Fizikālā terapija

Uldis Mežs

Ilze Hāznere

Kad aicinu uz konsultāciju un piedāvāju kādu fizikālās terapijas procedūru, man par lielu pārsteigumu jautā: ko tad tu īsti dari? Tātad – kas ir fizikālā terapija, un ko dara fizikālās medicīnas ārsti.

Fizikālā terapija ir medicīnas nozare, kurā izmanto dažādus tiešus un mainītus (preformētus) dabas faktorus. Jau kopš seniem laikiem dažādu slimību ārstēšanā cilvēki ir izmantojuši ūdeni, siltumu, saules gaismu, dūņu, mālu, smilšu, dubļu aplikācijas, pirtis, masāžu. Medicīnas vēsturē ir stāstīts par elektrisko zivju ārstnieciskajām īpašībām, jau 800 gadus pirms mūsuēras senie grieķi rakstīja par magnētisko akmeņu labvēlīgo ietekmi uz garastāvokli, iekaisumu, čūlu, tūsku, brūču dzīšanu, dažādu iekšķīgu slimību norisi. Skaistā ēģiptiešu princese Kleopatra nēsājusi kaklā nelielu magnētisku akmentiņu, daudzu karaļu un karalieņu kroņos kopā ar dārgakmeņiem iestrādāti magnētiņi, lai nodrošinātu labklājību, varu un veselību.
Pēdējos gados kā lielu jaunumu kosmētiskajos salonos piedāvā dažādas procedūras ķermeņa formu uzlabošanai, cīņai ar celulītu, grumbām, bet īstenībā tas viss ir moderna fizikālā terapija – tehnikas progress ļāvis izstrādāt mūsdienīgus aparātus ar visdažādākajiem parametriem.

Fizikālās terapijas metodes
Elektroterapijā tiek izmantota elektriskā enerģija. Klasiski izmantojam neliela stipruma līdzstrāvu. Procedūru sauc par galvanizāciju, par godu itāļu zinātniekam Luidži Galvani, kas pirmais (1680. gadā) atklāja un aprakstīja dzīvnieku strāvas. Ar līdzstrāvu var ievadīt dažādus medikamentus, to sauc par medikamentu elektroforēzi vai jonoforēzi. Šādi var ievadīt nelielu daudzumu medikamentu tieši vajadzīgajā vietā, radīt depo (uzkrājumu), pasargājot kuņģi. Galvaniskā strāva izmantojama arī kosmetoloģijā.
Sarežģītāka ir elektroterapijas daļa, kur izmanto dažādu veidu impulsu strāvas. Gandrīz katram, kam ir sāpējusi mugura, dažkārt veikta procedūra, ko sauc par diadinamiku. Tā ir zemas frekvences impulsu strāvu terapija ar izteiktu pretsāpju un muskuļus stimulējošu iedarbību; pirmais to izmantoja franču ārsts Bernārs pacientiem ar zobu sāpēm. Labvēlīga iedarbība un plašas izmantošanas iespējas ir elektromiega procedūrām. Pie vidējās frekvences impulsu strāvām pieder amplipulss, interferencstrāvas, fluktuarizācija, arī liekā svara mazināšanai un fiziskās slodzes šķietamajai aizstāšanai izmantotās “ultraslim” un vēl sarežģītākās kombinācijās sakārtotās impulsu strāvas modernajos aparātos. Labāko un dārgāko kosmētisko kabinetu aprīkojumā tagad atrodami datorizēti sarežģīti mikrostrāvu terapijas aparāti, tajos izmanto minimāla stipruma impulsu strāvas, kam piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Arvien vairāk piedāvā aparātus lietošanai mājās, piemēram, portatīvos aparātus TENS (atšifējot nosaukumu – transkutānā elektroneirostimulācija). Vācijā to iegādi finansē pat slimokase. Tā ir metode dažādas izcelsmes sāpju ārstēšanai, bet domāju, ka nevar ārstēšanos atstāt pašplūsmai – mēs vēl neesam tam gatavi.
No radiotehnikas medicīnā ienākusi augstas frekvences mainīgu elektromagnētisko lauku terapija. Tai pieder franču izcelsmes 100 gadus vecā klasiskā ārstnieciskā un skaistuma procedūra – darsonvalizācija, dažādus hroniskos iekaisumus dziedinošā induktotermija. Pie fizikālās terapijas visu laiku labākajām procedūrām neapšaubāmi pieder ultraīsviļņu elektriskā vai magnētiskā lauka terapija; tā nevienu vien ir izglābusi no operācijas, ja organismā ir sācies strutains process. Pēdējos 20 gados strauji attīstās un pilnveidojas mikroviļņu (centimetru un decimetru diapazona) terapija.
Magnētterapija apvieno metožu grupu, kur izmanto pastāvīga un mainīga virziena magnētiskos laukus, sevišķi labi tie ietekmē asinsriti, slimojot ar dažādām asinsvadu, īpaši vēnu, slimībām. Ja pēc traumas paspēsim laikus pielikt pie sasistās vietas vai sastieptās locītavas magnētu, atveseļošanās laiks būs krietni īsāks.
Gaismas terapija ietver infrasarkano staru jeb siltuma starojuma, redzamās gaismas, ultravioleto staru, polarizētās gaismas (biotrona) un terapeitiskā lāzera metodi. Lai fizikālās terapijas kabinetu māsiņas iemācītos šīs metodes izmantot, tam nepieciešams krietns laiks. Atgādināšu, ka pie gaismas terapijas pieder arī solārijs, ka visi gaismas stari ir sastopami dabā, izņemot polarizēto gaismu un lāzeru. Lāzers ir mākslīgi “organizēta” optiskos kvantu ģeneratoros iegūta gaisma ar specifisku iedarbību un izmantojumu. Ne katrs, pat ārsts, tikai nopērkot aparātu vien un izlasot instrukciju, pratīs to pareizi lietot, – noteikti ir nepieciešamas speciālas zināšanas.
Mehāniskā enerģija tiek izmantota masāžā, skaņu diapazona mehāniskās svārstības darbam ar aparātu Vitafon, ultraskaņas svārstības plaši tiek izmantotas ultraskaņas un ārstnieciskās fonoforēzes (medikamentu ievadīšanas ar ultraskaņu) metodē. Ultraskaņa izmantojama arī ādas virskārtas attīrīšanai (pīlingam vai dermabrāzijai), kosmētisko līdzekļu ievadīšanai, celulīta ārstēšanai.
Pie ūdensdziedniecības pieder visdažādākās ūdensprocedūras – no ietinumiem, kompresēm, aplējumiem līdz pat vannām, dušām, arī Šarko, skotu un zemūdens duša.
Klasiskā siltumterapija ļauj ārstēt ar dūņām, parafīnu, parafango un citiem dabiskiem siltumu nesošiem materiāliem.

Zāļu vietā
Fizikālo terapiju izmanto dažādu slimību ārstēšanā. Tā ļauj samazināt medikamentu devas, saīsināt atveseļošanās laiku, mazināt sarežģījumu iespējas. Bez fizikālās terapijas grūti iedomājama dažu slimību ārstēšana, piemēram, mugurkaulāja, locītavu, muskuļu slimības, saaugumi, rētas, slikti dzīstošas brūces, strutainas ādas slimības, vēnu iekaisumi, limfostāze, papēžu kaulu izaugumi (pieši), iesnas, bronhīts, plaušu iekaisums, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, depresija, paaugstināts un pazemināts asinspiediens. Fizikālās terapijas vienkāršotas metodes izmanto rehabilitologi un mēdz nozīmēt ģimenes ārsti un citi speciālisti. Ja vēlaties saņemt profesionāli augstvērtīgu, pamatotu fizikālo terapiju, jums jādodas pie fizikālās terapijas ārsta – tas ir speciālists, kas pēc medicīnas augstskolas beigšanas apguvis fizikālo terapiju specializācijas kursos vai rezidentūrā, nokārtojis nopietnu sertifikācijas eksāmenu. Ārsts jūs izmeklēs, izvēlēsies metodi vai vairāku metožu kombināciju, noteiks optimālos parametrus, nosūtīs uz fizikālās terapijas kabinetu. Daudzi fizikālās medicīnas ārsti ieteiks vienkāršākos ārstnieciskos vingrinājumus vai palūgs konsultāciju fizikālās rehabilitācijas ārstam. Ja jūs uz konsultāciju pie fizikālās medicīnas ārsta nosūta ģimenes ārsts, pēc pastāvošās kārtības, atsevišķu slimību gadījumos ārstēšanu apmaksā slimokase, bet pārsvarā fizikālā terapija ir maksas procedūra. Konsultācija un procedūras nav dārgas, tāpēc, pirms pakļaujaties dažādu brīnumlīdzekļu iegādes vilinājumam, padomājiet. Nav slimības, sevišķi hroniskas, kuru var izārstēt uzreiz.

Vairāk par šo tēmu: