Katrs no mums var apskatīt savu ceļa locītavu no ārpuses. Labi saskatāms un sataustāms ir ceļa kauliņš. Pietupjoties vai sēžoties labi var sajust un redzēt kustības celī. Dažreiz paši varam dzirdēt kādas skaņas — skrapstēšanu vai klikšķēšanu. Taču ikdienā nav laika sevi pētīt. Interese par savu ķermeni visbiežāk rodas, ja kas sāp.
Tāpēc mēģināsim noskaidrot ceļa locītavas uzbūvi, kā tā darbojas, kas var būt sāpju cēlonis un kā to ārstēt.
Kas ir ceļa locītava, un kas to ārstē?
Ceļa locītavu var salīdzināt ar kādas mašīnas mehānismu. Ja kaut kas tajā saplīsis vai nodilis, cilvēkam rodas grūtības fiziskas slodzes, piemēram, staigāšanas laikā. Šo stāvokli nevarēs izlabot ne zāles, ne ekstrasenss. Locītavu slimības un traumas ārstē ārsts ortopēds, kas spēj palīdzēt gan ar konservatīviem līdzekļiem, gan ar ķirurģisku operāciju.Ceļa locītavas kaites neapdraud jūsu dzīvību. Tās apdraud spēju pārvietoties. Tāpēc labāk, ja nepieciešams, ķirurģisko ārstēšanu veikt laikus, jo bojātās locītavas daļas var izraisīt nākamos bojājumus.
Kas ir ceļa locītavas sastiepums?
Ceļa locītavu no ārpuses nostiprina aparāts, kas atrodas ārpus locītavas somiņas. Tā visbiežāk tiek traumēta, ceļa locītavu neveiksmīgi pašķiebjot uz vienu vai otru pusi. Tad saišu piestiprinājuma vietās pie kaula rodas sāpes. Reti šīs sānu saites tiek pārplēstas pilnībā, biežāk ir saišu sastiepums. Ķirurģiska operācija šo traumu gadījumā parasti nav nepieciešama. Tās labi sadzīst pat bez kājas ieģipsēšanas. Pietiek ievērot ārsta noteiktos slodzes ierobežojumus un vingrinājumus. Taču jāatceras, ka lielākas vai mazākas sāpes būs jūtamas 6—8 nedēļas. Pirmās nedēļās būtu ieteicams lietot sāpes mazinošus pretiekaisuma līdzekļus. Šais gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem ar fizikālām procedūrām, jo to pārāk aktīva lietošana var kaitēt.
Kas ir krustveida saites?
Ceļa locītavu tās iekšienē nostiprina divas ļoti stipras krustveidā piestiprinātas saites, kas notur celi savā vietā kustību laikā. Šīs saites ir ļoti labi apasiņotas, un to pārrāvums vai ievainojums rada asinsizplūdumu ceļa locītavā. Krustveida saites visbiežāk pārrauj kalnu slēpošanā, basketbolā un futbolā. Taču tas var gadīties, arī lecot no neliela augstuma. Traumas laikā ir sajūta, ka celis iziet no vietas un ielec atpakaļ. Bieži locītava ātri un stipri pietūkst, jo piepildās ar asinīm. Tūlīt pēc traumas ārstam asinis no ceļa būtu jāatsūc un slimniekam jāiemāca ārstnieciski vingrinājumi. Kaut arī šī ir loti nopietna trauma, kājas ieģipsēšana nav nepieciešama, jo tā var tikai pagarināt ārstēšanas laiku. Tūlīt pēc traumas ārsts nevar precīzi pateikt, cik lielas sekas var būt krustveida saišu bojājumam. Precīzi novērtēt sekas var pēc 3—6 nedēļām. Tad, vērtējot slimnieka fiziskās slodzes līmeni un locītavas stabilitāti, speciālists var pateikt, vai būs nepieciešama saišu atjaunošana ķirurģiskā ceļā.
Ja slimnieks nenodarbojas ar sportu un locītavas nestabilitāte viņam ikdienā netraucē, operācija nav nepieciešama. Taču, ja slimnieks ir jauns un fiziski aktīvs, viņš ik pa brīdim sajutīs, ka ar celi kaut kas nav kārtībā.Pacientam jāatceras, ka nestabilitāte var izraisīt jaunu traumu un citus ceļa locītavas struktūras bojājumus. Celis ātri tiks nodeldēts. Sportistiem krustveida saišu atjaunošana ir obligāta.
Kas ir biežākais sāpju cēlonis?
Pusmūža un vecākiem cilvēkiem biežākais sāpju cēlonis ir locītavas deformācija un artroze, bet par to runāsim citreiz, Jauniem un pusmūža cilvēkiem biežākais sāpju cēlonis ir trauma.Visbiežākais ceļa locītavas sāpju cēlonis jauniem un pusmūža cilvēkiem ir meniska plīsumi. Meniski ir divi pusmēness formas skrimšļi, kas kā mazi amortizatori atrodas starp augšstilba un apakšstilba kauliem ceļa locītavā, Ja sporta nodarbību laikā vai pietupjoties rodas pēkšņas asas sāpes ceļa locītavā, celis “ieķīlējas” un nav iespējams to pilnībā iztaisnot, viss ir skaidrs — menisks ir pārplīsis un iesprūdis starp kauliem. Nepieciešama steidzama operācija — traucēklis no ceļa jāizņem.Taču meniska plīsums var parādīties arī ne tik strauji. Ja pēc fiziskas slodzes rodas sāpes celī un dažreiz arī neliels pietūkums nākamā dienā, jādomā par nelielu meniska plīsumu. Nedaudz izmantojot fizikālas procedūras un pretiekaisuma preparātus, sāpes un pietūkums pāriet. Taču jau nākamās fiziskās piepūles laikā sāpes atjaunojas. Tā tas var turpināties līdz brīdim, kad meniska bojātā daļa no ceļa locītavas tiks izņemta.
Ļoti bieži pacients ir pārsteigts par diagnozi, jo nevar atcerēties, kad būtu traumēts. Jāatceras, ka meniska plīsuma pirmie simptomi var būt sāpes celī. Ja slimniekam jau vairākus mēnešus ir sāpes ceļa locītavā, jāapmeklē speciālists, jo turpmāk parastā ārstēšana var būt bez rezultātiem.
Kas ir ceļa sāpes pusaudzim?
Ļoti uzmanīgiem jābūt pusaudžu vecākiem. Nedrīkst sāpes skaidrot tikai ar bērnu straujo augšanu. Vecumā no 12 līdz 18 gadiem var saslimt ar atslāņojošo osteohondrītu. Tā ir slimība, kuras laikā veidojas kaula un skrimšļa defekts locītavu virsmā. Tas vēlāk var izraisīt locītavas deformāciju jau agrā jaunībā. Pusaudzim obligāti izdarāms rentgenuzņēmums, lai šo slimību laikus diagnosticētu. Tas ir ļoti svarīgi, jo ārstēšana I—II stadijā ir efektīva, bet III—IV stadijā stipri apgrūtināta. Otrs pusaudžu sāpju cēlonis var būt Osguda— Šlatera slimībā. Tad sāpes ir ceļa priekšpusē zem locītavas līnijas. Diemžēl šis pusaudzis nevarēs sportot, bet sāpes 18—20 gadu vecumā pazudīs pašas no sevis.
Kas ir artroskopija?
Visbiežāk lietotais termins locītavu ķirurģijā ir artroskopija. Tās laikā locītavā pa 5 mm griezienu ievada teleskopu, ar ko var apskatīt visu locītam no iekšpuses. Pa otru 5 mm griezienu tiek ievadīti speciāli instrumenti, ar ko veic manipulācijas. Operācija ilgst no 10 līdz 40 minūtēm. Slimniekam kāja tiek pilnībā atsāpināta, lai to varētu novietot dažādos speciālos stāvokļos. Parasti pacients nākamā dienā pēc artroskopijas dodas mājās, pēc 5—7 dienām ārsts veic pēcoperācijas apskati un noņem šuves. Atgriešanās darbā vai sportā tiek noteikta katram slimniekam individuāli, parasti pēc 1—4 nedēļām.
Ko ārstē ar artroskopiju?
Artroskopijas laikā ārsts uzzina ļoti daudz par to, kas notiek locītavā. Tas ļoti palīdz gan tūlītējā ķirurģiskā ārstēšanā pa tiem pašiem 5 mm griezieniem, gan veidojot tuvāko un turpmāko ārstēšanas plānu.
Tomēr jāzina, ka ne vienmēr artroskopija var veikt brīnumus. Saišu atjaunošanai nepieciešama sarežģītāka operācija ar ilgstošāku ārstēšanu.
Locītavu deformācijas gadījumā artroskopijas ārstnieciskais efekts ir īslaicīgs un tikai sagatavo slimnieku nedaudz sarežģītākai ķirurģijai — osteotomijai vai endoprotezēšanai.
Pacienti artroskopiju pārcieš viegli, jo operācija, kas tiek izdarīta ar speciāliem smalkiem instrumentiem, ir maztraumatiska un ļoti precīza.
Vai Latvijā artroskopija ir visiem pieejama?
Latvijā artroskopiju veic jau astoņus gadus. Ķirurgam šo operāciju iemācīties ir diezgan grūti. Nepieciešama laba telpas izjūta, ļoti precīza, saskaņota abu roku darbība un regulārs treniņš. Labs speciālists izdara ne mazāk kā 100, bet ļoti labs ķirurgs — 150—200 artroskopiju gadā. Par augsti kvalificētu ortopēdu var uzskatīt to, kas veic 100—200 operāciju gadā. Es pats veicu 320—350 operāciju gadā. Mūsu pacientiem ir lielas priekšrocības Austrumeiropas valstu vidū, jo Latvijā šīs operācijas tiek veiktas ļoti augstā līmenī, bet labu speciālistu ir pietiekami, lai ikviens pacients varētu šo palīdzību saņemt.
Ceļa locītavu var salīdzināt ar kādas mašīnas mehānismu. Ja kaut kas tajā saplīsis vai nodilis, cilvēkam rodas grūtības fiziskas slodzes, piemēram, staigāšanas laikā. Šo stāvokli nevarēs izlabot ne zāles, ne ekstrasenss. Locītavu slimības un traumas ārstē ārsts ortopēds, kas spēj palīdzēt gan ar konservatīviem līdzekļiem, gan ar ķirurģisku operāciju.Ceļa locītavas kaites neapdraud jūsu dzīvību. Tās apdraud spēju pārvietoties. Tāpēc labāk, ja nepieciešams, ķirurģisko ārstēšanu veikt laikus, jo bojātās locītavas daļas var izraisīt nākamos bojājumus.
Kas ir ceļa locītavas sastiepums?
Ceļa locītavu no ārpuses nostiprina aparāts, kas atrodas ārpus locītavas somiņas. Tā visbiežāk tiek traumēta, ceļa locītavu neveiksmīgi pašķiebjot uz vienu vai otru pusi. Tad saišu piestiprinājuma vietās pie kaula rodas sāpes. Reti šīs sānu saites tiek pārplēstas pilnībā, biežāk ir saišu sastiepums. Ķirurģiska operācija šo traumu gadījumā parasti nav nepieciešama. Tās labi sadzīst pat bez kājas ieģipsēšanas. Pietiek ievērot ārsta noteiktos slodzes ierobežojumus un vingrinājumus. Taču jāatceras, ka lielākas vai mazākas sāpes būs jūtamas 6—8 nedēļas. Pirmās nedēļās būtu ieteicams lietot sāpes mazinošus pretiekaisuma līdzekļus. Šais gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem ar fizikālām procedūrām, jo to pārāk aktīva lietošana var kaitēt.
Kas ir krustveida saites?
Ceļa locītavu tās iekšienē nostiprina divas ļoti stipras krustveidā piestiprinātas saites, kas notur celi savā vietā kustību laikā. Šīs saites ir ļoti labi apasiņotas, un to pārrāvums vai ievainojums rada asinsizplūdumu ceļa locītavā. Krustveida saites visbiežāk pārrauj kalnu slēpošanā, basketbolā un futbolā. Taču tas var gadīties, arī lecot no neliela augstuma. Traumas laikā ir sajūta, ka celis iziet no vietas un ielec atpakaļ. Bieži locītava ātri un stipri pietūkst, jo piepildās ar asinīm. Tūlīt pēc traumas ārstam asinis no ceļa būtu jāatsūc un slimniekam jāiemāca ārstnieciski vingrinājumi. Kaut arī šī ir loti nopietna trauma, kājas ieģipsēšana nav nepieciešama, jo tā var tikai pagarināt ārstēšanas laiku. Tūlīt pēc traumas ārsts nevar precīzi pateikt, cik lielas sekas var būt krustveida saišu bojājumam. Precīzi novērtēt sekas var pēc 3—6 nedēļām. Tad, vērtējot slimnieka fiziskās slodzes līmeni un locītavas stabilitāti, speciālists var pateikt, vai būs nepieciešama saišu atjaunošana ķirurģiskā ceļā.
Ja slimnieks nenodarbojas ar sportu un locītavas nestabilitāte viņam ikdienā netraucē, operācija nav nepieciešama. Taču, ja slimnieks ir jauns un fiziski aktīvs, viņš ik pa brīdim sajutīs, ka ar celi kaut kas nav kārtībā.Pacientam jāatceras, ka nestabilitāte var izraisīt jaunu traumu un citus ceļa locītavas struktūras bojājumus. Celis ātri tiks nodeldēts. Sportistiem krustveida saišu atjaunošana ir obligāta.
Kas ir biežākais sāpju cēlonis?
Pusmūža un vecākiem cilvēkiem biežākais sāpju cēlonis ir locītavas deformācija un artroze, bet par to runāsim citreiz, Jauniem un pusmūža cilvēkiem biežākais sāpju cēlonis ir trauma.Visbiežākais ceļa locītavas sāpju cēlonis jauniem un pusmūža cilvēkiem ir meniska plīsumi. Meniski ir divi pusmēness formas skrimšļi, kas kā mazi amortizatori atrodas starp augšstilba un apakšstilba kauliem ceļa locītavā, Ja sporta nodarbību laikā vai pietupjoties rodas pēkšņas asas sāpes ceļa locītavā, celis “ieķīlējas” un nav iespējams to pilnībā iztaisnot, viss ir skaidrs — menisks ir pārplīsis un iesprūdis starp kauliem. Nepieciešama steidzama operācija — traucēklis no ceļa jāizņem.Taču meniska plīsums var parādīties arī ne tik strauji. Ja pēc fiziskas slodzes rodas sāpes celī un dažreiz arī neliels pietūkums nākamā dienā, jādomā par nelielu meniska plīsumu. Nedaudz izmantojot fizikālas procedūras un pretiekaisuma preparātus, sāpes un pietūkums pāriet. Taču jau nākamās fiziskās piepūles laikā sāpes atjaunojas. Tā tas var turpināties līdz brīdim, kad meniska bojātā daļa no ceļa locītavas tiks izņemta.
Ļoti bieži pacients ir pārsteigts par diagnozi, jo nevar atcerēties, kad būtu traumēts. Jāatceras, ka meniska plīsuma pirmie simptomi var būt sāpes celī. Ja slimniekam jau vairākus mēnešus ir sāpes ceļa locītavā, jāapmeklē speciālists, jo turpmāk parastā ārstēšana var būt bez rezultātiem.
Kas ir ceļa sāpes pusaudzim?
Ļoti uzmanīgiem jābūt pusaudžu vecākiem. Nedrīkst sāpes skaidrot tikai ar bērnu straujo augšanu. Vecumā no 12 līdz 18 gadiem var saslimt ar atslāņojošo osteohondrītu. Tā ir slimība, kuras laikā veidojas kaula un skrimšļa defekts locītavu virsmā. Tas vēlāk var izraisīt locītavas deformāciju jau agrā jaunībā. Pusaudzim obligāti izdarāms rentgenuzņēmums, lai šo slimību laikus diagnosticētu. Tas ir ļoti svarīgi, jo ārstēšana I—II stadijā ir efektīva, bet III—IV stadijā stipri apgrūtināta. Otrs pusaudžu sāpju cēlonis var būt Osguda— Šlatera slimībā. Tad sāpes ir ceļa priekšpusē zem locītavas līnijas. Diemžēl šis pusaudzis nevarēs sportot, bet sāpes 18—20 gadu vecumā pazudīs pašas no sevis.
Kas ir artroskopija?
Visbiežāk lietotais termins locītavu ķirurģijā ir artroskopija. Tās laikā locītavā pa 5 mm griezienu ievada teleskopu, ar ko var apskatīt visu locītam no iekšpuses. Pa otru 5 mm griezienu tiek ievadīti speciāli instrumenti, ar ko veic manipulācijas. Operācija ilgst no 10 līdz 40 minūtēm. Slimniekam kāja tiek pilnībā atsāpināta, lai to varētu novietot dažādos speciālos stāvokļos. Parasti pacients nākamā dienā pēc artroskopijas dodas mājās, pēc 5—7 dienām ārsts veic pēcoperācijas apskati un noņem šuves. Atgriešanās darbā vai sportā tiek noteikta katram slimniekam individuāli, parasti pēc 1—4 nedēļām.
Ko ārstē ar artroskopiju?
Artroskopijas laikā ārsts uzzina ļoti daudz par to, kas notiek locītavā. Tas ļoti palīdz gan tūlītējā ķirurģiskā ārstēšanā pa tiem pašiem 5 mm griezieniem, gan veidojot tuvāko un turpmāko ārstēšanas plānu.
Tomēr jāzina, ka ne vienmēr artroskopija var veikt brīnumus. Saišu atjaunošanai nepieciešama sarežģītāka operācija ar ilgstošāku ārstēšanu.
Locītavu deformācijas gadījumā artroskopijas ārstnieciskais efekts ir īslaicīgs un tikai sagatavo slimnieku nedaudz sarežģītākai ķirurģijai — osteotomijai vai endoprotezēšanai.
Pacienti artroskopiju pārcieš viegli, jo operācija, kas tiek izdarīta ar speciāliem smalkiem instrumentiem, ir maztraumatiska un ļoti precīza.
Vai Latvijā artroskopija ir visiem pieejama?
Latvijā artroskopiju veic jau astoņus gadus. Ķirurgam šo operāciju iemācīties ir diezgan grūti. Nepieciešama laba telpas izjūta, ļoti precīza, saskaņota abu roku darbība un regulārs treniņš. Labs speciālists izdara ne mazāk kā 100, bet ļoti labs ķirurgs — 150—200 artroskopiju gadā. Par augsti kvalificētu ortopēdu var uzskatīt to, kas veic 100—200 operāciju gadā. Es pats veicu 320—350 operāciju gadā. Mūsu pacientiem ir lielas priekšrocības Austrumeiropas valstu vidū, jo Latvijā šīs operācijas tiek veiktas ļoti augstā līmenī, bet labu speciālistu ir pietiekami, lai ikviens pacients varētu šo palīdzību saņemt.
