Saindēšanās ir stāvoklis, ko radījusi organismā iekļuvusi indīga viela.
Indīgās vielas cilvēka organismā var nokļūt:
– apēdot vai iedzerot noteiktas vielas,
– ieelpojot tvaikus, dūmus vai gāzes,
– caur bojātu vai nebojātu ādu.
Indīgo vielu iedarbība ir dažāda, daudzas no tām, iedarbojoties uz bioloģiskiem procesiem šūnās, pārtrauc to dzīvībai svarīgās funkcijas, kā, piemēram, skābekļa izmantošanu.
– apēdot vai iedzerot noteiktas vielas,
– ieelpojot tvaikus, dūmus vai gāzes,
– caur bojātu vai nebojātu ādu.
Indīgo vielu iedarbība ir dažāda, daudzas no tām, iedarbojoties uz bioloģiskiem procesiem šūnās, pārtrauc to dzīvībai svarīgās funkcijas, kā, piemēram, skābekļa izmantošanu.
Saindēšanās pazīmes:
– slikta dūša, vemšana, caureja,
– pēkšņas sāpes vēderā,
– siekalošanās, svīšana,
– galvassāpes, reibonis,
– pulsa paātrināšanās vai palēnināšanās,
– uzbudinājums, miegainība, krampji,
– elpošanas traucējumi,
– pazemināta ķermeņa temperatūra.
Visas pazīmes var nebūt, tās ir atkarīgas no indīgās vielas īpašībām, organisma individuālām īpatnībām un devas.
Biežāk sastopamās indīgās vielas:
• Insekticīdi.
• Indes pret grauzējiem.
• Korozīvās vielas, piemēram, skābes, sārmi, balinātāji un dezinfekcijas līdzekļi.
• Metilspirts.
• Alkohols lielās devās.
• Antifrīzs.
• Indīgas gāzes, piem.. oglekļa monooksīds (tvana gāze), cianīdi u.c.
• Dažādi medikamenti, piemēram, pretsāpju līdzekļi, miega līdzekļi u.c.
• Indīgi augi un sēnes.
Indīgas vielas, kuras lieto mājsaimniecībā.
Lielākā daļa no tām ir balinātāji un līdzekļi dažādu virsmu spodrināšanai.
Indīgas vielas, kuras lieto dārzos.
Šīs indīgās vielas pārsvarā ir insekticīdi, kas pieder pie organofosfātu grupas un var izraisīt nopietnus paliekošus plaušu bojājumus vai pat cietušā bojāeju.
Tāpēc šīs vielas jāglabā tā, lai nebūtu pieejamas bērniem un svešiem cilvēkiem.
Uz vielu iesaiņojuma jābūt uzrakstam “Inde”, tās nedrīkst atrasties tādā iesaiņojumā, kādā parasti glabājas pārtikas produkti.
Strādājot ar šīm vielām, jāizvairās no to ieelpošanas, rokās jābūt cimdiem. Pēc vielu lietošanas rūpīgi jāmazgā rokas un neapsegtās ķermeņa daļas.
Palīdzība saindēšanās gadījumā:
– izsauc ātro palīdzību,
– savāc no cietušā vai apkārtējiem cilvēkiem informāciju par ķīmiskās vielas nosaukumu un laiku, kad tā iedzerta,
– dod dzert siltu ūdeni 0,5 — 1,0 1 un izraisa vemšanu, atkārto līdz 10 reizēm (1. a zīm.),
Nedrīkst izraisīt vemšanu, ja ir saindēšanās ar
• skābēm,
• sārmiem,
• mazgāšanas līdzekļiem,
• benzīnu,
• šķīdinātājiem.
– ja cietušais ir bezsamaņā, novieto to stabilā sānu guļā (1. b zīm.),
– paņem līdzi uz slimnīcu iedzertās vielas atliekas un tīrā traukā savāc atvemtās masas (ja tādas ir),
– nogādā cietušo slimnīcā, cik ātri vien iespējams.
• Netērē laiku, meklējot pretindes!
• Nemēģini izraisīt vemšanu!
٭ Ja cietušais ir bezsamaņā, novērtē elpošanu un pulsu;
٭ ja nav elpošanas un pulsa, izdari mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu.
• Izdarot elpināšanu, pārliecinies, ka mute ir iztīrīta un tajā nav indīgas vielas. Ja ir šaubas, elpini “no mutes degunā”‘ (2. a zīm.).
