Vai zālītes smēķēšana ir cilvēktiesības? Dažas dienas pēc tam, kad ASV Ohaio štata vēlētāji nobalsoja pret propozīciju legalizēt marihuānas lietošanu atpūtas nolūkā, Meksikā tika pieņemts lēmums, ka zālītes smēķēšana ir fundamentālas cilvēku tiesības.
Meksikas Augstākā tiesa ar 4 pret 1 nolēma, ka marihuānas lietošanas un kultivēšanas personīgām vajadzībām aizliegums pārkāpj cilvēka tiesības uz brīvu personības attīstību.
Spriedums gan attiecas tikai uz konkrētiem četriem indivīdiem, kas iesniedza šo lietu tiesā, taču iespējams, ka varētu sekot plaša legalizācija.
“Šis Meksikas Augstākās tiesas spriedums ir neparasts divu iemeslu dēļ,” teica Hanna Hetzere no ASV Narkotiku Politikas Aliances, kas cenšas panākt narkotiku likumu mīkstināšanu. “Pirmkārt, tas tiek apskatīts no cilvēktiesību puses, otrkārt, tas notiek valstī, kas ir viena no visvairāk cietušajām karā ar narkotikām”.
Vairākas valstis ir pavirzījušās uz iecietīgākiem likumiem attiecībā uz marihuānas lietošanu, taču nekur tas nav darīts tikai pamatojoties uz cilvēktiesībām. Lielākā daļa, kā Īrija, kura Novembra sākumā spēra soļus uzraudzītas heroīna lietošanas legalizēšanas un iespējamas citu narkotiku dekriminalizācijas virzienā, min veselības, iecietības un ekonomikas aspektus.
Četri ASV štati – Kolorado, Vašingtona, Aļaska un Oregona – ir legalizējuši privātu marihuānas lietošanu, un tiek sagaidīts, ka Kanāda drīz varētu sekot ar līdzīgu lēmumu. Likumprojekti par marihuānas legalizēšanu tiek izskatīti arī Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā un Kostarikā.
Deivids Nuts no Imperial College London, kurš ir bijušais Apvienotās Karalistes valdības padomnieks narkotiku jautājumos saka, ka “šobrīd var vērot jaunu, racionālu attieksmi pret narkotiku likumiem. Vismaz dažām valstīm ir drosme atzīt, ka tā saucamais karš pret narkotikām ir bezjēdzīgs un nodara vairāk ļaunuma, nekā labuma.”
