Korupcija veselības apdrošināšanā

Rīgas Domes vadība mēra Birka personā pauda bezgalīgu pārsteigumu un sašutumu. Steigšus organizējās, lai atbrīvotu līdzšinējos RSK vadītājus – valdes priekšsēdētāju Ēriku Gailānu, un valdes locekļus Inetu Rezevsku un Jāni Odiņu no amata. Vairākas amatpersonas un institūcijas centās žigli izdarīt secinājumu, ka apdrošināšanas brokeri kopā ar RSK vadību ir korumpējušies un noslaukuši no nabaga Rīgas Satiksmes pusmiljonu latu. RSK padomes locekļi: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas direktors Lācis, Juris Švanders, Juris Imaks, Kārlis Kavacs, Vitolds Suksis publiski sevi nekavējoties pasludināja par baltiem un pūkainiem, kas neko par valdes tumšajiem darījumiem nav zinājuši. Tāpēc valde esot nekavējoši zaudējusi padomes uzticību. Slimnīcas vadītājs Lācis gan pats šajā darbā atrodas pastāvīgā nelielā interešu konfliktā, jo uzrauga apdrošinātāju RSK, kurš slimnīcām regulāri maksā apdrošināšanas maksājumus par pacientiem, kuri tajās ārstējas, bet tas ir sīkums.

Kas tad īsti notika?
Publiski pieejamie fakti ir tādi, ka pašvaldības uzņēmums RSK Apdrošināšana bija apdrošinājusi Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas Satiksme darbinieku veselību ar 3 gadu līgumu. Apdrošinātājs RSK šo iespēju guva 2006. gadā uzvarot „godīgā” konkursā par darbinieku veselības apdrošināšanu. Pati Rīgas Satiksme bija tā, kura sacerēja konkursa nolikumu un pati konkursu izsludināja un arī vērtēja konkursa rezultātus. Rīgas Satiksme ir skaidri un viennozīmīgi paziņojusi, ka TAI NEBIJA BROKERU šajā konkursā. Tātad, ja nu Rīgas Satiksme ir pārmaksājusi par darbinieku veselības apdrošināšanu vismaz divkārtīgi – tas ir pusmiljonu latu, tad te ir jāvaino tikai un vienīgi Rīgas Satiksme, ka tās darbinieki nemākulīgi uzrakstīja konkursa nolikumu vai arī nemākulīgi to vērtēja. Cita ko vainot te nav, jo pati Rīgas Satiksme ir skaidri un viennozīmīgi paziņojusi, ka veselības apdrošināšanas konkursā apdrošināšanas brokeri nebija iesaistīti. Vai Rīgas Satiksmes vadība veselības apdrošināšanas konkursu noorganizēja vienkārši nemākulīgi, jeb tomēr ļaunprātīgi, lai saziņā ar apdrošinātāju RSK izzagtu 0,5 miljonus latu no pašvaldības uzņēmumu naudas? Tas ir jautājums, kurš būtu jāvērtē Rīgas mēram Birkam – tam pašam Birkam, kurš tik žiperīgi atbrīvoja no darba RSK vadību.

Notikušā analīze
Ir zināms, ka:
– RSK ir samaksājusi uzņēmumam SIA Trīs A (3A) apmēram pusmiljonu latu, jeb 40% no saņemtās prēmijas, par it kā Rīgas Satiksmes veselības apdrošināšana līguma apkalpošanu vai ko tamlīdzīgu
– RSK veselības apdrošināšanas piedāvājums uzvarēja Rīgas Satiksmes rīkotā konkursā, kurā oficiāli NEBIJA BROKERU un, kur piedāvājumus vērtēja pati Rīgas Satiksme.
Kādi tad bija tie apstākļi, kuru dēļ pusmiljons latu pārvietojās no pašvaldībai piederošā apdrošinātāja konta uz kādas privātas SIA Trīs A kontu?
Sabiedrībai deklarētā versija ir, ka nabaga Rīgas Satiksme pat nenojauta, ka RSK vadība vienkārši vēlējās izzagt pašvaldības uzņēmumu RSK un tāpēc saziņā ar 3A Brokeriem pārskaitīja tiem 0.5 miljonus latu kā pamatojumu norādot kaut kādas veselības līguma apkalpošanas darbības par Rīgas Satiksmes apdrošināšanas līgumiem. Vai tas liekas ticami?
Vai arī ir kāds tomēr ticamāks variants: Rīgas Satiksme un iespējams arī Rīgas Dome varētu būt korumpējušies un kopā ar Trīs A ir sadalījuši šos 0.5 miljonus un izmantojuši apdrošinātāju RSK, lai ar tā palīdzību dabūtu šo pusmiljonu latu.

Par šādu korumpēšanās scenāriju liecina tas, ka maksājums ko saņēmis SIA Trīs A ir ļoti liels – 40% no veselības apdrošināšanas prēmijas. Apdrošinātājam godīgā konkursā, kuru rīkotu nevis katastrofāli neprasmīgie vai varbūt korumpētie Rīgas Satiksmes vadītāji, nemaz nebūtu iespēja noteikt tik lielu prēmiju, lai no tās vēl 40% varētu veltīt kādiem blakus maksājumiem. Tas nozīmē veselības apdrošināšanas prēmijas sadārdzinājumu par vismaz 80%!
Arī tas, ka veselības apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz 3 gadiem – no 2006. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim liecina par Rīgas Satiksmes vadības vēlmi uzreiz samaksāt lielāku summu un tas ir pretēji labai praksei veselības apdrošināšanā, kur līgumi parasti tiek slēgti uz gadu.
Savukārt tas, ka FKTK tik ļoti operatīvi ir atklājusi šo lietu tikai tagad, kad no paša notikuma ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi vedina domāt, ka vai tik gādīgos FKTK ierēdņus uz šādu „atklājumu” nav pavirzījusi kāda „spalvainā roka” no konkurējošajām apdrošināšanas sabiedrībām, jo visa lieta ir nākusi atklātībā tikai tagad – tieši, kad ir laiks atkal slēgt veselības apdrošināšanas līgumu.

Manuprāt, visai izteiksmīgs un raksturīgs ir kāds Delfi komentārs par šo lietu:

domnieks, to RD Smird, 23.04.2009 22:19
jā, gandrīz precīzs shēmas apraksts! 🙂 Tikai ar piebildi, ka Satiksmes Bemhens arī ir diezgan slavens blēdis, kurš kopā ar TPistiem savā karjerā ne tādus vien atkatus ir uzshēmojis.. 😉 Drošvien no 400 k komisijas kādus 40k atstāja brokeriem, a pārējos 360 – mūsu labiešiem no RD koalīcijas, RS bosikiem, moš kādu kapeiku RSK vadītājiem ar, kaut gan tie uz šīs publikas fona ir nevainīgi kā bērna asaras 🙂

