Ērču encefalīts – joprojām aktuāls

Uldis Mežs

Ilze Vingre

No 1990. līdz 1999. gadam saslimuši 7123 iedzīvotāji, no tiem miruši 56. 1997.–1999. gadā saslimuši 2254, miruši 17 cilvēki. Ievērojami biežāk un smagāk ir slimojuši pieaugušie. Mirušo vidējais vecums ir 56 gadi. Inficēšanās notikusi gandrīz visā Latvijas teritorijā.

Visbiežāk cilvēki slimojuši laikā no jūnija līdz septembrim, sevišķi daudz – jūlija otrajā un augusta pirmajā pusē. Ilggadēji novērojumi liecina, ka pēcērču encefalīta pārslimošanas pilnīgi atveseļojas tikai trešā daļa slimnieku. Saslimšanas gadījumā ilgāku laiku vērojamas galvassāpes, reibonis, vājums, atmiņas pasliktināšanās, kustību traucējumi, darbaspēju mazināšanās.
Latvijā cilvēki galvenokārt inficējas, piesūcoties ērcei. Ievērojami retāk – dzerot inficētu kazas vai govs pienu, to neuzvārot. Patlaban, strauji tuvojoties pavasarim, jāatceras, ka jau aprīlī un, ja vien laiks ir pietiekami silts, pat marta beigās ērces izlien no zemsegas un sāk baroties no siltasiņu dzīvniekiem. Ērču aktivitāte vērojama pat līdz oktobra beigām; pieturoties siltam laikam, tās var piesūkties pat novembra sākumā. Ir skaidrs, ka pēdējos gados Latvijā ir bijusi inficēta trešā daļa ērču, kas nosūtītas ekspertīzei. Tajā pašā laikā ir saslimuši tikai 5–10% no tiem cilvēkiem, kuriem bija piesūkušās inficētas ērces. Laiks, kāds paiet no ērces piesūkšanās brīža līdz slimības izpausmei, vidēji ir 7–14 dienas. Reizēm inkubācijas periods var būt tikai divas dienas, retāk – līdz 30 dienām. Slimība parasti sākas akūti, ar paaugstinātu temperatūru, nespēku, galvassāpēm, reiboni. Parasti pēc 3–5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās 4–7 dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam visas slimības pazīmes atjaunojas, turklāt daudz spēcīgāk izteiktas. Apmēram trešdaļai slimnieku ar to slimība beidzas, pārējos gadījumos pievienojas nopietni nervu sistēmas bojājumi. Jāatgādina, ka nav specifisku medikamentu, kas iedarbojas uz ērču encefalīta vīrusu, nelīdz arī antibiotikas. Vienmēr, kad ir radušās aizdomas par ērču encefalītu, slimnieks noteikti jānovēro un nepieciešamības gadījumā jāārstē slimnīcā.
Pēc ērču encefalīta pārslimošanas izveidojas noturīga imunitāte. Ir zināms, ka ērču encefalīts var norisēt arī ļoti vieglā formā – vērojama īslaicīgi paaugstināta temperatūra, mērenas galvassāpes, nogurums. Šajā gadījumā aizdomas par ērču encefalītu parasti nerodas, bet izveidojas pietiekami spēcīga imunitāte, kas turpmāk pasargā no saslimšanas.
Kā rīkoties, lai nesaslimtu ar ērču encefalītu?
Dodoties mežā, jāuzģērbj cieši aizpogājams tērps. Virskreklu vai blūzi ieteicams apjozt ar platu, cieši piegulošu jostu, bikšu gali jāiebāž zābakos (pie gumijas zābakiemērcēm ir grūtāk pieķerties). Kā galvassegu var izmantot lakatu, cepuri vai kapuci. Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar repelentiem –ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem. Lieki skaidrot, ka karstā vasaras dienā šāds apģērbs var sagādāt lielas neērtības, negarantējot drošību.

Ja ērce tomēr ir piesūkusies, tā iespējami ātrāk jānoņem. Pirms noņemšanas ieteicamsērcei uzlikt spirtā, degvīnā vai odekolonā samērcētu vati. Nevajag izmantot eļļu, sviestu vai citus taukainus līdzekļus. Pēc tam ar diega cilpu vai īpašu pinceti, ko ražo arī Latvijā,ērce jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi jāizņem tā, lai ērces snuķītis nepaliktu ādā. Ņemot ērci ar pirkstiem, ja ir bojāta roku āda, var inficēties. Tas jāatceras, arī noņemot ērces suņiem un citiem mājdzīvniekiem. 
Profilaktisks pasākums ir imūnglobulīna ievadīšana 72 stundu laikā pēc ērces piesūkšanās. Pēdējos gados ir publicēti novērojumi, ka arī tas ne vienmēr pasargā no saslimšanas. Ievadīts vēlāk par noteikto laiku, imūnglobulīns slimības gaitu var pat sarežģīt. Jārēķinās, ka imūnglobulīna ievadīšana pieaugušam cilvēkam izmaksā vairāk nekā 20 latu, un tas pasargā no saslimšanas apmēram vienu mēnesi. Ja pēc tam atkal piesūcasērce, imūnglobulīns jāievada atkārtoti.
Visdrošākais profilaktiskais pasākums – vakcinācija.
Piemēram, Austrijā pēc iedzīvotāju masveida potēšanas saslimšana ar ērču encefalītu ievērojami samazinājās.Latvijā tiek izmantotas Krievijā, Austrijā un Vācijā ražotas vakcīnas. Katrai no tām ir savas atšķirības – cena, vakcinējamā vecuma ierobežojumi, ievadīšanas laiks atkarībā no ērču aktivitātes sezonas, imunitātes izveidošanās laiks. Visos gadījumos ir nepieciešams veikt vismaz divas injekcijas ar īsāku vai garāku starplaiku, lai nodrošinātu imunitātes izveidošanos šai sezonai. Pēc 6–9 mēnešiem jāveic trešā injekcija. Tad rodas imunitāte uz trīs gadiem. Turpmāk revakcinācija jāveic ik pēc trīs gadiem. Jāievēro, ka vakcinācija pret ērču encefalītu nepasargā no citas ērču pārnestās slimības – Laima slimības.

Vairāk par šo tēmu:

Vakcinācija pret ērču encefalītu

Ekonomiskās krīzes ietekmē saslimstība var nopietni pieaugt Ekonomiskā krīze ir piespiedusi daudzus cilvēkus atteikties no vakcinācijas pret ērču encefalītu, kas ir, faktiski, vienīgā aizsardzība pret

Lasīt »

Kā tikt galā ar alerģiju

Rudens – ziemas periods ir laiks, kad mūsu specifisko klimatisko apstākļu dēļ saasinās dažādas hroniskas kaites, tai skaitā aktīvākas kļūst alerģiskās izpausmes un to izraisītās

Lasīt »

Ceļosim bez problēmām

Janita Klevinska Eksotiskajās zemēs tūristus sagaida ne vien brīnumskaista daba, burvīgs klimats un pārsteidzoši piedzīvojumi, bet arī dažādas sīkākas un lielākas nepatikšanas! Var gadīties, ka

Lasīt »

Neuzkāp bitei!

Vasaras vidū — gan vēsākās, gan karstās un saulainās dienās visādi kukaiņi lidinās apkārt bariem vien. Pie tam daži no tiem mēdz arī iedzelt. Visbiežāk

Lasīt »