Redakcijas komentārs:
Nācijas veselībai vissvarīgais kara laika apstākļos ir laicīgi un pareizi sagatavoties nākotnes karadarbībai un pareizi un veiksmīgi rīkoties karam sākoties. Mūsu valstī pagaidām no tā redzam visai maz. Jau COVID katastrofa, kur Latvija uzrādīja 3 un 4 sliktākos rezultātus Pasaulē mirstības pieaugumā pandēmijas laikā (skat Dienas Bizness 23 janv. 2024 lpp 18). Šos katastrofālos Kariņa valdības nekompetences un noziedzīgās nolaidības rezultātus lielākā daļa valdības piebaroto mediju slēpj. Kariņa un postKariņa Evikas valdības savu noziedzīgo nekompetenci vēl mēģina papildus slēpt izdāļājot ordeņus un dažādus apbalvojumus daudziem, kas drīzāk būtu pelnījuši kā minimums kriminālprocesa uzsākšanu par noziedzīgu nolaidību.
Tas nedaudz atgādina Latvijas Bankas lielīšanos ar Eiro ieviešanas pozitīvajiem rezultātiem, kamēr Latvijas kapitāla tirgus ir ar krietnu atrāvienu pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Un biržai tas ir likumsakarīgi – kamēr tirgus uzraugs ļauj Andreja Leiboviča grupējumam ar nelikumīgām metodēm pārņemt kontroli pār lielāko Latvijas biržas uzņēmumu – AS Olainfarm un Latvijas tiesiskā sistēma ļauj Andreja Leiboviča grupējumam apkrāpt un apzagt Olainfarm mazākuma akcionārus par vairākiem miljoniem EUR – tikmēr investoriem nav un nebūs ticības Latvijas kapitala tirgum un Latvija paliks Eiropas Savienības pēdējā vietā. Tāpāt aizdomas par Andreja Leiboviča darbībām valsts amatpersonu korumpēšanā rada konkurences padomes pilnīgi bezzobainie lēmumi ļaujot RePharma un AS AB City grupējumam gadiem pārkāpt konkureces normas aptieku tirgū un nepārdot kopā ar AS Olainfarm pārņemto aptieku ķēdi Latvijas Aptiekas. Ņemot vērā Olainfarm turpināto aktīvo tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju tas šķiet ir kļuvis arī par nacionālās drošības apdraudējumu. Lai lasītāji varētu piekļūt pirmavotiem informācijai par karu Ukrainā, piedāvājam Ukrainas ģenerālštāba priekšnieka Zalužnaja eseju par moderno karu Ukrainā un par to, kas valstij nepieciešams, lai šādā karā uzvarētu. Lasītāji var paši vērtēt kas no šobrīd tiek darīts vai tiek plānots tiešām darīt Latvijā.
/Vesels.lv redakcija/
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Valērija Zalužna raksts: “Par mūsdienu militāro operāciju dizainu Krievijas-Ukrainas karā: cīņā par iniciatīvu”.
1. februāris 2024 / 19:25
Gandrīz astoņdesmit gadi mūs šķir no pēdējām Otrā pasaules kara kaujām, kas kļuva par pamatu 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma karu stratēģiskajam redzējumam.
Neraugoties uz straujo ieroču un militārā aprīkojuma, proti, aviācijas, raķešu un kosmisko aparātu attīstību, sakaru un EW attīstību, uzvaras stratēģija bija iznīcināt ienaidnieku un ieņemt vai atbrīvot teritoriju. Tajā pašā laikā formas un metodes, ar kādām tas tika panākts, bija tieši atkarīgas no izmantoto ieroču un militārā aprīkojuma attīstības līmeņa.
Protams, stratēģijas, operatīvās mākslas un taktikas pamatu zināšanām būtu jāpavada militāro speciālistu karjeras izaugsmi un jākalpo divu galveno uzdevumu risināšanai.
Pirmais no tiem, iespējams, ir sekundārs. Tā sastāv no militārā komandiera tiešas sagatavošanas nākamajam karam ar uzdevumu prognozēt kara situāciju, kāda tā būs karadarbības sākumā. Tas ir tāds ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, ja to atrisina, kas ļauj izturēt triecienu un dot pienācīgu atrāvienu ienaidniekam, izplūdināt viņa trieciengrupas un tādējādi iegūt laiku, lai pārņemtu iniciatīvu. Viss šis process ir saistīts ar milzīgiem riskiem un šaubām, kas izriet no tā, ka pastāv tikai viena iespēja izrādīt pienācīgu pretestību mazākiem spēkiem ar ierobežotiem resursiem.
Otrais uzdevums, manuprāt, ir galvenais – laikus noskaidrot kara izvirzītās prasības, kas saistītas ar tehniskā progresa attīstību un līdz ar to strauju ieroču un militārās tehnikas attīstību, politisko situāciju gan pasaulē, gan valstī, ekonomisko stāvokli utt. Un tāpēc katram karam ir jāatrod tikai sava unikāla stratēģija un loģika, kas ļaus atrast ceļu uz Uzvaru arī jaunos apstākļos.
Runājot par savu īpašo stratēģiju, mēs nekādā gadījumā nevaram pilnībā noraidīt esošās doktrīnas, kas apraksta sagatavošanās un operāciju norises procesu. Mums tikai jāsaprot, ka tās pastāvīgi mainīsies un tiks papildinātas ar jaunu saturu.
Operatīvās mākslas principi paliks nemainīgi.
Tāpēc, ņemot vērā šodienas prasības, mūsu vissvarīgākais uzdevums būs pieņemt jaunu skatījumu uz Aizsardzības spēku izmantošanas formām un metodēm, lai panāktu Uzvaru.
Galvenais karaspēka izmantošanas stratēģijas, formu un metožu maiņas iemesls, protams, ir ieroču un militārās tehnikas, īpaši bezpilota sistēmu attīstība, kuru izmantošana ir kļuvusi masveidīga un ļauj veikt plašu uzdevumu klāstu, kas pastāvīgi pieaug. Tāpēc bezpilota sistēmas kopā ar citiem jauniem ieroču veidiem ir gandrīz vienīgais līdzeklis, lai izkļūtu no pozicionālām militārām operācijām, kas Ukrainai vairāku iemeslu dēļ ir laikietilpīgas.
Tajā pašā laikā pašreizējā situācijā joprojām pastāv vairāki faktori, kas noteikti ietekmē lēmumu par jaunu aizsardzības spēku veidu atrašanu. Šeit ir daži no tiem:
nestabila politiskā situācija ap Ukrainu, kas noved pie militārā atbalsta samazināšanās;
liela varbūtība, ka Krievija, sekojot Izraēlas un Jemenas piemēram, izprovocēs virkni konfliktu un novērsīs galveno partneru uzmanību no Ukrainas atbalsta;
mūsu partneru raķešu un munīcijas artilērijas un pretgaisa aizsardzības munīcijas krājumu izsmelšana sakarā ar karadarbības augsto intensitāti Ukrainā un neiespējamību tos ātri saražot, ņemot vērā šaujampulvera trūkumu pasaulē;
sankciju politikas nepietiekama efektivitāte, kā rezultātā Krievijā un tās partnervalstīs tiek izvietotas aizsardzības rūpnieciskā kompleksa spējas, kas ļauj vismaz sekmīgi vadīt pozicionālo novājināšanas karu;
pretinieka ievērojamais pārsvars cilvēkresursu mobilizēšanā un Ukrainas valsts iestāžu nespēja uzlabot Aizsardzības spēku personālsastāva stāvokli bez nepopulāru pasākumu izmantošanas;
mūsu valsts aizsardzības rūpnieciskā kompleksa regulējuma un tiesiskā regulējuma nepilnības un daļēja šīs nozares monopolizācija rada grūtības vietējās munīcijas ražošanā, kā rezultātā padziļinās Ukrainas atkarība no sabiedroto piegādēm;
neskaidrība par šāda mēroga bruņotās cīņas turpmāko raksturu un līdz ar to grūtības mūsu sabiedrotajiem noteikt atbalsta prioritātes;
Ukrainas bruņoto spēku pieredze karadarbības vadīšanā, īpaši 2022-2023. gadā, ir unikāla un joprojām ir tikai mūsu īpašums, tāpēc, nemitīgi meklējot ceļu uz uzvaru, mums ir pienākums pastāvīgi veikt pieejamo spēju revīziju, no kuras ir atkarīgs karadarbības iznākums, un meklēt veidus, kā iegūt priekšrocības pār ienaidnieku. Turklāt, operējot ar karadarbības iznākuma koncepciju, mēs izprotam apstākļus, kādos ienaidnieks atteiksies no turpmākas agresijas, un šādu apstākļu radīšana tiek uzskatīta par efektīvu Ukrainas Bruņoto spēku arsenālā esošo spēju izmantošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī atbilstoši mūsdienu kara apstākļiem, gandrīz galvenā iespēja gūt pārsvaru ir apgūt visu salīdzinoši lēto, jaunāko un ārkārtīgi efektīvo līdzekļu arsenālu, kas strauji attīstās. Tieši mēģinājums izmantot progresa sasniegumus jaunāko tehnoloģiju izstrādes jomā ļaus mums uzvarēt zinātniskajā, tehniskajā, tehnoloģiskajā un taktiskajā cīņā un novedīs ne tikai pie beznosacījumu Uzvaras, bet arī pie Ukrainas un mūsu partneru resursu taupīšanas un saglabāšanas.
Nepieciešamība ievērojami palielināt bezpilota sistēmu un citu moderno tehnoloģisko sistēmu spējas, lai pozitīvi ietekmētu karadarbības gaitu, liek meklēt jaunas pielietošanas formas un metodes, kas, savukārt, noteikti ietekmēs gan Bruņoto spēku, gan citu Ukrainas aizsardzības spēku struktūru.
BPS un citu moderno sistēmu ietekmi uz kaujas operāciju efektivitāti ir iespējams palielināt, pateicoties:
pastāvīga komandieru situācijas izpratnes uzlabošana un spēja to uzturēt reālā laika apstākļos operācijas rajonā gan dienā, gan naktī, jebkuros laika apstākļos;
diennakts uguns un triecienu apkalpošana reālajā laikā;
izlūkošanas informācijas sniegšana mērķa interesēs reāllaikā;
precīzu un ļoti precīzu triecienu veikšana ienaidniekam un tā objektiem gan frontes malā, gan dziļumā.
Tāpēc ir nepieciešams izveidot jaunu operāciju dizainu, kas balstīts uz esošajām tehnoloģiskajām iespējām, kas balstīsies ne tikai uz militāro (kaujas) darbību telpiski temporālajiem rādītājiem, bet galvenokārt uz izšķirošo apstākļu radīšanu un atbilstošu efektu sasniegšanu, kas veicinās operācijas mērķa realizāciju.
Pamatojoties uz karadarbības vadīšanas pieredzi un bruņotās cīņas attīstības prognozēm, izšķirošie nosacījumi ir šādi:
absolūta pārākuma sasniegšana gaisā, jo īpaši augstumos, kas nodrošina efektīvu uzbrukumu, izlūkošanu, novērošanu un loģistiku;
atņemt ienaidniekam iespējas veikt uzbrukuma vai aizsardzības darbības;
palielināt sava karaspēka mobilitāti un pilnībā ierobežot ienaidnieka karaspēka mobilitāti;
droša piekļuve noteiktajām robežām, pārņemot kontroli pār svarīgiem apvidiem;
atņemt ienaidniekam iespējas atgūt zaudētās pozīcijas un palielināt pūles.
