{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Kad sviedri līst

Līva Freimane

Vasaru parasti gaidām, lai piedzīvotu karstumu, Ja tas kavējas, kļūstam nervozi un neapmierināti. Taču, cik dīvaini, - arī tad, kad karstums iestājas, atkal ļoti daudzi izjūt nepatiku. Karstuma izraisītā svīšana patiesi rada diskomfortu, tādēļ gluži dabiski rodas jautājums - kas ir svīšana, kādēļ tā organismam ir vajadzīga, ja rada tik daudz neērtību?

Sviedri ir termoregulācijas izpausme

Cilvēka ķermeņa virsmā atrodas ļoti daudz sviedru dziedzeru, nosaukums jau pasaka to galveno funkciju - sviedru (ūdens, sāļu un citu nevajadzīgu vielu) izvadīšana.

Sviedru dziedzeris ir ādas piedēklis. Sviedri ir bezkrāsains šķidrums, kuru sastāvā 98 procenti ir ūdens. Pārējie 2 procenti ir urīnskābe, amonjaks, aminoskābes, holesterīns un minerālsāļi. Ar sviedriem izdalās neliels daudzums organisko skābju un glikozes. Minerālvielu un organisko komponentu sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no uzņemtās pārtikās un organisma vispārējā stāvokļa.

Svīšana notiek nemanāmi visu laiku, pastāv pieņēmums, ka dienas laikā caur ādas virsmu vidēji izdalās līdz pat vienam litram sviedru.

Nav iemesla satraukumam, ja svīšana ir novērojama tikai karstā laikā vai pārāk silti saģērbjoties, kad apkārtējās vides laika apstākļi to nemaz neprasa. Svīšana ir normāla un dabiska parādība pie fiziskās slodzes, jo tā ir organisma termoregulācijas izpausme. Siltumu organisms gūst divējādi: uzņem no apkārtējās vides un pats saražo vielmaiņas procesos. Ja cilvēks intensīvi fiziski kustas, strādā, sporto, vielmaiņa aktivizējas un saražo diezgan daudz iekšējā siltuma. Arī nonākot karstā vidē, vai tas būtu vasarā uz ielas, karstā telpā vai saunā, cilvēks sāk svīst, lai lieko siltumu atdotu. Tātad, lai uzturētu normālu ķermeņa temperatūru, bez svīšanas neiztikt, jo tieši tādā veidā organisms cenšas saglabāt pastāvīgu līdzsvara stāvokli. Arī sviedru izdalīšanos satraukuma un stresa brīžos, kas radušies nervu sistēmas stimulācijas dēļ, izbaudījis ir praktiski ikviens cilvēks. Atcerieties kaut vai eksāmenu laiku - mute sausa, drebuļi un svīšana vienlaikus.

Ja pastiprināta svīšana ir raksturīga, atrodoties vēsos apstākļos, tad veselībai vajadzētu pievērst lielāku vērību, jo pastiprināta svīšana var liecināt par vairogdziedzera, nervu sistēmas darbības traucējumiem, cukura diabētu un citām nopietnām saslimšanām. Svīšana ir arī menopauzes raksturīgs simptoms. Ja jums šķiet, ka sviedru izdalīšanās ir pārāk liela, it īpaši, ja novērojat vēl kādus līdz šim nebijušus simptomus (ķermeņa masas samazināšanos, paaugstinātu temperatūru, pastiprinātu nogurumu u.c.), tad noteikti nepieciešams doties pie ārsta.

Obligāts noteikums - šķidruma atjaunošana

Svīstot cilvēks atdod ne tikai siltumu, kas viņam tajā brīdī ir lieks, bet arī ūdeni un sāļus, kuri organismam ir nepieciešami. Šeit jau arī ir tas riska moments: ja svīšana kļūst pārmērīga, no organisma intensīvi izdalās nātrija un kālija sāļi. tāpēc ir jādomā, kā šo deficītu samazināt. Ja rodas slāpes, tas ir signāls, ka organismam jādod ūdens, lai atjaunotu līdzsvaru. Mūsu ķermeni veido šūnas, starpšūnu šķidrums, kas apkalpo šūnas, piegādājot skābekli un barības vielas, un nervu sistēma, kas to visu regulē. Šajā situācijā, kad starpšūnu šķidruma trūkst, šūnas tiek apgādātas sliktāk, rezultātā arī organisma pašsajūta kopumā ir sliktāka.

