{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Neļauj savai sirdij saslimt!

Juta Gruze

Lai kā dzejnieki nevirpinātu vārsmas par sirds āķīšiem un puķītēm, ārsti gan zina – sirds tāds dobs muskuļots orgāns vien ir. Turklāt mēdz bojāties tāpat kā vecs mašīnas motors. “Saslimstība ar sirds slimībām Latvijā ir ļoti augsta, un tā turpina pieaugt,” saka ārsts Jānis Jirgensons.
Kāpēc tā?

Latvijā vēl aizvien, salīdzinot ar pārējo pasauli, ir augsts saslimstības un mirstības līmenis ar sirds un asinsrites slimībām.
Pirmajā vietā pārliecinoši ierindojas sirds koronārās slimības – stenokardija (slodzes stenokardija – 8% populācijas; taču 60–70 gadu vecumā 17,0% sieviešu un 19,2% vīriešu), miokarda infarkts, kas saistīts ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu. Hipertonija ir bieži sastopama kaite (Rīgā – 50,1% vīriešu un 40,3% sieviešu, pēc 60 gadu vecuma – 75% vīriešu un 96% sieviešu), turklāt adekvāti koriģēts asinsspiediens ir tikai nelielai daļai slimnieku (tikai 59% vīriešu un 73% sieviešu zina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens). Iedzimta sirdskaite saslimstības un mirstības ziņā populācijā neieņem būtisku vietu, taču tā var būt mazu bērnu mirstības iemesls.

Sirds slimību riska faktori
Neietekmējami riska faktori ir vecums un dzimums. Saslimstība strauji pieaug vīriešu vidū pēc 55 gadu vecuma, sievietēm pēc 65 gadu vecuma, turklāt vīrieši slimo daudz biežāk.

Nenoliedzamu lāča pakalpojumu sev izdara smēķētāji. Latvijā vairāk nekā 50% vīriešu un apmēram 20% sieviešu ir šāds kaitīgs ieradums, turklāt pēdējo desmit gadu laikā pieaug smēķējošo sieviešu skaits.
Viens no slimības iemesliem ir neveselīgas ēšanas paradumi. Latvijā ir ārkārtīgi daudz cilvēku ar paaugstinātu ķermeņa masu (Rīgā 56,3% sieviešu un 53,7% vīriešu ir paaugstināta ķermeņa masa; 20–30 gadu vecumā – 16,5% sieviešu, 28,5% vīriešu, 60–70 gadu vecumā – 66,9% vīriešu un 79,7% sieviešu). Interesanti, ka lieka ķermeņa masa biežāk ir cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un zemu izglītības līmeni, jo ēšana ir pēdējais, no kā viņi atsakās. Tāda situācija vērojama arī citur Eiropā un ASV. Latvieši uzņem daudz tauku – līdz 50% no enerģētiskā patēriņa ieteicamo 30% vietā. Īpaši daudz treknas gaļas un piena patērē lauku iedzīvotāji.
Paaugstināta ķermeņa masa pati par sevi nav tik nozīmīgs riska faktors, taču tā nereti ir saistīta ar cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu. Tukliem cilvēkiem normalizēt vai samazināt asinsspiedienu ir daudz grūtāk. Cukura diabēts Latvijā, tāpat kā citās Rietumeiropas valstīs, ir aptuveni 10% iedzīvotāju, taču par savu slimību zina un to ārstē tikai trešā daļa slimnieku.
Augsts holesterīna līmenis. Holesterīna līmenis virs 5,18 mmol/l ir 63% Rīgas iedzīvotāju; 20–30 gadu vecumā – 33,8 % vīriešu 26,5% sieviešu; 60–70 gadu vecumā – 70,5% sieviešu un 81,4% vīriešu. Pacienti nereti aizmirst, ka paaugstināts holesterīna līmenis asinīs nav slimība, bet tikai riska faktors. Tas apdraud cilvēku visu mūžu un nav tūlīt jāārstē ar medikamentiem, kas ir dārgi un ilgstoši lietojami. Regulāri jāapmeklē ārsts, jāmaina dzīvesveids (mērena fiziska slodze, kas paaugstina labos augsta blīvuma lipoproteīnus): uzturā jāsamazina tauki, mazāk jālieto dzīvnieku tauki, vairāk augu eļļa, īpaši olīveļļa. Jācenšas mazāk lietot cukuru, uzturā jāpalielina šķiedrvielu daudzums – dārzeņi, saknes, turklāt pēc iespējas mazāk termiski apstrādātas. Efekts parādās pēc diviem gadiem, turklāt, jo ilgāks laiks paiet, jo labāki ir rezultāti.
Stress, protams, palielina risku saslimt ar sirds koronāro slimību, taču ir subjektīvs rādītājs, ko grūti novērtēt.
Tātad – veselas sirds ķīla ir  fiziskā slodze un pareizs uzturs.

Follow veselslv on Twitter

  Avene 160x160px
 

 

 

Citi piedāvājumi