No pirmā acu uzmetiena tie ir absolūti konservatīvi un klasiski nosacījumi, kuru sasniegšanai kalpo sen iedibinātas formas un metodes. Taču tas ir tikai pirmajā acu uzmetienā, jo to sasniegšanas līdzekļi jau ir mainījušies, un vecie līdzekļi diemžēl arvien vairāk paliek Ukrainas bruņoto spēku sapnis, un arī to sasniegšanas veidi, pirmkārt, mainās.
Saskaņā ar izvirzīto ideju par noteicošo apstākļu radīšanu to sasniegšanas process, protams, tiks nodrošināts, risinot virkni operatīvo uzdevumu, un katra operatīvā uzdevuma risināšanas laikā, pateicoties iesaistītajiem spēkiem un līdzekļiem, tiks radīti nepieciešamie efekti. Un tieši viņiem, uz tehnoloģisko priekšrocību rēķina, ir jārīkojas ārpus šablona un saskaņā vismaz ar pašreizējo doktrīnu.
Nepieciešamo efektu radīšana, bez šaubām, jau šodien radikāli rada izmaiņas lietojumprogrammu sistēmā. Tātad, lai īstenotu nepieciešamo efektu radīšanas nosacījumus, jau tagad ir nepieciešams uzskatīt par atsevišķiem:
digitālā lauka izveides operāciju;
radioelektroniskās situācijas kontroles darbību;
apvienoto triecienlidmašīnu un kiberlīdzekļu darbību;
loģistikas operācijas.
Visas uzskaitītās operācijas jau ir apgūtas un attīstītas. Tās tiek veiktas saskaņā ar vienotu ideju un plānu, ir koordinētas un savstarpēji saistītas, bet atšķiras pēc satura.
Attiecībā uz tiešu operāciju veikšanu, lai panāktu rezultātus, iespējams, ka pēc satura tās būtībā būs aizsardzības un uzbrukuma operācijas, bet pēc izpildes tās var būt atšķirīgas:
operācija, lai samazinātu ienaidnieka ekonomisko potenciālu;
pilnīgas izolācijas un izsmelšanas operācija;
robotizēta meklēšanas un trieciena operācija;
robotizēta operācija, lai kontrolētu krīzes zonu;
psiholoģiska operācija ar trieciena līdzekļiem;
aizsardzības tehnoloģiskā bezkontakta operācija.
Šis operāciju saraksts pastāvīgi paplašināsies līdz ar pašu līdzekļu attīstību un, protams, izraisīs izmaiņas doktrinālajos dokumentos un pilnīgi jaunas apmācības un kaujas operāciju veikšanas filozofijas veidošanos. Jaunu patstāvīgu operāciju rašanās vai to apvienošana rada nepieciešamību izveidot jaunu organizatorisko struktūru. Tas viss būs iespējams, ja valsts iestādes elastīgi un ātri reaģēs uz pārmaiņām.
Tādējādi mainās klasisko aizsardzības, uzbrukuma un stabilizācijas operāciju būtība un saturs, kuru plānošanas un vadīšanas pieeja parasti bija lineāra un šabloniska. Tajā pašā laikā šīs operācijas bija vienotas pēc būtības, ietverot arī partneru viedokļus. Līdztekus tam jau sen zināmais koncepts par tīkla-centrisko karu jaunajos apstākļos, pateicoties augsto tehnoloģiju bruņotās cīņas līdzekļiem, atrod savu interpretāciju nevis pateicoties karaspēka darbībām, bet gan pateicoties efektu radīšanai un izšķirošo apstākļu sasniegšanai ar attiecīgo spēju palīdzību.
Vēlos arī atzīmēt, ka bezpilota un citas modernās tehnoloģiskās sistēmas ne tikai palielina kaujas operāciju efektivitāti, bet arī spēj atrisināt vairākas būtiskas problēmas Ukrainas Aizsardzības spēku kaujas operāciju organizēšanā un vadīšanā:
palielināt bezkontakta karadarbības vadīšanas pakāpi un tādējādi samazināt zaudējumu līmeni, ko rada šo līdzekļu tālvadības iespēja;
samazināt tradicionālo iznīcināšanas līdzekļu līdzdalības pakāpi kaujas uzdevumu izpildē;
nodrošināt karadarbības veikšanu, ierobežoti iesaistot smago militāro tehniku;
neraugoties uz kuģu trūkumu, nodarīt kaitējumu gan virszemes, gan zemūdens ienaidnieka spēkiem un tā piekrastes infrastruktūrai gandrīz visā kara teātra dziļumā jūrā ar augstu efektivitāti un minimālu risku personālam;
veikt masveida pārsteiguma triecienus pretinieka kritiskās infrastruktūras objektiem, svarīgām komunikācijām, neizmantojot raķetes un pilotējamus lidaparātus, kuru ekspluatācija un ražošana ir dārga.
Šis priekšrocību saraksts ir nepilnīgs un, paplašinoties efektīvu lietojumu klāstam, neapšaubāmi mainīsies. Protams, ka kaujas laukā ienaidnieks meklēs veidus, kā aizsargāties, un centīsies pārņemt iniciatīvu savās rokās. Tāpēc, attīstoties triecienspēku sistēmu, tostarp bezpilota sistēmu, iespējām, ir ārkārtīgi nepieciešams uzlabot aizsardzības un pretpasākumu sistēmas. Tāpēc, lai apgūtu jaunas formas un metodes, Aizsardzības spēkiem ir nepieciešams izveidot pilnīgi jaunu valsts tehnoloģiskās bruņošanās sistēmu, kas ietvers apakšsistēmas:
attīstība un zinātniskais atbalsts;
ražošana un apkalpošana;
personāla apmācība un kaujas pieredzes vispārināšana;
karaspēka (spēku) izmantošana
elastīgs finansējums;
loģistika
Visticamāk, nākotnē katrai no apakšsistēmām būs nepieciešama atsevišķa izpēte un attīstība, taču jau tagad var droši apgalvot, ka sistēmai jābūt vienotai un vienlaikus elastīgai gan iesaistāmo struktūru ziņā, gan finansējuma un ražošanas izmaiņu ziņā.
Protams, tas viss prasīs laiku, bet laiks ir ļoti svarīgs.
Ņemot vērā jau esošo lietojumprogrammu sistēmu, atrastos tehniskos risinājumus un jau izveidoto vadības sistēmu un gūto pieredzi, kā arī saskaņā ar partneru viedokli mūsdienu apstākļos šādas sistēmas izveide ar nepieciešamo ražošanas apjomu var ilgt līdz pieciem mēnešiem. Noteiktais termiņš ir saistīts ar nepieciešamību izveidot atbilstošas organizatoriskās struktūras un to komplektēšanu, personāla apmācību, resursu nodrošinājumu, nepieciešamās infrastruktūras izveidi, loģistiku un doktrinālās bāzes izstrādi.
Paturot to prātā, 2024. gadā mums ir jākoncentrē galvenie centieni uz:
Aizsardzības spēku nodrošinājuma ar augsto tehnoloģiju līdzekļiem sistēmas izveide;
jaunas filozofijas ieviešanu militāro operāciju sagatavošanā un vadīšanā, ņemot vērā ierobežojumus;
rezultātā pēc iespējas īsākā laikā apgūt jaunas spējas kaujas operāciju veikšanai.
Tāpēc mēs apgalvojam, ka mūsdienu apstākļos Ukrainas bruņotie spēki kopā ar citām valsts aizsardzības spēku sastāvdaļām ir apveltīti ar spējām, kas ļauj ne tikai iznīcināt ienaidnieku, bet arī nodrošināt pašas valsts pastāvēšanu. Tāpēc ir ārkārtīgi nepieciešams izmantot jauno kara apstākļu sniegtās iespējas, lai maksimāli uzkrātu jaunāko kaujas potenciālu, kas ļaus ar mazākiem resursiem nodarīt maksimālu kaitējumu ienaidniekam, apturēt agresiju un aizsargāt Ukrainu no tās nākotnē.
