Saules darbība uz cilvēka organismu ir ļoti pakāpeniska un ilgstoša. Nelabvēlīgās sekas ir pamanāmas pat pēc vairākiem gadiem. No katras sauļošanās reizes krājas, un sākas ādas izmaiņas – rodas brūnie plankumi vai pārragošanās izmaiņas, vai jaunas dzimumzīmes, vai pat pirmsvēža un vēža stāvokļi. 
Atcerieties, katrs saules apdegums ir lieks riska moments cilvēkam turpmākā dzīves laikā vēža attīstībai!
Sauļošanās ilgumu katram cilvēkam jānosaka individuāli. Mūsu platuma grādu standarta iedzīvotājam vidēji sauļošanās pieļaujama no 40 min līdz 1 stundai. Šajā laikā āda spēj sevi aizsargāt no saules apdeguma. Cilvēkiem ar tā saukto balto ādas tipu āda kļūst sarkana jau pēc 10-15 minūtēm, šiem cilvēkiem iedeguma pigments neizveidojas.
Papildus minētajam jāņem vērā arī saules aktivitātes stundas, pareizas sauļošanās likums sauļoties no plkst. 9 rītā līdz plkst. 11 un turpināt uzturēšanos saulē pēc plkst.15.
Ja ir vēlēšanās vai nepieciešamība pavadīt saulē vairāk par pieļaujamo laiku, jālieto saules aizsargkrēmi. Ikdienas kosmētiskajiem līdzekļiem parasti koeficients ir 2, 4, 6, maksimāli – 8, savukārt saules aizsargkrēmiem – 20, 25, 30 un vairāk. Minētais koeficients norāda, cik reizes ilgāk cilvēks drīkst atrasties saulē un būt pasargāts no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Jāņem vērā, ka saules aizsargkrēms nenodrošina pilnīgu ultravioletā starojuma filtru. Līdz šim nav iegūti neapstrīdami zinātniski pierādījumi tam, ka sauļošanās līdzekļu lietošana novērš melanomas rašanos.
Sauļošanās sākuma periodā nepieciešams līdzeklis ar spēcīgāku UV aizsarg filtru. 1. un 2. tipa ādas īpašniekiem pirmajās sauļošanās dienā saules aizsarglīdzekļa SPF varētu būt 20-25, pastiprinoties iedegumam, SPF koeficientu var samazināt. Kad liekas, ka iegūts ļoti spēcīgs iedegums, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu ar SPF koeficientu 6 un vairāk.
Saules aizsarglīdzekli uz ādas vēlams uzziest pusstundu pirms sauļošanās, jo tam jāpaspēj lēnām uzsūkties un iedarboties, lai tas pilnvērtīgāk veiktu savas funkcijas. Sauļošanas līdzeklis uz ādas ir jāuzklāj pietiekamā daudzumā tas ir apmēram 2mg/cm2 jeb 6 tējkarotes (apmēram 36g) losjona uz vidējas miesas būves pieauguša cilvēka ķermeņa. Ja ir nepieciešamība ilgstoši uzturēties saulē, aizsarglīdzeklis ir jāatjauno ik pēc 3 stundām, jo cilvēks svīst, kustas, peldas, līdz ar to daļa uzklātā līdzekļa tiek zaudēta un tas zaudē savu efektivitāti. Neaizmirstiet ar krēmu ieziest ausis, kā arī vietas gar peldkostīma malu, īpaši, ja peldkostīms ir tumšs, vietā, kur tas saskaras ar ādu, saules absorbcija ir lielāka nekā blakus.
Pēc sauļošanās vajadzētu izmantot dušu, kā arī lietot līdzekļus pēc sauļošanās, lai noturētu ādas dabīgo mitruma un PH līmeni.
Lai izvēlētos pareizu sauļošanās režīmu jānovērtē ādas tips:
1. Pirmais ādas tips – cilvēki ar ļoti gaišu ādu, gaišiem matiem, zilām acīm, iespējami daudz vasaras raibumi. Šiem cilvēkiem saules iedegums neveidojas nekad un savukārt praktiski vienmēr rodas saules apdegums. Šādu cilvēku mūsu platuma grādos ir ap 10-15%.
2. Otrais ādas tips – apmēram 80% no mūsu populācijas, kas bieži gūst saules apdegumus un viņiem labi veidojas iedegums.
3. Trešais ādas tips ir tumšas ādas cilvēki ar tumšiem matiem, brūnām acīm. Mūsu populācijā ir ap 5-10%. Apdegumus gūst reti, vienmēr iegūst iedegumu.
4. Ceturtais ādas tips – Latvijā mazāk par 1%, nekad neapdeg, iegūst tikai tumšāku pigmentāciju.
5. Piekais ādas tips ir afrikāņu tipa cilvēki.
Sauļošanās kontrindikācijas:
1. Kategoriski aizliegta sauļošanās cilvēkiem, kam bijuši vai ir ļaundabīgi audzēji jebkurā ķermeņa daļā.
2. Cilvēkiem ar labdabīgiem audzējiem jābūt uzmanīgiem, jo sauļošanās var veicināt labdabīga audzēja pārvēršanos par ļaundabīgu
3. Cilvēkiem ar sarkano vilkēdi sauļošanās ir liels risks veselībai.
4. Zvīņēdes pacientiem, kam ir vasaras forma saules stari slimīgas gaitu pasliktina, savukārt, ziemas formas pacientiem sauļošanās ir labvēlīga.
5. Cilvēkiem ar lielu dzimumzīmju skaitu pirms sauļošanās vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai izslēgtu ļaundabīgu dzimumzīmju esamību.
6. Cilvēkiem ar lielu daudzumu pigmenta plankumu jābūt uzmanīgiem. Pirms sauļošanās jākonsultējas ar ārstu, lai izvērtētu vai plankumu veidošanās ir saistīta ar saules iedarbību. Jāņem vērā, ka saules ietekmē plankumu veidošanās pastiprināsies.
7. Ja ir pastiprināts asinsvadu tīklojums uz ādas, aktīvi sauļojoties, šis asinsvadu tīklojums pastiprināsies.
8. Ja ir alerģija pret sauli vai Ultravioletajiem stariem (saules ietekmē uz ādas veidojas apsārtums, sīki pūslīši, āda kļūst sausa. Izsitumi veidojas uz krūtīm, dekoltē zonā, plaukstu virspusē, uz pēdām.), pirms sauļošanās ieteicams lietot pretalerģijas līdzekli. Var arī ziemas periodā apmeklējot solāriju, ādu „pieradināt” pie saules. Pretējā gadījumā ir jāizvairās no saules stariem.
9. Pirms sauļošanās ar ārstu jākonsultējas grūtniecēm, sirds un asinsvadu sistēmas slimniekiem, īpaši uzmanīgiem jābūt slimniekiem pēc infarktiem un insultiem.
10. Uzmanīgiem ar sauļošanos jābūt cilvēkiem, kas lieto antibiotikas, medikamentus vairogdziedzera slimību ārstēšanai, sievietēm, kas lieto kontraceptīvos līdzekļus. Pirms sauļošanās noteikti jāizlasa medikamenta lietošanas instrukcija, kur noteikti jābūt norādei, ka nav ieteicama sauļošanās, ja iespējams vajadzētu arī pakonsultēties ar ārstu.
11. Ar ārstu būtu jākonsultējas pacientiem, kas lieto antidepresantus, jo nereti medikamentu sastāvā ir vielas, kas izsauc pastiprinātu jūtīgumu pret ultravioleto starojumu.
12. Sauļošanās laikā uzmanīgi jālieto pretiekaisuma ziedes un geli, ko izmanto sasitumu, sastiepumu, traumu u.tml. gadījumos. Tie saules ietekmē rada fototoksisku reakciju, kā rezultātā veidojas apsārtums, apdeguma pūšļi.
Sauļojoties jālieto saulessargs vai cepurīte, lai pasargātu matus un pasargātu sevi no saules dūriena. Noteikti jārūpējas par acu aizsardzību ar saules brillēm ar UV filtriem.
Jāatceras, ka atrašanās pie ūdens tilpnes ultravioleto staru ietekmi dubulto Ķermeņa un galvas mitrināšanai nevajadzētu lietot sāļo jūras ūdeni. Sauļošanās nogurdina gan fiziski gan garīgi, tomēr vienkārši guļot pludmales smiltīs, pieaug iespēja vairāk nosauļot vienu ķermeņa daļu, nekā citas. Vienmērīgāku un veselīgāku iedegumu var iegūt kustoties, spēlējot volejbolu u.tml., līdz ar to ir lielāka iespēja izvairīties no apdegumiem.
Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā:
Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs.
Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens – vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.
Atcerieties, ka cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsties pēc mediķu palīdzības!
Ja saule tomēr ir izraisījusi apdegumus, speciālisti iesaka šādu pirmo palīdzību:
• Lietot atvēsinošas kompreses!
• Lietot atvēsinošus krēmus, emulsijas, kas ne tikai atvēsina, bet arī baro ādu, piemēram, atvēsinoša želeja ar alveju, C vitamīnu, atvēsinoši balzami un mitrinoši krēmi ādai ar pretnovecošanas iedarbību, krēmi ar A un E vitamīniem!
• Lietojiet daudz šķidruma!
• Gadījumā, ja veidojas čūlas, pūšļi, kas ir pildīti ar dzeltenīgu šķidrumu, tūskas uz ekstremitātēm, stipras sāpes apdeguma virsmā – steidzami vērsieties pēc mediķu palīdzības! Steidzama ārsta palīdzība ir nepieciešama arī gadījumos, kad saules apdegumiem pievienojas izteikts drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru un samazinātu urīna daudzumu!
Kad būtu jāmeklē mediķu palīdzība
• Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai citu veselības aprūpes speciālistu, ja karstuma laikā jums parādās neparasti simptomi.
• Pievērsiet uzmanību krampjiem rokās, kājās vai vēderā, vieglai apjukuma sajūtai, nespēkam vai miega traucējumiem.
• Parādoties šiem simptomiem, atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas.
• Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pasliktinās vai nepāriet.
Atcerieties, karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja jums ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam!