Ja cilvēks ir pieradis dzert par maz, tad viņam nav slāpju signāla, un tādā gadījumā laiku pa laikam vienkārši jāatceras uzņemt šķidrumu, lai audi saglabātu normālu elastību, vielmaiņa norisinātos pilnvērtīgi, viegli, bez aizķeršanās. Situācijās, kad cilvēks svīst aktīvi, īsā laikā ar sviedriem zaudējot daudz šķidruma, šie signāli parasti tomēr ieslēdzas. Ja esam skrējuši, sportojuši vai kaut ko citu enerģiski darījuši, tad parasti visiem gribas dzert. Vai kādam varētu izdoties apmeklēt pirts procedūru un pēc tam iztikt bez padzeršanās?

Ja šķidruma krājumus neatjauno, sekas ir nopietnas - lai arī mēs jūtamies sasvīduši tikai karstumā vai pēc fiziskas slodzes, svīšana turpinās visu laiku, un ūdens nepārtraukti tiek atdots un iztvaiko no ādas virsmas. Ja cilvēks neuzņem šķidrumu, tad agri vai vēlu svīšana mazinās, iekšējais siltums sāk paaugstināties, asinsvadi sāk paplašināties, lai veicinātu svīšanu, kamēr pienāk brīdis, kad organisms vairs nespēj darboties, jo karstums ķermenī ir pārāk liels. Un tad strauji nepieciešama ārsta palīdzība, lai cilvēks vispār varētu organismu uzturēt pie dzīvības. 

Svīšana un kosmētika

Svīšanu var iedalīt vispārējā, kas notiek nepārtraukti caur visu organisma ādu, un lokalizētajā, kas izteikta atsevišķās ķermeņa daļās, kur sviedru dziedzeri darbojas intensīvāk, piemēram, padusēs, uz pēdām un plaukstām, dažkārt - uz sejas. Ir arī tāda specifiska slimība, ko sauc par hiperhidrozi — kad cilvēks svīst par daudz.

Parasta svīšana ir traucējoša, bet hiperhidrozes gadījumā tā patiešām ir pārmērīga un sagādā nesalīdzināmi lielākas problēmas, piemēram, rokas visu laiku ir slapjas, pie tām pielīp pat papīra lapa, pa seju sviedri burtiski tek strūkliņām. Arī hiperhidroze var skart visu ķermeni vai atsevišķas tā daļas. To diagnosticē ar dažādu testu palīdzību. Cilvēks nereti domā, ka tur neko nevar darīt. Taču tā ir ārstējama lieta, tikai jāatrod zinoši speciālisti, kuri nozīmēs efektīvus preparātus, veiks fizioprocedūras. Lokalizētas hiperhidrozes formas, piemēram, padusēs, var ārstēt arī ar botulīna toksīna injekcijām. Tas, protams, ir nopietns risinājums nopietnā situācijā, bet ar ikdienas svīšanu ir jāsadzīvo. Kosmētikas lietošana paliek problemātiska, jo sviedri visu drīz vien aizskalo. Kas būtu jāievēro noteikti: uzturoties ārā, jāatjauno saules aizsargkrēms un jācenšas āda pietiekami mitrināt. Dekoratīvo kosmētiku labāk nelietot vispār, bet, ja bez tās nekādi nevar iztikt, ir vērts padomāt par ilgnoturīgo grimu jeb permanento kosmētiku.

Izplatītākais līdzeklis, ko lietojam svīšanas gadījumā, ir dezodorants. Ir ārsti, kuri uzskata, ka dezodorantus nevajadzētu lietot, jo svīšana organismam ir nepieciešama. Noklāt ar dezodorantu visu ķermeni patiešām būtu neprāts, jo tad termoregulācija tiktu stipri traucēta. Pareizais risinājums būtu dezodorantu saprātīga lietošana. Tie palīdzēs novērst sviedru smaku, jo iedarbojas uz mikroorganismiem, kas ir nepatīkamā aromāta iemesls, taču dezodoranti bieži izraisa alerģiskas ādas reakcijas. Dezodoranta aromātu, ražotājfirmu un veidu katrs var izvēlēties atkarībā no savas gaumes, tikai jāskatās, kā uz to reaģē āda. Ja parādās izsitumi vai cita nevēlama reakcija, tad šo dezodorantu turpmāk vairs nelietojiet.

Dezodorants vai antiperspirants

Pretsviedru līdzekļu grupā ietilpst dezodoranti un antiperspiranti - pēdējie iedarbojas ne tikai uz baktērijām, bet arī uz mitrumu. Antiperspirantu sastāvā ir sīkas pulverveida daļiņas, kas saista ūdeni un ļauj kādu laiku uzturēt ādu sausu.

Ārsti atzīst, ka antiperspirantu iedarbība ir ļoti efektīva, bet tiem diemžēl ir blakusparādība - sīkās pulverveida daļiņas var nosprostot sviedru dziedzeru izvadkanālus un radīt sviedru dziedzeru iekaisumu. Smagākajos gadījumos, ja sviedru dziedzeri sastruto, to var novērst vienīgi ar ķirurģisku iejaukšanos. Tas, ko cilvēki kļūdaini uzskata par antiperspirantu uzdevumu - bloķēt sviedru dziedzeru darbību patiesībā ir to trūkums. Tiesa, antiperspirantu blakusparādība var izpausties un var neizpausties. Biežāk tā neizpaužas, ja cilvēks mazgājas - pirms uzliek jaunu pretsviedru līdzekļa kārtu, iepriekšējo nomazgā.

Pretsviedru līdzekļu sastāvs atšķiras. Jutīgas ādas kopšanai paredzētu dezodorantu sastāvā biežāk iekļautas vielas, kurām piemīt nomierinoša, mīkstinoša, ādas kairinājumu mazinoša iedarbība. Piemēram, dažādu augu ekstrakti: alveja un kalnu arnika, kas spēj mazināt iekaisumu, (šādā nolūkā var būt pievienots arī E vitamīns), ārstniecisko kliņģerīšu ekstrakts, kam ir ne vien pretiekaisuma, bet arī brūces dziedējošas īpašības. Selēns un cinks darbojas kā antioksidanti. Līdzīga iedarbība ir arī aromātiskajām skābēm: salicilskābei, benzoskābei. Taču ādu mīkstinoša un mitrinoša iedarbība var būt arī mākslīgi radītiem ķīmiskajiem savienojumiem.

Lai pareizi novērtētu antiperspiranta vai dezodoranta iedarbību, tas jāizmēģina. Līdzekļa formāts - dezodorants ar rullīti, izsmidzināms šķīdums, krēms vai sausais zīmulis - nenosaka tā efektivitāti, taču iedarbību būtiski ietekmē tas kā šo līdzekli lieto. Pretsviedru līdzekļi ne tikai jāuzklāj uz tīras ādas, kuru neklāj apmatojums, bet jāļauj tiem nožūt vai, līdzīgi kā krēmiem, iesūkties - tikai tad tie pilda savas funkcijas. Aptiekās ir nopērkami pat tādi pretsviedru līdzekļi, kurus drīkst uzklāt tikai pāris dienu pēc tam, kad pārtraukta iepriekšējā dezodoranta lietošana, turklāt tas jādara nevis no rīta, bet vakarā pirms gulētiešanas. Šie dezodoranti iedarbojas vairākas dienas, pat līdz nedēļai ilgi un, vienreiz uzklāti, saglabā efektu arī pēc atkārtotas fiziskas slodzes, peldēšanas un mazgāšanās. Tāpat jāievēro pretsviedru līdzekļu dozēšana - iedarbīgie antiperspiranti ir aktīvi pat tad, ja tos uzklāj ļoti niecīgā daudzumā, attiecīgi - tie jāatjauno brīdī, kad iepriekšējais iedarbības laiks ir pilnībā beidzies. 

Patīkama alternatīva

Cilvēkiem, kuri gribētu izvairīties no spēcīgām ķīmiskām vielām (īpaši alumīnija sāļiem, kas ir lielākajā daļā dezodorantu un antiperspirantu), ir iespēja pagatavot pretsviedru līdzekļus no dabiskam izejvielām — dažādām ēteriskajām eļļām. Šādiem dezodorantiem gan piemīt vienīgi antibakteriāla iedarbība.

