Statistikas dati ir nepielūdzami un skarbi – sirds un asinsvadu slimības ir vadošais nāves iemesls pasaulē un tās sastāda apmēram 30% no visiem nāves gadījumiem. Lai gan mūsdienu medicīna, laicīgi atklājot, var būtiski uzlabot dzīves apstākļus un kvalitāti pacientiem, kam konstatēta onkoloģiska saslimšana, to nevar teikt par sekām, kas rodas no pēkšņa insulta. Nevērīgā attieksme pret riska faktoriem un veselīga dzīvesveida neievērošana, kas provocē potenciālu saslimšanu, ir priekšvēstnesis tam, ka Latvijā nemazinās mirstība no sirds un asinsvadu slimībām.
Riska faktori, kas veicina sirds slimības
Galvenie riska faktori ir smēķēšana, mazkustīgums, augsts holesterīna līmenis, augsts asinsspiediens un neprofesionāli kontrolēts cukura diabēts. Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors. Kardiologs ir speciālists, kas palīdz sirds slimību profilaksei, gan arī saslimšanu gadījumā.
Sirds ir būtiskākais orgāns cilvēka ķermenī, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju organismā – ja ir traucēta sirds darbība, asinīm netiek piegādāts skābeklis un barības vielas, kā arī netiek aizvadītas liekās vielmaiņas vielas. Mūsdienu straujais dzīves ritms un dzīvesveids veicina to, ka apmēram 50% pacientiem, kuri nonākuši ārsta kabinetā (ar vai bez sūdzībām), var atrast sirds slimību pazīmes. Būtiski ir arī pārzināt savas ģimenes slimību vēsturi un neignorēt to, ja kādi tuvi radinieki jau ir miruši no sirds un asinsvadu slimībām.
Kad apmeklēt kardiologu?
Pie kardiologa vēlams doties arī profilaktiski – pat ja nav sūdzību. Taču ja parādās sāpes krūtīs pie slodzes vai citas nepatīkamas sajūtas, piemēram, spiedošas, žņaudzošas, plēsošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, aizdusa, elpas trūkums, slikta dūša, gremošanas traucējumi, galvas reiboņi, ģībšana, sirdsklauves, tirpšana miera stāvoklī, nekavējoties jāsazinās ar kardiologu.
Ja iepriekš jau bijušas saslimšanas, tad kardiologa konsultācijai nepieciešami:
- iepriekšējie izraksti no slimnīcas,
- elektrokardiogramma,
- iepriekšējie ehokardiogrāfijas izmeklējumi,
- asins analīžu rezultāti.
Ir dažādas metodes, kā izmeklēt sirdi; piemēram, par sirds vārstuļu stāvokli var uzzināt pēc sirds toņiem, lietojot stetoskopu; par sirds elektriskajām norisēm ar elektrokardiogrāfiju; sirds struktūras var izmeklēt ar ultrasonogrāfiju.
Ko darīt, lai ikdienā parūpētos par sirds veselību?
Pavisam noteikti regulāri jāpārbauda asinsspiediens. Normāls asinsspiediens ir līdz 120/80 mmHg, savukārt, jau paaugstināts – virs 140/90 mmHg un ilgstoši neārstēts, var veicināt vai izraisīt sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu.
Tāpat jāseko paātrinātai sirdsdarbībai. Ja pulss ir ātrāks par 60 sitieniem minūtē miera stāvoklī, tas vistiešākajā veidā var būt saistīts ar hipertensijas, aterosklerozes un sirds un asinsvadu slimību rašanos. Īpaši jākontrolē holesterīna līmenis asinīs. Jo augstāks kopējā holesterīna līmenis, jo lielāka varbūtība saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Protams, viens no būtiskākajiem faktoriem ir veselīgs dzīvesveids – pastaigas un fiziski vingrinājumi viennozīmīgi veicami ne tikai svara mazināšanai, bet arī sirds slimību profilaksei. Ieteicams aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā vismaz 30 minūtes dienā. Tāpat sirds veselību ietekmē stress, negatīvas emocijas, trauksme, dusmas un depresija, kas reizēm atsaucas pat letāli.
Uztura nozīme sirds veselības saglabāšanā ikdienā
Lai samazinātu lieko svaru un holesterīna līmeni asinīs un palielinātu sirdsdarbības un dzīves kvalitāti, ikdienā, nevis tikai periodiski, jālieto veselīgu un sabalansētu pārtiku: dārzeņus, augļus, treknas jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu tauku saturu, jāsamazina sāls patēriņš.
Kardiologu ir iespējams apmeklēt arī Prof. J. Ķīša Estētiskās dermatoloģijas klīnikā. Klīnikā ir atrodami dermatoloģijas nozares līderi Latvijā, kuri rūpējas par savu klientu veselību, skatoties uz to kopainā, t.sk. arī izvērtējot vispārējo veselības un sirds stāvokli, ne tikai novēršot virspusējus simptomus.