Saindēšanās ar medikamentiem.
Medikamentus cilvēki var pārdozēt nejauši vai ar nolūku.
Pazīmes:
Saindēšanās pazīmes ir atkarīgas no medikamenta īpašībām, ar kuru ir saindēšanās.
– Dziļš miegs, kas var pāriet bezsamaņā (narkotiskie pretsāpju līdzekļi, piemēram, morfijs, kodeīns u.c),
– miegainība, pazemināta ķermeņa temperatūra, virspusēja un lēna elpošana (miega līdzekļi, piemēram, fenobarbitāls),
– reibonis, miegainība, lēna elpošana (benzodiazepīni, piemēram, diazepāms),
– slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, galvassāpes, ātra elpošana, slikta orientācija apkārtējā vidē, krampji un sirdsdarbības apstāšanās (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, brufēns),
– slikta dūša un vemšana (paracetamols).
Saindēšanās gadījumā ar paracetamolu pēc 36 stundām var attīstīties akūti aknu bojājumi, kas var novest pat pie cietušā bojāejas.
– Pasliktināta dzirde, redzes traucējumi, izteikta svīšana, bezsamaņa, sirdsdarbības apstāšanās (salicilāti, piemēram, aspirīns),
– platas acu zīlītes, sausums mutē, halucinācijas, samaņas zudums (antidepresanti).
Palīdzība pie saindēšanās ar medikamentiem.
(sk. “Palīdzība pie saindēšanās”)
• Necenties cietušo uzturēt nomodā, dodot dzert kafiju vai tēju vai piespiežot tam kustēties. Tas paātrina indīgās vielas uzsūkšanos.
Saindēšanās ar alkoholu.
Palīdzība ir atkarīga no tā, cik daudz alkohola ir iedzerts.
Ja cietušajam ir saindēšanās pazīmes, palīdzībai jābūt tādai kā pie jebkuras saindēšanās.
Diemžēl šāda taktika nav plaši izplatīta un dažreiz cietušie iet bojā, jo, guļot uz muguras, elpošanas ceļus nosprosto izvemtās masas.
Saindēšanas pazīmes:
– daļējs vai pilnīgs samaņas zudums,
– dziļa elpošana,
– vemšana,
– svīšana,
– alkohola smaka no mutes.
Nekad nesteidzieties ar secinājumu, ka cilvēks ir tikai piedzēries un tam nav nepieciešama palīdzība, jo diabētiskās komas un dažu medikamentu pārdozēšanas gadījumā ir līdzīgas pazīmes kā pie saindēšanās ar alkoholu.
Palīdzība:
– atjauno elpceļu caurlaidību un pārbaudi elpošanu (3. a zīm.),
– pārbaudi pulsu (3. b zīm.),
– novieto cietušo stabilā sānu guļā (3. c zīm.),
– pārbaudi, vai cietušā stāvoklis nav pasliktinājies,
– ja ir aizdomas par saindēšanos, izsauc ātro palīdzību.
Saindēšanās ar pārtiku.
Saindēšanās iemesli:
– higiēnas trūkums.
– nepareiza pāitikas sagatavošana. Saindēšanos ar pārtiku izraisa:
– stafilokoki,
– streptokoki.
1. Akūta saindēšanās ar pārtiku, ko izraisa stafilokoki
To izraisa stafilokoku atrašanās pārtikā. Tas var notikt, ja cilvēkiem, kuri gatavo ēdienu, ir inficētas brūces vai strutaini iekaisumi uz rokām, kas satur stafilokokus un to toksīnus. Stafilokoki var attīstīties un vairoties arī nepietiekami termiski apstrādātā pārtikā. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 2 — 6 stundām:
– slikta dūša, vemšana, caureja,
– vēdersāpes,
– galvassāpes,
– var būt šoka pazīmes.
2. Saindēšanās ar pārtiku, ko izraisa salmonellas. Pazīmes parādās pēc 1 — 2 dienām, tās ir tādas pašas kā pie saindēšanās ar pārtikas stafilokoku injekciju, papildus cietušajam var būt drudzis.
Palīdzība:
– dod cietušām daudz dzert. Pēc dažam stundām var dot ķīseli un sausiņus.
• Nedod cietušām citu ēdienu, piemēram, tēju, kafiju vai sulas un citus skābus dzērienus.
