Jāmēģina aizsargāties visiem iespējamiem līdzekļiem — ar norūdīšanos, vitamīniem, aspirīnu, tailenolu un, ja nelīdz, ar antibiotikām. Taču šiem līdzekļiem, kā visām stipri iedarbīgām zālēm, bez labām īpašībām ir arī sliktās. Kuras no tām izpaudīsies, tas būs atkarīgs no pareizas zāļu lietošanas. Nemākulīgi rīkojoties, ar smagu veseri var krietni apskādēt pirkstu, nevis iedzīt naglu. Tāpat, līdzībās runājot, ir arī ar antibiotikām. Rudenī pieaug saslimstība ar infekcijas slimībām — gripu, bronhītu u.c. Šādā gadījumā gribas rīkoties ātri un enerģiski, jau pirmo slimības pazīmju gadījumā rodas vēlme ķerties pie antibiotikām, taču mediķi neiesaka, brīdina un visādi atrunā to darīt. Kāpēc?
Pasaules zāļu tirgū ir vairāki simti šās grupas līdzekļu, kas savstarpēji atšķiras pēc to spējas iedarboties uz dažādiem mikroorganismiem un blaknēm. Gaidītais efekts no antibiotikām būs tikai tad, ja tiks lietota antibiotika, kas spēj ietekmēt slimības izraisītāju. Vīrusus antibiotikas ietekmē vāji vai neietekmē nemaz. Dažas antibiotikas nonāvē mikroorganismus, dažas tikai kavē mikrobu vairošanos, neietekmējot mikrobu dabisko mūža ilgumu. Šādu antibiotiku darbību sauc par bakteriostatisko. Ja zāļu deva vai lietošanas ilgums nav pietiekams, mikroorganismi turpina vairoties un pie tam gūst pieredzi, kā izvairīties no antibiotiku nāvējošās ietekmes. Šo parādību sauc par mikrobu rezistenci. Izdzīvojušie mikrobi nodod šo pieredzi ari saviem pēctečiem. Tā veidojās pret antibiotikām rezistenti mikroorganismi. Pie tam iespējama tā saucamā krustotā jeb paralēlā rezistence, kad mikrobi kļūst nejūtīgi pret visiem ķīmiskā uzbūvē līdzīgiem grupas preparātiem. Šādā gadījumā, lai gan ir liela antibiotiku izvēle, dažkārt nav viegli sameklēt iedarbīgu preparātu, jo meklējumus var apgrūtināt individuālā preparāta nepanesamība, kas izpaužas ar alerģisku reakciju vai citu nevēlamu blakni. Nereti gadās, ka preparātu, kas būtu visefektīvākais, slimnieks nepanes, bet tie, ko viņš panes, nav efektīvi, jo mikrobi pie tiem jau pieraduši. Šādā gadījumā ir grūti rast veiksmīgu risinājumu, bet nereti iznākums ir bēdīgs. Kopš 1970. gada, kad mikrobu rezistencei sāka pievērst lielāku uzmanību, pasaulē bijušas vairākas epidēmijas, ko radīja multirezistentās baktērijas un kas paņēmušas daudzu tūkstošu cilvēku dzīvību Centrālamerikā un Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā.
Kā jau iepriekš minēju, antibiotikām var būt arī nealerģiskas nevēlamas blaknes. Dažu grupu antibiotikas var pasliktināt dzirdi, kas īpaši jāņem vērā mūziķiem, skolotājiem un arī citu profesiju pārstāvjiem, kam ikdienā nākas daudz kontaktēties ar cilvēkiem, Antibiotiku lietošana var pasliktināt līdzsvara aparāta, asinsrades funkcijas, nieru, aknu un citu orgānu darbību, tāpēc antibiotikas piesardzīgi jālieto tiem cilvēkiem, kam ir šo orgānu darbības traucējumi, lai vēl vairāk nepasliktinātu stāvokli.
Grūtniecēm antibiotikas jālieto tikai īpašos gadījumos, jo vairumam antibiotiku konstatēta teratogēna, proti, augli kropļojoša darbība, īpaši tas izpaužas, ja antibiotikas lieto pirmos grūtniecības mēnešos. Arī zīdītājām bez nopietnas nepieciešamības nevajadzētu tās lietot, jo antibiotikas izdalās ar mātes pienu un nonāk bērna organismā, Infekcijas slimību gadījumā parasti nākas lietot vairākus dažādu grupu medikamentus, bieži vien tas nepieciešams blakusslimību uzliesmojuma dēļ, taču antibiotikas ar daudziem medikamentiem ir nesaderīgas, bet cefalosporīnu grupas antibiotiku vienlaicīga lietošana ar alkoholu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Tas jāievēro groka cienītājiem.
Minētais ir pietiekams pamats, lai antibiotikas uzskatītu par nopietniem medikamentiem, kuru lietošanai jānotiek ārsta uzraudzībā un kuras nevar būt par pašārstēšanās līdzekli. Pastāv uzskats, ka nepareiza antibiotiku lietošana jāpievieno tām desmit problemātiskām slimībām, kas iekļautas starptautisko aģentūru kontrolē.
Lietojot antibiotikas ārsta uzraudzībā, arī ieteicams ņemt vērā dažus ieteikumus.
1. Iegaumējiet lietotās antibiotikas nosaukumu, vērtējiet, vai efekts un panesamība bija laba, jo var gadīties, ka vēl kādreiz būs nepieciešamība lietot šo antibiotiku.
2. Ja antibiotiku lietošanas laikā rodas alerģija vai citas nevēlamas blaknes, nekavējoties par to informējiet ārstu, lai lemtu par turpmāko zāļu lietošanu.
3. Antibiotiku lietošanas laikā nelietojiet alkoholiskus dzērienus un bez ārsta atļaujas kādus citus medikamentus.
4. Grūtnieces un zīdītājas antibiotikas drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā un noteikta devā īpašos gadījumos.
5. Informējiet ārstu par alerģiskām slimībām.
6. Nelietojiet antibiotikas “visādai profilaksei”, no tā būs vairāk ļaunuma nekā labuma.
Kā jau iepriekš minēju, antibiotikām var būt arī nealerģiskas nevēlamas blaknes. Dažu grupu antibiotikas var pasliktināt dzirdi, kas īpaši jāņem vērā mūziķiem, skolotājiem un arī citu profesiju pārstāvjiem, kam ikdienā nākas daudz kontaktēties ar cilvēkiem, Antibiotiku lietošana var pasliktināt līdzsvara aparāta, asinsrades funkcijas, nieru, aknu un citu orgānu darbību, tāpēc antibiotikas piesardzīgi jālieto tiem cilvēkiem, kam ir šo orgānu darbības traucējumi, lai vēl vairāk nepasliktinātu stāvokli.
Grūtniecēm antibiotikas jālieto tikai īpašos gadījumos, jo vairumam antibiotiku konstatēta teratogēna, proti, augli kropļojoša darbība, īpaši tas izpaužas, ja antibiotikas lieto pirmos grūtniecības mēnešos. Arī zīdītājām bez nopietnas nepieciešamības nevajadzētu tās lietot, jo antibiotikas izdalās ar mātes pienu un nonāk bērna organismā, Infekcijas slimību gadījumā parasti nākas lietot vairākus dažādu grupu medikamentus, bieži vien tas nepieciešams blakusslimību uzliesmojuma dēļ, taču antibiotikas ar daudziem medikamentiem ir nesaderīgas, bet cefalosporīnu grupas antibiotiku vienlaicīga lietošana ar alkoholu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Tas jāievēro groka cienītājiem.
Minētais ir pietiekams pamats, lai antibiotikas uzskatītu par nopietniem medikamentiem, kuru lietošanai jānotiek ārsta uzraudzībā un kuras nevar būt par pašārstēšanās līdzekli. Pastāv uzskats, ka nepareiza antibiotiku lietošana jāpievieno tām desmit problemātiskām slimībām, kas iekļautas starptautisko aģentūru kontrolē.
Lietojot antibiotikas ārsta uzraudzībā, arī ieteicams ņemt vērā dažus ieteikumus.
1. Iegaumējiet lietotās antibiotikas nosaukumu, vērtējiet, vai efekts un panesamība bija laba, jo var gadīties, ka vēl kādreiz būs nepieciešamība lietot šo antibiotiku.
2. Ja antibiotiku lietošanas laikā rodas alerģija vai citas nevēlamas blaknes, nekavējoties par to informējiet ārstu, lai lemtu par turpmāko zāļu lietošanu.
3. Antibiotiku lietošanas laikā nelietojiet alkoholiskus dzērienus un bez ārsta atļaujas kādus citus medikamentus.
4. Grūtnieces un zīdītājas antibiotikas drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā un noteikta devā īpašos gadījumos.
5. Informējiet ārstu par alerģiskām slimībām.
6. Nelietojiet antibiotikas “visādai profilaksei”, no tā būs vairāk ļaunuma nekā labuma.
