Ivars Šķiņķis
A(H1N1) ir gripas paveids, kas satur gēnus no cūku, putnu un cilvēku gripām kombinācijā, kāda nekad agrāk nav sastapta nekur pasaulē. Jauni vīrusi bieži rodas, kad vairāki vīrusi inficē vienu un to pašu šūnu un rodas šo vīrusu kombinācija. Tiek uzskatīts, ka A(H1N1) ir radies kombinējoties diviem cūku gripas paveidiem, kas jau saturējuši cilvēku un putnu gripas gēnu daļas. Tāpēc šo vīrusu mēdz saukt par „cūku” gripu, lai gan klasiskā cūku gripa ir elpošanas trakta infekcija cūkām ar zemu mirstības līmeni un ļoti nelielu spēju šķērsot sugu barjeru.
Jaunās gripas simptomi ir līdzīgi parastajai sezonālajai gripai – drudzis, klepus, iesnas, sāpošs kakls, muskuļu un galvas sāpes, drebuļi, vājums, kā arī vemšana un caureja, kas gan nav raksturīgi parastajai gripai, taču novērots „jaunās” gripas slimniekiem.
Inficēšanās ar A(H1N1) notiek tieši tāpat, kā ar parasto gripu – pa gaisu sīku pilieniņu veidā (klepojot, šķaudot), ar tiešu kontaktu (paspiežot roku u.tml.) vai netiešu kontaktu (durvju rokturi, sabiedriskais transports u.c.), pēc tam ar rokām pieskaroties mutei vai degunam. Pastāv neliela iespēja arī inficēties ar šo vīrusu no cūkām, kā arī slimam cilvēkam inficēt cūkas. Daži šādi gadījumi ir reģistrēti fermās, kur cilvēki strādā ar dzīvniekiem. Galvenā bīstamība šajos gadījumos ir jauna vīrusa paveida rašanās, ja cūka jau ir slima ar kādu no cūku gripas veidiem.
Ar šo vīrusu nav iespējams inficēties, ēdot cūkgaļas produktus, ja tie ir pareizi pagatavoti. 70 grādu temperatūrā bojā aiziet bīstamie vīrusi un baktērijas.
Lai izvairītos no saslimšanas ar A(H1N1) gripu, lielākoties jāpielieto tādi paši profilakses pasākumi kā jebkuras citas gripas gadījumā – bieži jāmazgā rokas ar ziepēm, jāizvairās no pieskaršanās mutei, degunam un acīm, jo tieši caur tiem infekcija nokļūst organismā. Jāizvairās no kontakta ar slimiem cilvēkiem un sabiedriskām vietām ar lielu ļaužu masu koncentrēšanos. Jācenšas saglabāt laba veselība – kārtīgi jāizguļas, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, jāizvairās no stresa, jāēd sabalansēts uzturs un jādzer daudz šķidruma.
Ja jūs tomēr esat inficējies ar šo vīrusu, ieteicams ierobežot kontaktu ar citiem cilvēkiem, lai neizplatītu infekciju. Nedrīkst iet uz skolu vai darbu vismaz septiņas dienas, vai kamēr visi simptomi pazuduši. Klepojot nosegt muti un degunu ar salveti, ko pēc tam izmest, kā arī mazgāt rokas pēc iespējas biežāk. Pasaules Veselības organizācija nav rekomendējusi ierobežot ceļošanu, taču saslimušiem cilvēkiem tomēr ieteicams atlikt starptautiskus ceļojumus. Atcerieties, ka saslimušie cieš nevis no pašas gripas, bet gan tās izraisītajām komplikācijām, tāpēc vislabāk ir palikt mājās, lietot daudz šķidruma un vajadzības gadījumā meklēt ārsta palīdzību.
A(H1N1) gripu var ārstēt ar pretvīrusu līdzekļiem Tamiflu un Relenza un daži reģistrētie gadījumi ar pretvīrusu līdzekļu noturīgajiem vīrusa paveidiem nav uzrādījuši spēju izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Šos medikamentus ir svarīgi lietot saskaņā ar lietošanas instrukciju. Nepareizi un nelaikā lietoti, tie var pat kaitēt.
Līdz šim lielākoties slimības gadījumi ir bijuši viegli, un lielākā daļa slimnieku ir izveseļojušies bez medikamentu palīdzības.
Neliela daļa no inficētajiem saslimuši īpaši smagi, daži bija jāhospitalizē, un daži, neskatoties uz medicīnisko aprūpi, ir miruši. Taču tie lielākoties ir cilvēki no tā saucamajām „riska grupām”. Gandrīz visi smagi slimie un mirušie Eiropā un Ziemeļamerikā ir bijuši kādā no šīm riska grupām:
• Cilvēki ar hroniskām slimībām – diabēts, kardiovaskulārās slimības, hroniskas respiratorās slimības un citas slimības, kas traucē elpošanu, arī ļoti stipra aptaukošanās
• Grūtnieces
• Mazi bērni, īpaši jaunāki par diviem gadiem
Savdabīgi, ka gados veci cilvēki līdz šim nav uzrādījuši palielinātu iespēju inficēties ar A(H1N1) un attīstīt smagus simptomus.
Pastāv arī iespēja vakcinēties pret A(H1N1) vīrusu. Šobrīd eksistē trīs vakcīnas – Focetria® (Novartis), Pandemrix® (GlaxoSmithKline) and Celvapan® (Baxter). Lai gan pastāv zināma līdzība starp parastajām sezonālajām gripām un A(H1N1), parastās gripas vakcīnas neuzrāda nekādu efektivitāti pret A(H1N1).
Viens no faktoriem, kas definē pandēmijas, arī šo, ir tas, ka vīruss ir jauns, tādēļ lielākajai daļai cilvēku ir neliela vai vispār nav imunitātes pret šo vīrusu. Pandēmijā daudziem inficētajiem nav nekādu simptomu, lielai daļai ir viegli simptomi, nelielai daļai ir smagāki simptomi ar nepieciešamu hospitalizāciju, un daži mirst no komplikācijām. Lai labāk izprastu šo pandēmiju, ir vērts analizēt agrāk notikušās gripas pandēmijas.