Dezodorants ar ziedu aromātu

Vajadzīgi - 60 ml rozmarīna izvilkuma (3 tējkarotes rozmarīna skujiņu), 30 ml 90 procentu etilspirta, 9 pilieni lavandas eļļas, 4 pilieni salvijas eļļas, 5 pilieni citrona un 3 pilieni ģerāniju ēteriskās eļļas.

Lai dezodorantu pagatavotu, jāuzvāra 100 ml ūdens, jāaplej rozmarīna skujiņas, jāatstāj 10 minūtes ievilkties, pēc tam uzlējums jāizfiltrē. Kad tas atdzisis, 60 mililitriem pievieno etilspirtu, piepilina ēteriskās eļļas, pārlej pulverizatorā un divas nedēļas tur tumšā vietā. Pirms katras lietošanas reizes pulverizators ir jāsakrata.

Līdzīgu pretsviedru līdzekli var pagatavot arī no krustnagliņu uzlējuma (vajadzīgi 2 pilieni), 90 ml etilspirta, 10 pilieniem ciedra, 6 pilieniem sandala, 5 pilieniem citrona, 4 - pačūlijas un 2 - citronzāles ēteriskās eļļas. Dabiskos dezodorantus var uzglabāt apmēram divus mēnešus.

Ģērbties vasarīgi un viegli

Pastiprināta sviedru izdalīšanās var būt ne tikai ļoti traucējoša, bet arī dažādu ādas bojājumu veicinošs faktors. Sasvīdušas kājas ir lielisks sēnīšu infekciju attīstību veicinošs faktors, jo veidojas mitra un silta vide, kas ļoti patīk šiem mikroorganismiem. Ja āda svīšanas rezultātā ir kļuvusi mitra, tad daudz vieglāk veidojas dažādi noberzumi, tulznas

un izsutumi, līdz ar to var rasties arī nopietni iekaisumi, ja vietās, kur bojāta āda, sākas baktēriju attīstība. Tādēļ ieteicams izvēlēties apģērbus, kas izgatavoti no dabiskiem materiāliem, līdz ar to ādai piekļūs gaiss, labāk notiks sviedru iztvaikošana. Apģērbs nedrīkst būt pārāk ciešs un nospiedošs, lai netiktu traucēta asinsrite, tas var veicināt arī ādas bojājumu rašanos. Liela uzmanība jāpievērš apaviem - ērtiem, viegliem, no dabīgiem materiāliem. Tā kā ļoti daudz sviedru dziedzeru izvadkanāliņu atrodas arī galvas matainajā daļā, galvas āda jātur tīra. Ja iespējams jānēsā viegla, elpojoša galvassega, piemēram, salmu cepure.

Lai sasniegtu vēlamo rezultātu un nenodarītu kaitējumu sev, jāievēro, ka pretsviedru līdzekļi ir jālieto uz tīras un sausas ādas, un katrs no tiem ir jālieto tieši tam mērķim, kādam tas paredzēts, lai neradītu lieku ādas kairinājumu, tas var rasties arī tad, ja pretsviedru līdzekli lieto uz bojātas ādas. 

Der Zināt!

  • Nelietot dezodorantu vai antiperspirantu, ja ir iekaisusi, sakairināta āda vai ādas slimības.
  • Atturēties no pretsviedru līdzekļa, ja nolemts pavadīt laiku saulē. Lai izvairītos no iespējamās fototoksiskās reakcijas — ar kādu dezodorantā vai antiperspirantā esošu vielu nepalielinātu ādas jutību pret saules gaismu un ultravioleto staru iedarbību uz pludmali vajadzētu iet, uzklājot uz ādas vienīgi saules aizsargkrēmu.
  • Pastiprinātas svīšanas gadījumā, kuras iemesls nav ne vairogdziedzera, ne veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi un kuru pārvarēt nelīdz antiperspirants vai dezodorants, var izmantot botulīna toksīna injekcijas. Pārtraucot nervu impulsu pārvadi no veģetatīvās nervu sistēmas uz sviedru dziedzeriem, problēmu var novērst apmēram uz pusgadu (tiesa, apturot sviedru izdali padusēs un plaukstās, var sākt spēcīgāk svīst kāda cita ķermeņa daļa, piemēram, vēders vai mugura).

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi