{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Ģērmanis GIGA

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Kā iemācīties ēst pareizi?

Inga Jaunzeme 

  1. PARADUMI

“ Latvijā cilvēki nemāk pareizi ēst, tāpēc daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir liekais svars, aptaukošanās un kā sekas - to izraisītās saslimšanas – diabēts, sirds asinsvadu saslimšanas, augsts spiediens”, tā, tiekoties ar zema ogļhidrātu satura Norvēģijas un Zviedrijas produktu ražotāju oficiālo pārstāvi Baltijā Juriju Jeremejevu teica  P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns.

“ Zāļu pret aptaukošanos nav! Un ir tikai viens ceļš kā risināt šo jautājumu – mācīties ēst pareizi un savienot pareizu ēšanu ar fiziskām aktivitātēm, pilnvērtīgu miegu 8 - 9 stundas dienā, saules un ikdienas svaiga gaisa peldēm. Diemžēl pat pirmo – pašu vienkāršāko punktu – pareizu ēšanu -  cilvēki nepilda!”, rezignējot atzīst pazīstamais gastroenterologs: “Manas lekcijas klausās un apmeklē ļoti daudzi, pēc lekcijām nāk klāt sievietes, arī jaunas meitenes un sūdzas, ka nekādi nevarot atturēties no saldumiem... Ir cilvēki, kam cukurs patiešām kaitē - izveidojusies “ muca ap vēderu”, aknas aptaukojušās...Un tādu ir daudz, viņi pat sevi neuzskata par slimiem, kaut gan uzņemtie liekie ogļhidrāti jau nogulsnējušies taukos, pārvērtušies “ sliktajos”  taukos, kas bojā aknas, asinsvadus, palielina arī risku saslimt ar vēzi. Kā rāda statistika – visbiežāk ar gastroeneteroloģiskajām onkoloģiskajām saslimšanām slimo tieši tie, kam gastroenteroloģiskā sistēma pārpūlēta un tie, kas par daudz ēd. Tāpēc pirmais un svarīgākais solis ir – attiekties no daudzajām kilokalorijām un ogļhidrātiem. Jeb vienkāršiem vārdiem sakot – mazāk jāēd”, saka profesors Anatolijs Danilāns.

Uzklausīt padomus ir viegli, bet izpildīt... Ko darīt tad, ja gadu gaitā jau ir izveidojušies paradumi, kurus ir tik grūti mainīt!? Ir tradīcijas, ģimenes ieradumi, piemēram, vakaros sanākt uz kopīgām vakariņām un pamieloties. Pie tam, parasti jau šādās vakariņās ir gan omītes pagatavota garda zupiņa, gan tvaicēti rīsi ar gaļu, salāti, mērces, gan deserti... Ko tad? Vai lauzt tradīcijas, ietiepties un ignorēt kopīgās vakariņas? Kā to uztvers mājinieki?

Izrādās šādas kutelīgas situācijas Skandināvijas valstis jau sen risina un risina efektīvi. Tā ir tā saucamā LOW CARB jeb zema ogļhidrātu satura sistēmas praktizēšana. Šobrīd arī Latvijā nu ir pieejami šīs sistēmas produkti, kas palīdz cilvēkiem saglabāt līdzšinējos ēšanas paradumus, tacu “ āķis” ir tajā, ka lietotie produkti – maisījumi keksiem, kūkām, sezama, mandeļu, kokosriesktu milti cepšanai u.c. produkti ir attaukoti ar speciālām metodēm un satur ievērojami mazāk gan tauku, gan ogļhidrātu un, tādejādi, cilveki lietojot šos 21. gadsimta tehnoloģiju produktus, gūst iespēju ēst iemīļotos ēdienus, tajā skaitā arī saldumus, saglabājot ieradumus un tradīcijas. Tā “ sāls” ir pašos produktos, kas ir principā savādaki nekā lielveikalos iegādātie maize, keksi, kūkas, batoniņi , šokolādes, eļļas, sīrupi, saldinātaji utt.

Vai 50 gadus atpakaļ kāds varēja iedomāties situāciju, ka varēs gatavot ievārījumu no cukura, kas satur 0 kalorijas un 0 g cukura? Bet ievārijums ir tikpat salds? Jā! Jūs teiksiet – bet tā taču ir ķīmija un mēs to nevēlamies! Nē! Tā nav ķīmija. Tie visi ir dabiski produkti, tikai mūsdienu tehnologijas ir tik “ gudras”, ka spēj apstrādāt dabas augus tā, ka paņem tieši aktīvo, darbīgo, visefektīvāko auga ingredientu – vielu, piemēram,  cukura vietā piedāvajot eritritolu – dabisku saldinātaju, kas ir cukura spirta dabiska viela, kas dabā sastopama, piemēram, bumbieros, melones, sēnēs. Tā lūk, zinātnieki laboratorijās soli pa solim meklē un atrod risinājumus daudzām uztura  problēmām.

Latvijā strauji pieaug to cilvēku skaits, kas arvien vairāk izvēlas speciālu uzturu un, dažādu motīvu vadīti, atsakās no gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktiem, saldumiem. Tie ir gan diētu un citu moderno uztura sistēmu piekritēji, piemēram, tie, kas seko Low Carb High Fat,  Dikāna (Dukan) diētai, Atkinsa diētai, keto, paleo diētai utt.; cilvēki, kuri cieš no cukura diabēta; cilvēki, kuri ievēro veselīgu dzīvesveidu, sportisti un fitnesa cienītāji; cilvēki, kuru mērķis ir samazināt svaru; veģetārieši un vegāni; gastronomiskās modes sekotāji.

LOW CARB sistēmas pārstāvis Baltijā Jurijs Jeremejevs saka, ka savā darbībā viņš balstās uz pasaules tirgus trendiem, mārketinga pētījumiem par to, ko izvēlas un pieprasa cilvēki modernajā tehnoloģiju laikmetā, kādas veselības korekcijas visvairāk (aptaukošanās, diabēts utml.) ir nepieciešamas un tendeces, kas saistītas ar dzīves stilu un modi. Analizējot tendences, Jurijs Jeremejevs saka, ka patērētāju pieprasījums tiks apmierināts, ieviešot ēdienkartē ēdienus ar zemu glutēna un ogļhidrātu saturu, ko piedāvā LOW CARB sistēma. 

 

  1. MĪTI IN NOVECOJUŠI UZSKATI

LOW CARB sistēmas pārstāvis Baltijā Jurijs Jeremejevs uzskata kaloriju skaitīšanu par bezjēdzīgu nodarbi. Katra uzņemtā kalorija dažādi ietekmē ķermeni – atkarībā no savas izcelsmes un vides. Ķermenis pats izvēlas to degvielu, kuru tam ir visērtāk sadedzināt, lai pārvērstu vienu kaloriju enerģijā, bet citas noglabātu rezervei tauku veidā. LOW CARB sistēma primāri pievērš uzmanību tam, ko cilvēks ēd, nevis cik daudz. Attiecībā uz barības daudzumu, jāēd tieši tik, cik nepieciešams, lai justos paēdis. Ja seko LOW CARB principiem, pārēsties nav iespējams. Pirmkārt, tāpēc, ka trekns ēdiens veicina daudz ātrāku, bet ilgstošāku sāta sajūtu. Un, otrkārt, tāpēc, ka, samazinot ogļhidrātus līdz minimumam, organisms izvairās no straujām cukura līmeņa svārstībām asinīs, tādējādi samazinot nekontrolētu vēlmi kaut ko apēst.

 

  1. PSIHOLOĢISKA BARJERA, KA PĀRTIKA AR TAUKIEM - IR LABI 

Sistēmu, kurā cilvēki partikā lieto zema ogļhidrātu satura produktus, jau gadus 20 praktizē skandināvi. Tomēr tur šai sistēmai ir vēl otra puse – HIGH FAT jeb augsts tauku saturs lietojamajā pārtikā. Kā norāda Jurijs Jeremejevs, Latvija šai LOW CARB sistēmas otrajai pusei šobrīd vēl nav īsti gatava, jo pastāv psiholoģiska barjera cilvēku prātos, ka tauki var būt labi priekš cilvēka veselības. To pašu tikšanās reizē ar Juriju Jeremejevu apstiprināja profesors gastroeneterologs Anatolijs Danilāns: “ Speķīti reizi pa reizei var droši lietot pārtikā un nekas slikts nebūs. Tas, ka saku, ka speķis ir labs, nebūt nenozīmē, ka tas jāēd katru dienu. Sabalansēts uzturs – lūk, tas gan ir būtiski!”

Jurijs Jeremejevs šai psihologiskajai barjerai redz pamatotu iemeslu. Pilnīgi loģiski, ka cilvēki vēlas atbrīvoties no liekajiem un traucējošajiem taukiem un te pēkšņi kāds klajā nāk ar apgalvojumu, ka ir jāēd taukus saturoši produkti un ka tas var palīdzēt samazināt gan pašu tauku daudzumu, gan svaru un ka cilvēks var klūt slaidāks! Tieši šajā apstāklī, kas šķiet absurds, tomēr ir atrodama arī pareizā atbilde. Jā. Tā ir LOW CARB sistēmas būtība - liedzot vai ļoti būtiski samazinot organismā ogļhidrātu padevi, organismam “jāsak domāt”, no kurienes tad gūt enerģiju? Un atbilde jau ir vienkārša – ķermenis sāk ņemt enerģiju no rezervēm – uzkrātajiem taukiem. Ilgstoši “piegriežot skābekli”  “sliktajiem ogļhidrātiem”, kuru pārliekā patēriņa daudzums ir galvenais aptaukošanās un liekā svara iemesls, ķermenis sāk pierast, ka “ balle beigta” - ātro energētiķu nebūs un jāsāk tērēt uzkrātais. Un , jo aktīvāks dzīvesveids ir cilvēkam – jo vairāk pastaigu, kustību, vingrinājumu cilvēks dienas laikā veic, jo ātrāk ķermenis tērē uzkrātos taukus. Tas ir LOW CARB sistēmas pamats: jāēd pēc iespējas mazāk cukura un cietes, bet pēc iespējas vairāk – veselīgas ar taukvielām, olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātas pārtikas. Turklāt paši LOW CARB sistēmas piedāvātie produkti ir arī īpaši - tajos ir izteikti maz ogļhidrātu vai arī to daudzums ir reducēts līdz minimumam. Piemēram, maizē, ko pērkam  lielveikalā ir vidēji 50 - 80 g ogļhidrātu uz 100 g. LOW CARB maizes maisījumos ogļhidrātu ir tikai ap 2 g uz 100 g izstrādajuma! Ir taču satrpība 2 vai 50 - 80 g, vai ne? Liela dala cilvēku, kas mīl, piemēram, brokastmaizi ar sieru, var mierīgi turpināt lietot iemīļoto maltīti. Tomēr starpība būs taja, ka no šādas maizes tauku rezerves neizveidosies. Tas ir ļoti būtisks kritērijis visiem tiem, kam ir sēdošs ilgstošs darbs pie datora, visiem, kas pavada ilgstošas stundas darbā, kur ir maz kustību – trolejbusu vadītāji, šoferīši, frizieri, grāmatveži, telefonu operatori, dispečeri, telemārketinga speciālisti utt.

Otrs piemērs. Ļoti daudziem patīk kafija ar cukuru. LOW CARB sistēma piedāvā saldumu līniju ar dabīgu cukura aizstājēju SUKRIN, kurs ir tikpat salds ka cukurs ar cuktram līdzigu kosistenci un farsu, bet satur 0 g ogļhidratu un 0 g kcal. Te ir arī saldinātāji, sīrupi u.c. produkti. Te bāzējas arī pārliecība, kas balstās uz pasaules trendiem un mārketinga izpēti,  ka nākotnē arvien vairāk tirdzniecībā tiks piedāvāti dabiski, veselīgi jaunās paaudzes tehnoloģiju iespēju apstrādāti produkti, kas dos baudu un prieku cilvēkiem, saglabājot lieliskas garšas īpašības un tajā pašā laikā būs daudz veselīgāki modernā laikmeta stresa pārņemtajiem, aizņemtajiem un bieži mazkustīga dzīvesveida saldummīlošiem cilvēkiem.

  1. POZITĪVI BLAKUSEFEKTI - SAMAZINĀS IEKAISUMI UN VECUMA SLIMĪBAS

Zema ogļhidrātu satura pārtika (LOW CARB ) ne tikai palīdz zaudēt svaru, bet arī uzlabo atmiņu un atmiņas spējas, attīra asinis un samazina holesterīna līmeni, tai piemīt arī  pretiekaisumu  efekts.

Organismā cilvēkam ir inflammazoma NLRP3, kas  “iedarbina” aptaukošanos, diabētu, otrā tipa diabētu un daudzas vecuma slimības - demenci, osteoporozi, metabolisko sindromu, dziedzeru iekaisumu u.c. Šīs slimības ir saistītas ar hronisku infekciju, kas rodas līdz ar vecuma un pakāpeniski aptver visas sistēmas organismā. Tapec nepieciešams deaktivēt inflammasomu NLRP3.

Zinātnieki jau sen ir atzīmējuši, ka kaloriju daudzuma samazināšana uzturā plus porcijas daudzuma samazināšana labvēlīgi ietekmē vecuma slimību attīstības apturēšanu un ievērojami samazina to smagumu.  Jauni pētījumi nesen publicēti žurnālā Journal of Immunology . Izrādās, ka beta-hydroksibutirāts - viens no ketonķermeņiem, kas rodas pie badošanās, inhibē NLRP3 aktivizēšanu, vienkāršāk sakot, "neitralizē" to. Lai to pārbaudītu, zinātnieki laboratorijas peles ar vecuma bojātām smadzenēm uzlika uz keto-diētu. Pelēm pietiekami ātri uzlabojās kognitīvās funkcijas pateicoties ketonkermeņu iedarbībai.

Zinātnieki atklāja, ka ketoze ievērojami paaugstina adenozīna un gamma-aminoskābes skābes veidošanos - spēcīgos neironu inhibitorus. Tas, savukārt samazina sāpju slieksni.  Pēc pētnieku domām, zema ogļhidrātu satura keto diēta var būt īsts glābējs visiem, kuri piedzīvo hronisku sāpju sindromu, īpaši bērniem ar neirodeģeneratīvām slimībām.

  1. 1/3 LATVIJAS IR POTENCIĀLIE LOW CARB SISTĒMAS LIETOTĀJI

LOW CARB sistēmas pārstāvis Baltijā Jurijs Jeremejvs norāda, ka starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas «Nielsen» veiktais pētījums par iedzīvotāju veselības paradumiem pasaulē «Global Health and Wellness Survey” apstiprina, ka pieaug pieprasījums pēc veselīgiem un dabīgiem produktiem, kuros sabalansēts veselīgums, ražošanas izmaksas un labas garšas īpašības. 77%  Baltijas valstu iedzīvotāju ir gatavi ievērot veselīgu uzturu, bet pievērsties sportošanai gatavi gan ir tikai 59%.

Jeremejevs veicis aprēķinus, ka Latvijā ir ap 689 085 cilvēku, kam nepieciešama specializētā pārtika:

  • Latvijas veselības aprūpes gada grāmatā apkopotajā statistika fiksēts, ka cukura diabēta slimnieku skaits ir ap 80 000, un katru gadu no jauna konstatē vidēji 7000 jaunu slimnieku.
  • Pēc SKDS datiem 4% jeb 78 120 no 1,953 miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir veģetārieši. Veģetāriešu un vegānu skaits turpina pieaugt;
  • Latvijā 595 sporta klubus apmeklē ap 120 000 aktīvi sportotāji;
  • Latvijā ir 7 Fitnesa biedrības ar 965 biedriem;
  • Latvijā 21,3% jeb 410 000 populācijas skar aptaukošanās problēma un ir liekais svars.

Līdz ar to Jurijs Jeremejevs redz Baltijā un tajā skaitā arī Latvijā plašas iespējas LOW CARB sistēmai un šīs sistēmas piedāvātajiem produktiem ar zemu ogļhidrātu saturu. Pamats optimismam, ka šī sistēma, vairāk un plašāk informējot sabiedrību, būs dzīvotspējīga, ir apstāklī, ka tā veiksmīgi darbojas tepat Baltijas kaimiņzemēs – Norvēģijā un Zviedrijā un šo valstu iedzīvotāju panākumi svara regulācijā un veselīga dzīvesveida piekopšanā iedvesmos arī baltiešus. Plašāk ar LOW CARB sistēmu un piedāvato produktu klāstu var iepazīties mājas lapā www.lowcarb.lv

 

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi