Dusmas uz kādu kolēģi, aizkaitinājums trolejbusā, bailes vai uztraukumi pirms eksāmeniem tās ir tikai dažas ikdienai stresa izpausmes, ko pēkšņi sajūtam Kā raudzīties uz šim emocijām, vai tās ir iespējams mazināt vai pat regulēt?
Par to saruna ar psiholoģi Gunu Svenci, kura ir pētījusi stresa profilaksi un relaksācijas metodikas, kā arī vada psiholoģiskos treniņus un seminārus. Viņa ir pārliecināta, ka ir svarīgi apzināties, kādi ir stresa cēloņi, kā arī izmēģināt un ikdienā pielietot dažādas relaksācijas veidus
Kāpēc stress ir bīstams?
Kāpēc ir svarīgi saprast, kādi ir stresa cēloņi? Ir jāapzinās, ka stress var būt negaidīts un pēkšņs, ka ari ilgstošs. Piemēram, ja kāds uzkāpj uz kājas sabiedriskajā transportā, tas, protams, sagādā īsu aizkaitinājumu un nepatiku. Bet, ja cilvēks ilgstoši nevar atrisina kādu problēmu, piemēram, kurā augstskolā iestāties, tas jau ir neatrisinātais jautājums, kas var sagādāt ilgstošu stresu.
Pārslodzes darbā rada stresu un izdegšanas sindromu, cilvēks var sāk zaudēt fiziskos un arī garīgos spēkus. To sauc ari par resursu izsīkumu. Šis stress ir pats bīstamākais, jo var izraisīt dažādas saslimšanas. Parasti šiem cilvēkiem ir regulāras galvassāpes, nereti arī saslimst ar elpošanas ceļu slimībām, ir uzņēmīgi pret infekcijām, var būt grūtības arī ar pamošanos. Tā ir ķermeņa atbildes reakcija uz ilgstošu ikdienas stresu.
Stresa izpausmes ir saistītas ar emocijām. Bailes, dusmas, aizkaitinājums – tās ir stresa emocionālās izpausmes. Piemēram, ja ir ilgstošas bailes vai satraukums, tad tas noteikti atsauksies ķermeņa veselību. Ja ir akūtas bailes no uzstāšanās vai eksāmeniem, tad var sākties, piemēram, vēdergraizes. Savukārt ilgstošas bailes var izraisīt izmaiņas, piemēram, cilvēka uzvedībā, miega kvalitātē, kā arī veicināt daudzas saslimšanas. Tas ir iemesls kāpēc psihologi iesaka apzināt stresa cēloņus un censties tos novērst.
Vajadzīgās un nevajadzīgās dusmas
Ne vienmēr dusmas var uzskatīt par kaitīgām emocijām. Dusmas ir emocijas, kas rada enerģiju, vēlēšanos darboties. No psihiskās veselības viedokļa būt dusmīgam ir mazāk kaitīgi nekā depresīvam. Dusmas liecina, ka cilvēkam ir enerģija kaut ko darīt lai būtu labāk.
Protams, ka nevar visu savu darbību balstīt tikai uz dusmām. Sabiedrībai nepatīk dusmīgi cilvēki. Agrāk vai vēlāk dusmu izvirdumi radīs pretreakciju. Jāatceras, ka ilgstošas dusmas vairāku mēnešu garumā arī nebūs veselīgas. Tās ietekmēs žults un aknu darbību. Ne velti ir teorija, ka ilgstošas dusmas var izraisīt saslimšanu ar vēzi. Ir arī tāda hipotēze, ka žultainus, īgnus, dusmīgus, ļaunatminīgus, skaudīgus cilvēkus apdraud dažādas slimības.
Ko nozīmē stresa profilakse?
Ļoti liela nozīme ir stresa profilaksei – sarunai ar tuvu cilvēku, fiziskajām kustībām, hobijiem, visam, kas dod prieku. Ja cilvēks par to aizmirst, neatrod savu emociju izlādes veidu, viņš agrāk vai vēlāk kļūs agresīvs, stresains, sāks kliegt uz līdzcilvēkiem.
Tas kā cilvēkam iespējams tikt galā ar stresu, ir atkarīgs arī no viņa izglītības un intelekta līmeņa, rakstura, temperamenta, dzīves vides, gēniem, ģimenes tradīcijām.
Emociju izlādes nozīme
Aizturētas un noslāpētas emocijas var ietekmēt veselības stāvokli .Viens no pēkšņu galvassāpju iemesliem ir cilvēka nespēja izlādēt emocijas, piemēram, izraudāties. Tiem, kas uz visiem jautājumiem atbild «es nezinu» vai «lieciet mani mierā», stress atstāj postošu iespaidu. Ir pierādīts, ka ekstravertiem cilvēkiem stress nav tik bīstams. Psihologi uzskata, ka tiem cilvēkiem, kuri spēj runāt per saviem pārdzīvojumiem, izpaust savas emocijas, stress ir mazāk kaitīgs.
Svarīgi ir saprast, ka katrs pats var izstrādāt efektīvas metodes, kā mazināt spriedzi un satraukumu un kā sadzīvot ar ikdienas stresoriem
Ieteikums nr. 1 – atrodiet uzticības personu
Ja negribat doties pie psihologa, sameklējiet draugu, radinieku, kuram var uzticēties, un izrunājiet sava stresa cēloņus. Tas ir labi ja cilvēkam ir sava atbalsta grupa. Ir svarīgi, ka grūtos brīžos var atklāti izrunāties, izraudāties vai pat izkliegt, izlādēt savu aizvainojumu, dusmas.
Protams, arī tuviniekiem un draugiem ir jāsaprot, cik viņi ir gatavi uzņemt negatīvo informāciju. Galvenā argumentācija – esmu gatavs uzklausīt otra cilvēka problēmas, jo viņš ir man tuvs un es izjūtu sevī cilvēkmīlestību. Nevajadzētu domāt – atkal viņš man stāsta savas problēmas, bet gan – paldies, Dievam, viņš tieši ar mani šobrīd runā. īpaši svarīgi tas ir vecāku un bērnu, kā arī laulāto attiecībās.
Otra cilvēka uzticēšanās ir jānovērtē. Sniedzot citiem atbalstu, varam cerēt, ka arī tiksim atbalstīti grūtākā brīdī. Nereti tikai spēja uzklausīt otru cilvēku var izglābt no dziļākām problēmām. Protams, ka klausītājam ir jāmāk novērtēt, vai cilvēks nav ieciklējies savās nebūšanās un kāpēc viņš pats nemeklē risinājumus. Tas ir svarīgi, jo ir cilvēki, kas izmanto otra spēju uzklausīt, bet paši neko nedara, lai problēmas risinātu. Šādi cilvēki nepārtraukti sūdzas, kritizē, tādējādi cenšoties padarīt otru līdzatkarīgu.
Uzklausītāja pasīvā pozīcija veicina cilvēka iestrēgšanu problēmās un «nekānedarīšanas» sindromu. Nereti pat veidojas tāda pavēloša attieksme – «man ir grūti, un tagad visi steigšus palīdziet». Tādā gadījumā attieksmei jābūt līdzsvarotai – palīdzēt vajag, bet ir nepieciešams rosināt cilvēku uz darbību. Ir jāprot pajautāt – ko tu pats gribētu mainīt, kas ir vajadzīgs, lai to varētu sasniegt, ko pats vari darīt un kā varu palīdzēt. Ja cilvēks nav infantils, tāds, kurš nav spējīgs uzņemties atbildību, tad visbiežāk viņš saka -’«man pašām jāizlemj un jāizdara tas un tas». Ir tāds pieņēmums – ja cilvēks ir spējīgs pateikt, ko vēlas, tad viņš varēs patstāvīgi risināt arī problēmas. Tie ir svarīgākie jautājumi, kas jāuzdod cilvēkam, kurš «krata sirdi». Tie padara sarunu konstruktīvāku. Ja cilvēks atrodas ļoti lielā stresā, viņš ilgstoši nav atpūties, izgulējies, tad racionālais prāts nestrādā. Tāpēc konstruktīvie jautājumi jāuzdod tad, kad cilvēks ir atpūties.
Ieteikums nr. 2 – izvēlieties savas aktivitātes
Ļoti pozitīva ir fiziska darbošanās, vienalga, vai tā ir malkas skaldīšana vai mājas tīrīšana. Arī tas palīdz izlādēt emocijas. Tas ir daudz labāk nekā, piemēram, kādam uzbļaut vai pat, nedod, Dievs, iesist.
Noteikti ieteicami ir lielas intensitātes treniņi, skriešana, kāpšana kalnos. Tie ir ļoti labi stresa profilakses paņēmieni. Ne velti daudziem patīk ekstrēmie sporta veidi. Ir izpētīts, ka cilvēki meklē ļoti ekstrēmus pārdzīvojumus uz dzīvības un nāves robežas, lai mazinātu pārmērīgo stresu, kas ir iegūts biznesā. Lai atbrīvotos no darbā piedzīvotā stresa, viņiem ir nepieciešamas aizraušanās, kurās stresa līmenis ir vēl augstāks. Daudzi, lai mazinātu stresu, sāk pārmērīgi lietot alkoholu vai pīpēt. Tas liecina art par kādu iekšēju neapzinātu stresu. Tādējādi izpaužas cilvēka agresija pašam pret sevi, savu ķermeni. Citi izvēlas traukties ar ātrajiem kuteriem vai kāpt kalnos. Jebkurā gadījumā cilvēki meklē riska sajūtas.
Ieteikums nr. 3 – atrodiet laiku atpūtai
Nereti, kad ir jārisina kāds neatliekams jautājums, risinājums prātā nenāk. Cilvēks ir ļoti sasprindzinājies, un tas traucē atrast atbildes. Tāpēc ir ieteikums – uz mirkli atmest visam ar roku un doties pastaigā vai vienkārši atgulties, dziļi elpojot, paklausīties skaistu mūziku. Visbiežāk risinājums atrodas pavisam negaidot. Protams, tas attiecas uz ikdienas stresu, nevis uz traģiskākiem pārdzīvojumiem (tuvinieka zaudējums, šķiršanās, darba zaudējums, finansiāls bankrots u.c.).
Ieteikums nr. 4 – trenējiet filozofisku skatījumu
Ir cilvēki, kas īpaši trenējas, lai mazinātu stresu. Viņi gadiem ilgi mācās uz stresu paraudzīties no cita redzespunkta. Viņi jebkuru notikumu uztver filozofiski – kā likumsakarību, pārbaudījumu, mācību, stresu uzskatot kā pārejošu parādību. No katras stresa situācijas viņi izdara secinājumu – ko varu no tā mācīties. Ne velti ir teiciens par filozofisko mieru, kas palīdz pārvarēt sīkos ikdienas stresus. Daudziem cilvēkiem palīdz pievēršanās ticībai, lūgšanas, baznīcas apmeklējums. Citiem – meditācija, jogas prakse, regulāri praktiskie vingrinājumi palīdz ievērojami samazināt stresa līmeni, paaugstināt ķermeņa fizisko un garīgo tonusu, kā arī veicināt prieku un labsajūtu.
Skaistas mākslas izstādes apmeklē-jums, labas grāmatas izlasīšana, iespaidīgas izrādes vai kino noskatīšanās – arī tie ir labi stresa profilakses veidi. Cilvēks aizmirst par ikdienas nebūšanām un iegūst daudz pozitīvu pārdzīvojumu, kas viņu uzlādē, dod spēku paskatīties uz daudzām lietām ar citām acīm.
Ieteikums nr. 5 – izmantojiet pašsuģestiju
Piemēram, var iemācīties distancēties no kāda cilvēka negatīvo emociju izlādes. Tas var noderēt, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā. Ja ir stresa situācija, tad viena no metodēm ir koncentrēties tikai un savu ieelpu un izelpu, skatoties vienā punktā. Elpošana palīdz samazināt stresu. Var domāt arī par to, ka agresīvi noskaņotais cilvēks nav vainīgs, ka nespēj sevi savaldīt, varbūt viņam bija grūta bērnība. Var arī izjust līdzjūtību. Pareizāk būtu nevis dusmoties, bet domās sūtīt viņam laba vēlējumus. Nereti konfliktu izraisītājs to vien gaida kā pretreakciju – agresiju.
Ja nerīkojaties tā, kā gaida agresors, tad stress sabiedriskajā transportā nespēs ietekmēt cilvēka garastāvokli. Jo kuram gan gribas izkāpt no tramvaja sliktā omā?
Ieteikums nr. 6 – iemācieties sevi kontrolēt
Ja reakcija uz konfliktsituācijām ir spontāna (īpaši pusaudžiem), nepieciešams apgūt iemaņas, kas palīdz izvairīties no stresa. Jauniešiem īpaši svarīgi ir iegūt zināšanas par saskarsmi, jo viņiem ir grūti ilgstoši «norīt krupjus», nepasakot, ko viņi patiesībā domā. īpaši, ja cilvēks ir inteliģents, tad var uzkrāties iekšējais sasprindzinājums. Tagad ir iespējams apmeklēt dažādus seminārus, kursus, kuros, izmantojot speciālas metodikas, var apgūt iemaņas, vingrinājumus, kas palīdz izstrādāt automātisku un pareizu reakciju stresa situācijā. Tas nozīmē – prāta līmenī iemācīties atpazīt stresa izraisītājus un atbilstoši izturēties.
Protams, ka cilvēks pats ar laiku iemācās izvairīties no stresa, bet nereti tas notiek vēlāk nekā mēs to gribētu. Daudzi to iemācas tikai pēc 40 gadiem. Tāpēc ir svarīgi izkopt savu uzvedības stilu, kas palīdz izvairīties no stresa un vēlēšanās «dot pretī». Galvenais, ko cilvēks iemācās, – saprast, kādas būs viņa nepareizās darbības sekas. Ja to apzinās, tad ir motivācija apgūt jaunas iemaņas. Piemēram, kā situācija izskatās no malas, vai ir izdevīgi konfliktēt. Galu galā – cilvēks atšķiras no dzīvnieka, kurš uz stresu var reaģēt agresīvi. Iemaņu apgūšana palīdz iziet no stresa situācijām ar «veselu ādu».
Ieteikums nr. 7 – izvēlieties nodarbes, kas sagādā prieku
Gan jauniešiem, gan pieaugušajiem ir būtiski izlādēties, nodarbojoties ar sev tīkamu hobiju, piemēram, dziedāšanu, dejošanu, sportošanu. Ne velti saka, ka neizrunātās problēmas var izdziedāt vai izdejot. Ir jāatrod sev piemērotākās darbības, kas sagādā prieku.
Tās var būt arī citas nodarbes un rituāli, kuri kalpo stresa profilaksei. Piemēram, vasarās pastaiga ar basām kājām pa zāli, regulāra peldēšanās un uzturēšanās pie ūdens. Interesanti, ka, ejot dušā, ar pašsuģestijas metodi var iztēloties, ka stress tiek aizskalots. Stresu var mazināt arī dažādas masāžas, īpaši kopā ar aromterapiju, kā arī skaistumkopšanas salona vai SPA apmeklējums.
Kādam citam var palīdzēt skrējiens pa mežu, arī braucieni, ekskursijas, mainot vidi un atmosfēru. Ekskursija – arī tā ir ļoti laba stresa profilakse.
Psihologi ir pārliecināti, ka visos cilvēkos (izņemot tos, kuri sirgst ar depresiju) ir intuitīva nojausma par ceļiem, kas var mazināt sasprindzinājumu. Tas ir saistīts ar pašsaglabāšanās instinktu. Cilvēki pat ļoti smagos apstākļos atrod paņēmienus, kā saglabāt mieru. Kāds varbūt sāks kaut ko rakstīt vai zīmēt. Daudziem mūsdienās sagādā prieku pastaigas pa lielveikaliem. Starp citu, veikalu apmeklējums ir kā pārslēgšanās uz citu vidi, citām smaržām, krāsām un mūziku.
