Lai cilvēka ķermenis varētu turpināt savu eksistenci, un uzturēt šai nodarbei nepieciešamos orgānus un procesus, tam ir vajadzīgas dažādas uzturvielas, sākot ar ūdeni un olbaltumvielām līdz pat aminoskābēm un vienkāršiem metāliem. 48 no šīm uzturvielām tas nespēj saražot pats, tāpēc ir vajadzīgs šīs vielas uzņemt ārēji, lielākoties ēdot vai dzerot. Protams, uzturēt šīs vielas perfektā balansā ir praktiski neiespējami. Atkarībā no dzīvesvietas, dzīvesveida, produktu pieejamības, piesārņojuma un vēl daudziem dažādiem faktoriem, cilvēkam var rasties kādas uzturvielas deficīts. Bieži vien cilvēki uzturvielu trūkuma radītos simptomus nemaz nesaista ar uzturvielām vai diētu, daļēji informācijas trūkuma dēļ, daļēji tādēļ, ka simptomi neparādās vienas dienas laikā. Ķermenī bieži vien ir uzturvielu krājumi, kurus tas palēnām iztērē deficīta gadījumā, process, kas var ilgt pat vairākus gadus. Lai būtu lietas kursā par ķermenī esošo uzturvielu daudzumu, ir vērts laiku pa laikam veikt asins analīzes.
Cinka loma ķermenī
Šajā rakstā tuvāk apskatīsim cinku. Lai gan vidējam latvietim cinka daudzums parasti ir pietiekams, pastāv riska grupas, kurām var rasties deficīts – veģetārieši, vegāni un lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, kuru ķermenis vairs tik labi neabsorbē cinku. Cinks ir viens no 16 mikronutrientiem. Mikronutrienti ir ķīmiskie elementi jeb minerāli, kas ķermenim ir vajadzīgi mazos daudzumus, parasti zem 100 mg dienā. Cinks ir viena no pamatsastāvdaļām šūnu uzbūvē. Bez cinka ķermeņa šūnas piedzīvo apoptāzi – šūnu nāvi.
Ir svarīgi mazās devās cinku uzņemt katru dienu: tas palīdz hormonu ražošanā, ķermeņa augšanā (tātad īpaši svarīgi bērniem), dažādu ievainojumu dzīšanā. Tā kā cinks ir vienīgā uzturviela, kas sastopama visos enzīmos, tas ir ļoti svarīgs imūnsistēmas darbības nodrošināšanai kā arī uzlabo gremošanas sistēmu. Cinkam arī piemīt pretiekaisuma īpašības, kas padara to par labu līdzekli dažādu slimību ārstēšanai, piedevām samazinot vēža un sirdsslimību risku. Cinks arī darbojās kā antioksidants, cīnoties pret brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem, tādējādi palēninot novecošanas procesu. Kā jau iepriekš minēts, cinks ir svarīgs hormonu ražošanā, kā arī hormonālā balansa uzturēšanā, tāpēc pat neliels cinka trūkums palielina diabēta un neauglības risku
Cinka trūkums organismā un tā risinājumi
Cinka trūkumu organismā var izraisīt dažādi faktori. Visbiežāk minētās riska grupas ir veģetārieši un vegāni, lai gan, ja tiek pietiekamā daudzumā un regularitātē lietoti dažādi graudaugi, zirņi un pupiņas tad šiem cilvēkiem nevajadzētu satraukties. Vēl risks ciest no cinka trūkuma ir sievietēm, kas izmanto pretapaugļošanās tabletes, cilvēkiem ar gremošanas trakta problēmām, kā arī alkoholiķiem.
Visbiežākie cinka deficīta simptomi ir: apetītes zudums, vai pārlieku liela apetīte, it īpaši tieksme pēc sāļiem vai saldiem ēdieniem; smaržas un garšas zaudēšana; lielas izmaiņas svarā; matu izkrišana; gremošanas problēmas; slikta spēja koncentrēties; atmiņas problēmas; lēna ievainojumu dzīšana; nervu problēmas.
Cinka daudzumu ķermenī var palielināt ēdot produktus ar lielu olbaltumvielu daudzumu (gaļa, pupas), kas palīdz cinkam uzsūkties. Citi cinku saturoši produkti: jūras veltes, dažādi zaļumi (it īpaši spinātlapas), sēklas, rieksti, īpaši liels cinka daudzums ir atrodams kviešu dīgļos. Daļu no dienā nepieciešamā cinka daudzuma var arī uzņemt ar uztura bagātinātājiem.
Cinks un saaukstēšanās
Strīdīgs un vēl līdz galam nenoskaidrots cinka pielietojums ir dažādu tā preparātu ietekme uz saaukstēšanās simptomiem. Pirmais šāds pētījums tika veikts 1984. gadā, kad kontrolgrupai ar iesnām, kas saņēma cinka preparātus, saaukstēšanās simptomi (iesnas, aizsmacis kakls, utt.) pazuda vidēji par vienu dienu ātrāk, kā placebo grupai, kas nesaņēma cinku. Cinka uztura bagātinātāju lietošana pirms aplipināšanās ar iesnām arī uzrāda ātrāku izveseļošanos. Lai gan pētījumi ir bijuši daudz un ar dažādiem rezultātiem, diemžēl vēl nav veikta šo pētījumu meta-analīze, kas sniegtu objektīvu viedokli par šīs metodes efektīvumu. Tomēr cinka pretiekaisuma īpašības un lielā loma imūnsistēmas darbībā liecina, ka šāda iespējamība nebūt nav bez pamata.
Lai gan ēdienreižu pārvēršana par analītisku un tīri matemātisku uzturvielu skaitīšanu un reizināšanu atņem ēšanai tās prieku un baudu, un nav ieteicama, ir vērts ik pa brīdim padomāt, vai tiek uzņemts pietiekams daudzums ķermenim nepieciešamo uzturvielu. Protams, ķermenī gandrīz vienmēr atrodas rezerves un pāris dienas bez cinka bagātiem ēdieniem nenovedīs cilvēku līdz akūtam trūkumam, tomēr, ja augšup minētie simptomi ir bieža parādība, ir vērts pavērot savu ikdienā uzņemto cinka daudzumu un apsvērt veidus kā to palielināt.