Lai lieta būtu objektīvi skaidra palūkosimies uz to no veselības apdrošināšanas profesionāļu – apdrošināšanas brokeru perspektīvas. Ir svarīgi atzīmēt, ka formāli RSK veselības apdrošināšanas piedāvājums uzvarēja Rīgas Satiksmes rīkotā konkursā, kurā NEBIJA BROKERU un kur piedāvājumus vērtēja pati Rīgas Satiksme. Tas tā izriet no pašas Rīgas Satiksmes paziņojumiem. Tāpēc atbildība par neizdevīgo veselības apdrošināšanas līgumu ir jāprasa nevis no RSK valdes pr-ja Gailāna kunga, kura vadītā RSK uzvarēja konkursā, bet gan no Rīgas Satiksmes vadības, kura īstenoja tādu konkursu, ka tajā varēja uzvarēt par vismaz 80% sadārdzināts piedāvājums. Jo no kurienes tad RSK atradās nauda ko samaksāt SIA Trīs A?
Nav īsti vietā arī FKTK pārstāvju apgalvojumi, ka RSK esot izšķērdējuši pusmiljonu latu tos nepamatoti maksājot brokeriem. Izšķērdēšana sākas daudz ātrāk – korumpētā vai nekompetentā veselības apdrošināšanas konkursā tālajā 2006. gadā. Pusmiljonu latu ir izšķērdējusi Rīgas Satiksmes vadība, kura ir tā organizējusi konkursu, ka tajā uzvarēja par pusmiljonu (vai par vismaz 80%) dārgāks piedāvājums. Mūsu Rīgas Domes nodokļu maksātāju nauda tika izšķērdēta tajā brīdī, kad šī nauda atstāja Rīgas Satiksmi, tad, kad neprasmīgie vai zaglīgie Rīgas Satiksmes darbinieki noslēdza īpaši neizdevīgu veselības apdrošināšanas līgumu. No FKTK loģikas izriet, ka, ja konkursā būtu uzvarējusi privāta apdrošināšanas sabiedrība, un pusmiljonu būtu tērējusi teiksim juridiskās konsultācijās vai kādās mistiskās mārketinga programmās, tad viss būtu kārtībā. Tad jau iznāk, ka nabaga Gailāns tikai nepratās RSK līdzekļus iztērēt “pareizajās” pozīcijās. Tas ir smieklīgi, it īpaši no uzraudzības institūcijas puses..

Latvijas profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija sliecas uzskatīt, ka tikai apdrošināšanas brokeru tieša un pilnīga iesaistīšana apdrošināšanas konkursā varētu novērst šādus un līdzīgus naudas izšķērdēšanas gadījumus, pasūtītājam pārmaksājot par apdrošināšanas līgumu. Tieši tas, ka veselības apdrošināšanas konkursu oficiāli organizēja un vērtēja pati Rīgas Satiksme, ļāva izveidoties situācijai, ka ir uzvarējis gandrīz divreiz dārgāks piedāvājums. Neviens profesionāls apdrošināšanas brokeris, kurš būtu oficiāli piedalījies apdrošināšanas konkursa norisē nebūtu šādu situāciju pieļāvis. Apdrošināšanas brokeru komisijas ir labi zināmas un tās ne tuvu nesasniedz 40%. Parasti tās ir robežās no 5% līdz 15% atkarībā no līguma apjoma un komplicētības.
Svarīgs ir arī atbildības aspekts. Brokera piedalīšanas konkursā ir saistīta arī ar materiālu atbildību – un nevis politisko atbildību kā Rīgas mēram Birkam, kurš 2006 gadā būdams par satiksmi atbildīgais vicemērs, politiski atbildēja arī par pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme. Brokeriem ir konkrēta materiālā atbildība, kuras nodrošinājums cita starpā ir arī obligāta pusotru miljonu liela profesionālās atbildības polise.
Ja graujošo Rīgas Satiksmes veselības apdrošināšanas konkursu un līgumu būtu slēguši nevis Rīgas satiksmes nekompetentie vai iespējams zaglīgie ierēdņi, bet gan Trīs A kā oficiāls brokeris – konkursa organizētājs, tad pašlaik no Trīs A arī varētu prasīt konkrētu materiālo atbildību par profesionālo pienākumu neizpildi.

Secinājumā varētu ieteikt visām iestādēm, kas organizē veselības apdrošināšanas vai citus apdrošināšanas konkursus vai iepirkumus – oficiāla apdrošināšanas brokera iesaistīšana konkursa organizēšanā nodrošina vajadzīgo juridisko atbildību par konkursa norisi un ari pārliecību par konkursa rezultātu. Konkursa nolikumā savukārt ir skaidri jānosaka brokera apmaksas principi – konkrēts brokera komisijas atlīdzības lielums. Tad arī tiks atrasti iestādei piemērotākie apdrošināšanas varianti gan arī izdosies izvairīties no skandāliem vai vismaz būs kam prasīt konkrētu materiālu atbildību par neizdevīgu vai neprasmīgi noslēgtu apdrošināšanas līgumu, ja notiks sliktākais.