Ka cietušām ir vēdersāpes, asiņaini izkārnījumi, pazīmes ir nopietnas vai tās ir ilgāk par 3 dienām, izsauc ārstu.
Saindēšanas ar indīgiem augiem vai sēnēm.
Lai tas nenotiktu, nekad neēdiet nepazīstamus augļus un sēnes!
Palīdzība.
(sk. “Palīdzība pie saindēšanās”)
Saindēšanās, ieelpojot tvaikus, dūmus vai gāzes.
Saindēšanās ar oglekļa monooksīdu.
Tas atrodas:
– motoru izplūdes gāzēs,
– dūmos,
– rodas pie nepilnas sadegšanas (piemēram, slikti velkošās krāsnīs).
Oglekļa monooksīda īpašības:
– gāze bez smakas,
– blīvums gandrīz tāds pats kā gaisam,
– maisījumā ar gaisu ir eksplozīvs,
– slēgtā telpā ātri rodas dzīvībai bīstama koncentrācija,
– intensīvi saistās ar sarkaniem asinsķermenīšiem (eritrocītiem) un bloķē skābekļa uzņemšanu organismā.
Pazīmes:
– stipras galvassāpes, reibonis,
– slikta duša,
– sāpes krūtīs, klepus,
– redzes traucējumi,
– asarošana,
– āda izteikti sārta,
– vispārējs vājums, miegainība,
– bezsamaņa,
– krampji.
Palīdzība:
– tūlīt atver logus un durvis, lai strauji samazinātu tvana gāzes koncentrāciju telpā,
– pirms ieiešanas šādā telpā aizturi elpu,
Atceries, ka kabatas lakatiņš priekšā degunam un mutei neaiztur indīgās gāzes!
– Iznes cietušo ārā no bīstamās zonas.
– ABC shēma, ja nepieciešams,
– izsauc ātro palīdzību.
• Nelieto atklātu uguni un elektriskās ierīces, neizmanto telefonu un elektrisko zvanu.
Saindēšanās ar ogļskābo gāzi.
Tā var būt:
– pagrabos,
– aku šahtās,
– alās,
– skābbarības torņos.
Ogļskābās gāzes īpašības:
– smagāka par gaisu, tādēļ, ieplūstot telpā, veido neredzamu “ezeru”, kurā ir pilnīgs skābekļa trūkums,
nav eksplozīva.
Palīdzība:
• Neizdari patvaļīgu glābšanas mēģinājumu,
Glābšanu veic tikai speciāli sagatavots glābšanas personāls, kas apgādāts ar gāzmaskām.
Atceries, ka nemākulīga glābšana apdraud pašu glābēju.
– slikta dūša, vemšana, caureja,
– pēkšņas sāpes vēderā,
– siekalošanās, svīšana,
– galvassāpes, reibonis,
– pulsa paātrināšanās vai palēnināšanās,
– uzbudinājums, miegainība, krampji,
– elpošanas traucējumi,
– pazemināta ķermeņa temperatūra.
Visas pazīmes var nebūt, tās ir atkarīgas no indīgās vielas īpašībām, organisma individuālām īpatnībām un devas.
Biežāk sastopamās indīgās vielas:
• Insekticīdi.
• Indes pret grauzējiem.
• Korozīvās vielas, piemēram, skābes, sārmi, balinātāji un dezinfekcijas līdzekļi.
• Metilspirts.
• Alkohols lielās devās.
• Antifrīzs.
• Indīgas gāzes, piem.. oglekļa monooksīds (tvana gāze), cianīdi u.c.
• Dažādi medikamenti, piemēram, pretsāpju līdzekļi, miega līdzekļi u.c.
• Indīgi augi un sēnes.
Indīgas vielas, kuras lieto mājsaimniecībā.
Lielākā daļa no tām ir balinātāji un līdzekļi dažādu virsmu spodrināšanai.
Indīgas vielas, kuras lieto dārzos.
Šīs indīgās vielas pārsvarā ir insekticīdi, kas pieder pie organofosfātu grupas un var izraisīt nopietnus paliekošus plaušu bojājumus vai pat cietušā bojāeju.
Tāpēc šīs vielas jāglabā tā, lai nebūtu pieejamas bērniem un svešiem cilvēkiem.
Uz vielu iesaiņojuma jābūt uzrakstam “Inde”, tās nedrīkst atrasties tādā iesaiņojumā, kādā parasti glabājas pārtikas produkti.
Strādājot ar šīm vielām, jāizvairās no to ieelpošanas, rokās jābūt cimdiem. Pēc vielu lietošanas rūpīgi jāmazgā rokas un neapsegtās ķermeņa daļas.
Palīdzība saindēšanās gadījumā:
– izsauc ātro palīdzību,
– savāc no cietušā vai apkārtējiem cilvēkiem informāciju par ķīmiskās vielas nosaukumu un laiku, kad tā iedzerta,
– dod dzert siltu ūdeni 0,5 — 1,0 1 un izraisa vemšanu, atkārto līdz 10 reizēm (1. a zīm.),
Nedrīkst izraisīt vemšanu, ja ir saindēšanās ar
• skābēm,
• sārmiem,
• mazgāšanas līdzekļiem,
• benzīnu,
• šķīdinātājiem.
– ja cietušais ir bezsamaņā, novieto to stabilā sānu guļā (1. b zīm.),
– paņem līdzi uz slimnīcu iedzertās vielas atliekas un tīrā traukā savāc atvemtās masas (ja tādas ir),
– nogādā cietušo slimnīcā, cik ātri vien iespējams.
• Netērē laiku, meklējot pretindes!
• Nemēģini izraisīt vemšanu!
٭ Ja cietušais ir bezsamaņā, novērtē elpošanu un pulsu;
٭ ja nav elpošanas un pulsa, izdari mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu.
• Izdarot elpināšanu, pārliecinies, ka mute ir iztīrīta un tajā nav indīgas vielas. Ja ir šaubas, elpini “no mutes degunā”‘ (2. a zīm.).
Saindēšanās ar medikamentiem.
Medikamentus cilvēki var pārdozēt nejauši vai ar nolūku.
Pazīmes:
Saindēšanās pazīmes ir atkarīgas no medikamenta īpašībām, ar kuru ir saindēšanās.
– Dziļš miegs, kas var pāriet bezsamaņā (narkotiskie pretsāpju līdzekļi, piemēram, morfijs, kodeīns u.c),
– miegainība, pazemināta ķermeņa temperatūra, virspusēja un lēna elpošana (miega līdzekļi, piemēram, fenobarbitāls),
– reibonis, miegainība, lēna elpošana (benzodiazepīni, piemēram, diazepāms),
– slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, galvassāpes, ātra elpošana, slikta orientācija apkārtējā vidē, krampji un sirdsdarbības apstāšanās (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, brufēns),
– slikta dūša un vemšana (paracetamols).
Saindēšanās gadījumā ar paracetamolu pēc 36 stundām var attīstīties akūti aknu bojājumi, kas var novest pat pie cietušā bojāejas.
– Pasliktināta dzirde, redzes traucējumi, izteikta svīšana, bezsamaņa, sirdsdarbības apstāšanās (salicilāti, piemēram, aspirīns),
– platas acu zīlītes, sausums mutē, halucinācijas, samaņas zudums (antidepresanti).
Palīdzība pie saindēšanās ar medikamentiem.
(sk. “Palīdzība pie saindēšanās”)
• Necenties cietušo uzturēt nomodā, dodot dzert kafiju vai tēju vai piespiežot tam kustēties. Tas paātrina indīgās vielas uzsūkšanos.
Saindēšanās ar alkoholu.
Palīdzība ir atkarīga no tā, cik daudz alkohola ir iedzerts.
Ja cietušajam ir saindēšanās pazīmes, palīdzībai jābūt tādai kā pie jebkuras saindēšanās.
Diemžēl šāda taktika nav plaši izplatīta un dažreiz cietušie iet bojā, jo, guļot uz muguras, elpošanas ceļus nosprosto izvemtās masas.
Saindēšanas pazīmes:
– daļējs vai pilnīgs samaņas zudums,
– dziļa elpošana,
– vemšana,
– svīšana,
– alkohola smaka no mutes.
Nekad nesteidzieties ar secinājumu, ka cilvēks ir tikai piedzēries un tam nav nepieciešama palīdzība, jo diabētiskās komas un dažu medikamentu pārdozēšanas gadījumā ir līdzīgas pazīmes kā pie saindēšanās ar alkoholu.
