Ergonomisks krēsls nav untums, bet nepieciešamība

Igors Pļava

Gunita Ogriņa

Starptautiskā Ergonomikas asociācija vēsta, ka ergonomika ir zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēka un apkārtējās vides savstarpējās attiecības. Tā nodarbojas ar cilvēka un vides (dažādu tehnoloģiju, instrumentu utt.) mijiedarbības teorētisko un praktisko izpēti, tehnoloģiskā aprīkojuma darbības principu apgūšanu un veidošanu, iegūto datu analīzi, vides un tehnoloģiju dizaina veidošanu, nodrošinot labklājību un uzņēmuma ekonomisko efektivitāti.

Vārds „ergonomika” ir grieķu izcelsmes vārds, kas veidots no vārdiem – „ ergon” – „darbs” un „spēks” un „,nomos” – „likums” un „noteikumi”.
Cita definīcija pauž, ka ergonomika ir zinātne par cilvēkam drošu un ērtu iekārtu izveidošanu, kas pēta faktorus, kas ietekmē cilvēka darba produktivitāti un nelabvēlīgos darba vides apstākļus, kas var ietekmēt veselību. Vēl kāda definīcija norāda, ka ergonomika ir cilvēka attiecības ar darbu, kur ergonomikas uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai, un kuru var viegli izpildīt.
Kā zināms neveselīga, nedroša, diskomforta vide ierobežo cilvēka fiziskās un garīgās spējas, kas savukārt ietekmē strādājošā cilvēka uzvedību.

Ergonomika ir visur
Ar ergonomiku mēs sastopamies itin visur, kur parādās cilvēks, neatkarīgi no tā, vai viņš stāv pie ražošanas darbgalda, strādā birojā vai mājās, atpūšas vai veic kādas fiziskas aktivitātes brīvā dabā.
Ergonomikas sasniegumi ir novērojami un uz sevis izbaudāmi arī mēbeļu segmentā. Ievērojot labākās veselīga dzīvesveida instrukcijas un citus augstvērtīga un kvalitatīva darba norādījumus, mēbeļu ražotāji ražo mēbeles, kas ir pielāgojamas katra konkrētā cilvēka lietošanai. Ražo ergonomiskus krēslus, ergonomiskus galdus, saliekamās plauktu sistēmas, augstvērtīgus matračus veselīgai atpūtai un daudzus citus priekšmetus.

Ergonomiski krēsli
Cilvēki, kas lielāko sava darba laika daļu pavada stāvus, ergonomikas sasniegumus novērtēs mazāk nekā tie, kas 8 vai vairāk stundas sēž pie saviem rakstāmgaldiem birojā. Ergonomisks krēsls palīdz justies komfortabli un ērti.
Un mēs taču nesēžam tikai birojā! Sēžot automašīnas vai sabiedriskā transporta sēdeklī, mēs no rītiem braucam uz darbu un vakarā – mājās no tā, sēžot krēslā, ēdam brokastis, pusdienas un vakariņas, un vakarā, sēžot klubkrēslā vai dīvānā, atpūšamies pie televizora vai lasām kādu grāmatu.
Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka 1 dienas laikā cilvēks sēdus stāvoklī pavada vismaz 13 stundas, kas no visa mūža ilguma sastāda 80 tūkstošus stundu. Ergonomisks krēsls sēdēšanu padara daudz ērtāku. Tas sēdēšanas laikā atbalsta visas svarīgākās cilvēka ķermeņa daļas.

Ergonomiska krēsla sastāvdaļas un tehniskās nianses
Ergonomisks krēsls sastāv no sēdekļa, atzveltnes, roku balstiem, mehāniskās sistēmas, kas sēdekli balsta uz krēsla pamata jeb kājām vai riteņiem un daudzām citām detaļām, kuras savieno vienu krēsla daļu ar otru un atsevišķas detaļas savā starpā.
Optimālākā sēdēšanas poza ir tad, ja kājas novietojam ērti uz grīdas. Pēdas virsmai jāveido 90 grādu leņķis ar apakšstilbu. To var panākt koriģējot sēdekļa augstumu.
Katram cilvēkam ir jāizvēlas sev visatbilstošākais sēdēšanas augstums, ko var izdarīt ar rokas mehānismu, kas atrodas zem sēdekļa, krēsla augstumu pielāgojot savam augumam.
Daudzi cilvēki domā, ka krēsla augstums ir galvenā ergonomiska krēsla pazīme. Taču tas ir tikai standarts, bez kura vispār nav iedomājami ergonomiskie krēsli. Jaunākās paaudzes ergonomiskajos krēslos ir iestrādātas arī citas nianses, kas atvieglo sēdēšanu tajā un padara to daudz ērtāku.
Mūsdienās ergonomiskie krēsli nodrošina maksimālu krēsla atbalsta virsmu pielāgojamību katra atsevišķā lietotāja individuālajiem ķermeņa parametriem. Sēdītes un atzveltnes kustība ergonomiskajos krēslos ir sinhronizēta. Tas nozīmē, ka, atliecoties atzveltnei, noliecas arī sēdīte. Strādājot ar datoru, sevišķi lietojot tā tastatūru, atzveltnei ir jābūt vertikālā stāvoklī, bet sēdītei noliektai uz priekšu apmēram 5-7 grādu leņķī attiecībā pret horizontu, tādējādi veidojot platu leņķi starp sēdīti un atzveltni. Šādā stāvoklī sēžot, arī cilvēka locītavu „atvēruma” leņķis ir plats, netiek apgrūtināta asinsrite kājās un gūžās.
Krēsla atzveltnei ir jānodrošina pilnīgs atbalsts muguras jostas un lāpstiņu daļai. Leņķim  cilvēka  locītavās vienmēr vajadzētu būt lielākam par 90 grādiem. Tas ļauj normāli funkcionēt asinsritei un, attiecīgi, arī iekšējiem orgāniem.
Atliecoties krēslā uz aizmuguri, uz guļus stāvokli, locītavām ir it kā jāveras vaļā (leņķim jākļūst platam). Tas samazina spiedienu uz starpskriemeļu diskiem, pārnesot to uz krēsla balsta konstrukciju. Šādā  pozā atveras arī locītavas ceļgalos un pēdās. Sēdēšana kļūst ērta un komfortabla.
Atzveltnes sakarā jāatceras vēl kāda nianse – atgāžoties sēdeklī, piemēram, par 30 grādiem, sēdeklis nedrīkst sasvērties vairāk par 10 grādiem. Tieši šīs funkcijas dēļ mehānismu, kas to nodrošina sauc par „sinhrono mehānismu” (no vārda „sinhronizēt”). Ar īpašas, mehānismā iekļautas atsperes palīdzību, ir iespējama krēsla „šūpošanās” kustības regulācija atbilstoši katra lietotāja svaram. Tas nozīmē, ka vienlīdz ērti šādā krēslā varēs sēdēt un „šūpoties” gan slaida kundze, gan masīvs kungs. To nodrošina atsperes attiecīgs spriegojums, kas panākams ar attiecīgas sviras palīdzību.

Ergonomisku krēslu atšķirība no citiem
Pārdošanā ir vesela gūzma krēslu ar tā saukto „ceļgala” locīklu jeb knee tilt (angļu val.) Leņķis starp sēdekli un atzveltni, neatkarīgi no pārvietošanās kustības, paliek nemainīgs. Leņķis starp mugurkaulu un stilba kaulu arī nemainās, bet ceļgalā pārvietošanās rezultātā tas kļūst šaurs. Krēsla priekšējā mala spiež stilba muskuli un bloķē asinsriti. Cilvēkam ilgāku laiku sēžot šādā krēslā sāk tirp pēdas un pārņem citas negatīvas izjūtas.
Ergonomiskajos krēslos ar sinhrono mehānismu tas ir novērsts. Tajos ir iebūvēts speciāls atsperu mehānisms, kas nodrošina visa ķermeņa atbalstu. Katrs indivīds atsperu mehānismu var ieregulēt sev visatbilstošākajā pretestībā – atbilstoši savam svaram un citām auguma īpatnībām.
Daudziem jaunākās paaudzes ergonomiskajiem krēsliem ir pievienoti augstuma regulējamie roku balsti ar elkoņa uzliku, kurai arī ir regulējams virziens, kas ir ļoti noderīgi strādājot ar datoru. Elkoņa augstumu tādējādi var pielāgot galda augstumam un tastatūras atrašanās vietai un slīpumam.
Ergonomiskam krēslam ir jābūt stabilam, viegli grozāmam ap savu asi un atzveltnes un sēdekļa daļā pārklātam ar izturīgu audumu.  

Kas būtu jāzina iegādājoties ergonomisku krēslu?
Izvēloties krēslu ilgstošai lietošanai vajadzētu pārbaudīt, vai konkrētais krēsls nodrošina ķermeņa atbalstu visā kustību diapazonā un jāizmēģina pēc iespējas vairāki krēslu varianti – to dažādie stāvokļi un sajūtas, sēžot katrā no tiem.
Jāraugās, vai krēsls ļauj atgāzties tik tālu, cik vēlaties, ļauj liekties dažādos virzienos un seko jūsu kustībām. Jābūt pārliecinātam, ka tieši šis ir tas krēsls, kurā jutīsieties vislabāk.
Svarīgi ir apzināties, kādu krēslu vēlaties iegādāties. Tādu, kurā komfortabli varēsiet justies visas dienas garumā vai tādu, uz kura sēdēsiet tikai pāris minūtes dienā. Vai plānojat to lietot ilgtermiņā vai tikai īpašos gadījumos. Un, protams, savām sajūtām.
Ja krēslu pērkam īslaicīgai lietošanai, tā ergonomiskums nebūs tik svarīgs, bet ikdienas lietošanai  – ļoti būtiska.
Kā uzskata Rīgas Krēslu fabrikas valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis, biroja krēslu nebūtu ieteicams iegādāties būvmateriālu veikalos vai lielveikalos, bet apmeklēt kādu no specializētajiem biroja mēbeļu saloniem, jo citur pārsvarā ir nopērkama Ķīnā ražotā masu produkcija, kas pēc saviem darbības principiem, iespējams, attāli atgādina zīmolu produkciju, bet ir daudz nekvalitatīvāka un neizturīgāka. Tā nav attiecīgi testēta un paredzēta ilgtermiņa lietošanai.
Būvmateriālu veikalos un tirdzniecības centros nopērkamie krēsli maksā no Ls 25 līdz Ls 50. Biroja mēbeļu salonos, kas pēc to nopirkšanas garantē preces apkopi, remontu un vajadzības gadījumā arī maiņu – no Ls 150 līdz pat Ls 1000. Ergonomisku un augstas kvalitātes krēslu iespējams iegādāties jau par Ls 140 – Ls 300.
Kā piebilst Circeņa kungs, raugoties pēc jauna krēsla, nevajadzētu sev noteikt izmaksu limitu, jo bieži vien gadās tā, ka par pārdesmit latiem dārgāks krēsls būs daudz kvalitatīvāks nekā izvēlētais „lētais” analogs. Šādos gadījumos droši vien būtu lietderīgāk piemaksāt šos pārdesmit  latus un pirkt kvalitatīvāko preci.

Uzticēties profesionālim vai jautāt ārsta padomu?
Kā uzskata Circeņa kungs, ar ārstu ir jākonsultējas gadījumos, ja cilvēkam jau ir kādas muguras kaites. Citos gadījumos var uzticēties krēslu nozares profesionāļiem. Viņu uzdevums ir atbildēt uz visiem interesenta jautājumiem un piedāvāt vislabāko risinājumu. Protams, ar piebildi – ja nozares pārstāvis tik tiešām ir profesionālis nevis koncentrēts uz vieglu peļņu.

Augstvērtīgākie šā segmenta ražojumi un to ražotāji
Vissaugstvērtīgākie ir amerikāņu kompānijas Herman Miller ražotie ergonomiskie krēsli. Pirms 20 gadiem šis uzņēmums tirdniecībā laida ergonomisko krēslu – Aeron, kurš šodien jau kļuvis par biroja krēslu ikonu. Šo krēslu sēdeklī un atzveltnē tiek izmantots sietveida materiāls, kas nodrošina vienmērīgu temperatūras sadalījumu. Cilvēks, sēžot šajā krēslā, nesvīst. To cena svārstās no Ls 900  – Ls 1500, atkarībā no aprīkojuma pakāpes.
Aeron krēsli bija pirmie ergonomisko krēslu tirgū, kuriem tika nodrošināts speciāls spilvens jostas vietas atbalstam. Katrs lietotājs to var pieregulēt atbilstoši savai nepieciešamībai un sajūtām – gan vertikālajā, gan horizontālajā virzienā. Pateicoties šim spilvenam cilvēka muguras starpskriemeļu diski netiek saspiesti un jostas vietas S izliekums neiztaisnojas. Sēdēšana ir daudz ērtāka un komfortablāka. Latvijā jau septiņus gadus šos krēslus lieto Swedbank darbinieki.
Pēc Aeron krēslu parādīšanās tirgū šīs priekšrocības savos ergonomiskajos krēslos sāka izmantot arī citi ražotāji. Uzņēmums Herman Miller savai produkcijai dod 12 gadu garantiju. Mehāniskajām daļām, ko neražo pats uzņēmums, piemēram, pneimatiskajai atsperei –  3 gadu garantiju, sietam – 5 gadu garantiju.
Augstas kvalitātes ergonomiskos krēslus piedāvā arī Human Scale, Interstuhl, Vitra, Okamura u.c.

Kas notiek, ja regulāri sēžam nepiemērotā krēslā?
Sēdēšana nepiemērotā krēslā rada tādas kaites kā asinsrites traucējumus, nervu sistēmas traucējumus, nepatīkamas sajūtas sprandas daļā, muguras sāpes, locītavu sāpes un stresu.
Problēmas, protams, neparādās uzreiz. Tās ir atkarīgas no katra cilvēka dzīves veida un darba stila – vai viņš lielāko sava darba laika daļu pavada stāvus, kas ir cilvēka ķermeņa visdabiskākā poza, vai sēžot biroja krēslā, vai viņš ir fiziski aktīvs vai nav. un citām niansēm.
Konkrētas veselības problēmas ātrāk izjutīs tas cilvēks, kas fiziski sevi nenodarbina un lielāko dienas daļu pavada sēžot, kā arī gados vecāki cilvēki (jauni cilvēki labāk pārcieš pārslodzes, viņu noguruma slieksnis ir augstāks).
Ergonomisks krēsls, protams, nepasargās mūs no osteohondrozes un citām saslimšanām, kas daudzus cilvēkus piemeklē palielinoties vecumam, bet palīdzēs novecot daudz lēnāk. Un dažādu muguras problēmu gadījumos, mazinās sāpes un atvieglos ilgo sēdēšanu.
Iegādājoties ergonomisku krēslu jāatceras, ka vislabākais būs tas krēsls, kas sēdēšanas laikā jūs „netraucēs” un kvalitatīvi ļaus pildīt jūsu pienākumus. Veiksmīgu pirkumu!

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīgas krēslu fabrikas Valdes priekšsēdētāju Aldi Circeni.

Vairāk par šo tēmu:

Par ergonomiskiem krēsliem

Sandis Kalns Cilvēki, kas lielāko sava darba laika daļu pavada stāvus, ergonomikas sasniegumus novērtēs mazāk nekā tie, kas 8 vai vairāk stundas sēž pie saviem

Lasīt »