka mītu par tieši zilās gaismas kaitīgumu proponējis ir tas, ka datoru, telefonu un televizoru ekrāni mūsdienās tieši izdala zilās krāsas gaismas viļņus. Bet iemesls, kādēļ elektronikas izmantošana pirms gulētiešanas pasliktina miega kvalitāti ir tas, ka mūsu acis tiek fokusētas tieši uz gaismas avotu.
Saprotams, miegs ir ļoti svarīga cilvēka dzīves sastāvdaļa. Nepietiekams miega daudzums var būt cēlonis daudzām veselības kaitēm. Neskaitot miega svarīgo ietekmi uz smadzenēm, it īpaši ilgtermiņa atmiņu veidošanā, pētījumi ir pierādījuši, ka nepietiekams miegs ir saistīts ar lielāku vēža, diabēta, sirdsslimību un aptaukošanās risku. Tādēļ ir vērts ieguldīt miega kvalitātes uzlabošanā. Kā to darīt? Iespējami vairāk censties izvairīties no elektrotehnikas lietošanas vēlajās vakara stundās, vai vismaz pusotru stundu pirms gulētiešanas. Internetā arī ir pieejama tādas bezmaksas programmas kā f.lux, kas, pielāgojoties saules lēktam un rietam, attiecīgi regulē ekrāna spilgtumu un krāsu.