Palīdzība:
– atjauno elpceļu caurlaidību un pārbaudi elpošanu (3. a zīm.),
– pārbaudi pulsu (3. b zīm.),
– novieto cietušo stabilā sānu guļā (3. c zīm.),
– pārbaudi, vai cietušā stāvoklis nav pasliktinājies,
– ja ir aizdomas par saindēšanos, izsauc ātro palīdzību.
Saindēšanās ar pārtiku.
Saindēšanās iemesli:
– higiēnas trūkums.
– nepareiza pāitikas sagatavošana. Saindēšanos ar pārtiku izraisa:
– stafilokoki,
– streptokoki.
1. Akūta saindēšanās ar pārtiku, ko izraisa stafilokoki
To izraisa stafilokoku atrašanās pārtikā. Tas var notikt, ja cilvēkiem, kuri gatavo ēdienu, ir inficētas brūces vai strutaini iekaisumi uz rokām, kas satur stafilokokus un to toksīnus. Stafilokoki var attīstīties un vairoties arī nepietiekami termiski apstrādātā pārtikā. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 2 — 6 stundām:
– slikta dūša, vemšana, caureja,
– vēdersāpes,
– galvassāpes,
– var būt šoka pazīmes.
2. Saindēšanās ar pārtiku, ko izraisa salmonellas. Pazīmes parādās pēc 1 — 2 dienām, tās ir tādas pašas kā pie saindēšanās ar pārtikas stafilokoku injekciju, papildus cietušajam var būt drudzis.
Palīdzība:
– dod cietušām daudz dzert. Pēc dažam stundām var dot ķīseli un sausiņus.
• Nedod cietušām citu ēdienu, piemēram, tēju, kafiju vai sulas un citus skābus dzērienus.
Ka cietušām ir vēdersāpes, asiņaini izkārnījumi, pazīmes ir nopietnas vai tās ir ilgāk par 3 dienām, izsauc ārstu.
Saindēšanas ar indīgiem augiem vai sēnēm.
Lai tas nenotiktu, nekad neēdiet nepazīstamus augļus un sēnes!
Palīdzība.
(sk. “Palīdzība pie saindēšanās”)
Saindēšanās, ieelpojot tvaikus, dūmus vai gāzes.
Saindēšanās ar oglekļa monooksīdu.
Tas atrodas:
– motoru izplūdes gāzēs,
– dūmos,
– rodas pie nepilnas sadegšanas (piemēram, slikti velkošās krāsnīs).
Oglekļa monooksīda īpašības:
– gāze bez smakas,
– blīvums gandrīz tāds pats kā gaisam,
– maisījumā ar gaisu ir eksplozīvs,
– slēgtā telpā ātri rodas dzīvībai bīstama koncentrācija,
– intensīvi saistās ar sarkaniem asinsķermenīšiem (eritrocītiem) un bloķē skābekļa uzņemšanu organismā.
Pazīmes:
– stipras galvassāpes, reibonis,
– slikta duša,
– sāpes krūtīs, klepus,
– redzes traucējumi,
– asarošana,
– āda izteikti sārta,
– vispārējs vājums, miegainība,
– bezsamaņa,
– krampji.
Palīdzība:
– tūlīt atver logus un durvis, lai strauji samazinātu tvana gāzes koncentrāciju telpā,
– pirms ieiešanas šādā telpā aizturi elpu,
Atceries, ka kabatas lakatiņš priekšā degunam un mutei neaiztur indīgās gāzes!
– Iznes cietušo ārā no bīstamās zonas.
– ABC shēma, ja nepieciešams,
– izsauc ātro palīdzību.
• Nelieto atklātu uguni un elektriskās ierīces, neizmanto telefonu un elektrisko zvanu.
Saindēšanās ar ogļskābo gāzi.
Tā var būt:
– pagrabos,
– aku šahtās,
– alās,
– skābbarības torņos.
Ogļskābās gāzes īpašības:
– smagāka par gaisu, tādēļ, ieplūstot telpā, veido neredzamu “ezeru”, kurā ir pilnīgs skābekļa trūkums,
nav eksplozīva.
Palīdzība:
• Neizdari patvaļīgu glābšanas mēģinājumu,
Glābšanu veic tikai speciāli sagatavots glābšanas personāls, kas apgādāts ar gāzmaskām.
Atceries, ka nemākulīga glābšana apdraud pašu glābēju.