{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Garīgā veselība un psiholoģija

Ir variants kā atvadīties no veģetatīvās distonijas

Dace Meija

Tās briesmīgās sajūtas kad nāk panikas lēkmes  liekas, ka sirds pārplīsīs, elpas pietrūks, atslēgsies prāts, pārņems nāves bailes, izmisums, neziņa ko darīt, spēj izprast tikai tas, kas pats to piedzīvojis, Tās iepriekš nebrīdina, tās vienkārši sākas. Var iet pie visiem ārstiem, kas slimnīcas sarakstos, nekas netiks atrasts, jo tā nav sistēmas saslimšana, tā ir asinsvadu spazmu reakcija, ko mediķi sauc par veģetatīvo nervu distoniju.

Lasīt tālāk ...

Cilvēks un viņa izvēles. Kā psihoterapeits var līdzēt?

Igors Pļava

            Mūsu dzīve sastāv no izvēlēm – sākot ar to, ko no rīta vilkt mugurā, ko ēst brokastīs, un beidzot ar pavisam nopietniem lēmumiem, kas var ietekmēt mūsu dzīvi neatgriezeniski. Gan labvēlīgi, gan dažkārt ne tik pozitīvi kā cerēts. Tāpēc ir labi, ja svarīgos dzīves brīžos cilvēks necenšas tikai pats saviem spēkiem rast atbildes, bet dara to kopā ar profesionālu palīgu. Par lēmumu pieņemšanu un to, kāda loma šajā procesā ir psihoterapeitam, stāsta Latvijas Psihoterapeitu biedrības pārstāve, sertificēta eksistenciālā psihoterapeite Tatjana Griškina.

Lasīt tālāk ...

Četri padomi, kā tikt galā ar pēcdzemdību depresiju

Igors Pļava

Ikvienā ģimenē bērniņa piedzimšana ir ārkārtīgi nozīmīgs dzīves notikums. Tomēr ne visas emocijas, kas rodas līdz ar bērna piedzimšanu, ir pozitīvas. Šis satraucošais, jaunais dzīves notikums nereti kļūst arī par eksistenciālu krīzi ģimenes dzīvē, jo tajā notikušas būtiskas pārmaiņas. Pēc statistikas datiem katrai trešajai māmiņai var parādīties pēcdzemdību skumjas vai pat depresija. Plašāk par to, kā veiksmīgāk pārvarēt šo emocionāli sarežģīto posmu, lai ātrāk sāktu baudīt kopā būšanas laiku ar bērniņu, stāsta psiholoģe Diāna Zande.

Lasīt tālāk ...

Dzimtes identitātes traucējumi bērniem un jauniešiem

Zaiga Blaua, ārste psihoterapeite

Seksuālā orientācija var veidoties jau pirmajos dzīves gados. Nereti agrīna traumatiska pieredze ir pamatā dzimtes identitātes traucējumiem. Meitenēm biežāk tā ir izvarošanas pieredze. Zēniem – augšana ģimenē, kurā nav tēva, identificēšanās ar māti.

Dzimuma identitātes problēmas, tajā skaitā vēlme ģērbties pretējā dzimuma drēbēs, spēlēt īpašas, pretējam dzimumam raksturīgas spēles, sava dzimuma draugu trūkums bērnībā var liecināt par dzimtes identitātes traucējumiem.

Ja dzimtes identitātes traucējumi (gender idenity disorder – GID) tiek savlaicīgi diagnosticēti, ja vecāki iesaistās problēmas risināšanā, tad šos traucējumus varētu izārstēt.

Lasīt tālāk ...

Kad kreņķis pārtapis par trauksmi

Ilze Stepe

Visticamāk mēs katrs kaut reizi dzīvē esam jutuši satraukumu. Tādu iekšēju nemieru, kas neļauj atslābt pat vakarā, ielienot savā ērtajā gultā. Labi, ja no trauksmainās sajūtas izdodas atbrīvoties ātri, taču dažkārt tā kļūst par ikdienu, radot virkni problēmu – gan traucējot nakts miegu, gan veicinot citas veselības likstas. Kas slēpjas zem vārda trauksme un ko ar to darīt, stāsta klīniskā Latvijas Psihoterapeitu biedrības psiholoģe psihoterapeite, LU asociētā profesore, psiholoģijas profesionālās maģistra studiju programmas direktore Ieva Bite.

Lasīt tālāk ...

Sistēmiskā un ģimenes psihoterapija Latvijā

Autors: Aldis Miglinieks,
Sistēmiskais ģimenes psihoterapeits
www.arsamandi.lv

Sistēmiskā ģimenes psihoterapija pagājušajā gadā atzīmēja divdesmito savas pastāvēšanas gadadienu Latvijā. Tas ir pietiekoši ilgs laika posms, lai atskatītos pagātnē, apzinātos pašreizējo un palūkotos nākotnē.

Ģimenes terapija Latvijā ienāca pateicoties Lindei fon Keizerlinkai. Lindes mūžs ir apbrīnojams un nav izstāstāms dažos vārdos. Viņas dzimta jau no seniem gadsimtiem ir cieši saistīta ar Latviju. Linde dzimusi 1932.gadā astoņu bērnu ģimenē kā vienīgā meita. 1939.gadā ģimene bija spiesta dzimteni pamest un doties bēgļu gaitās. Savā autobiogrāfijā Linde raksta: “Mana ģimene bija saistīta ar 1944. gada 20. jūlija notikumiem — sazvērestību pret Hitlera varu (Henings fon Treskovs bija mans onkulis)


Sistēmiskās individuālās, pāru un ģimeņu konsultācijas

Lasīt tālāk ...

Partnerattiecības

D. Maija Kārkliņa

Mēs zinām, ka cilvēks ir sociāla, tātad sabiedriska būtne. Visi mēs dzīvojam starp cilvēkiem, ģimenēs, sabiedrībā. Mēs savā starpā sazināmies, iepazīstamies, veidojam attiecības.

Jau no civilizācijas pirmsākumiem pastāvējušas partnerattiecības, turklāt dažāda veida. Zināmas partnerattiecības darbā, biznesā un daudz kur citur, bet mēs runāsim par partnerattiecībām starp vīrieti un sievieti.

Lasīt tālāk ...

Psihoterapijas aizkulises

Edīte Kaņepāja-Vanaga

Vairums psihoterapeita pacientu ir gudri, spēcīgi un apdāvināti cilvēki, kuru dzīvēs kaut kādā periodā kaut kas ir samezglojies. Emocionāli saasinātas attiecības ar dzīvesbiedru, šķietami neatrisināmas nesaskaņas ar vecākiem, tuva cilvēka zaudējums, problēmas ar bērna uzvedību vai mācībām, sarežģījumi darbā, veselības problēmas, veģetatīvā distonija, alerģijas, depresija un vēl simtiem iemeslu, kad pašam atrast īsto risinājumu ir grūti un atliek vai nu ļauties plūsmai, vai arī meklēt atbalstu un palīdzību.

Lasīt tālāk ...

Darbs un cilvēku attiecības tajā

Dr. Ērika Rutkovska

Darbs ir noteiktu uzdevumu veikšana. Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā cilvēks realizē savu potenciālu, pašapliecinās, attīsta savas spējas, raksturu un gribu. Tas ir attiecību veids, kurā dominē formālās attiecības – noteikts lomu sadalījums, skaidri pienākumi –, un tajās ir maz emociju. Turpretī personīgas attiecības ir tieši pretējas – emocionālas, pienākumu sadalījums mainās atkarībā no situācijas, noskaņojuma. Lai gan darbs ir formālas attiecības, pašā darba vietā ļoti bieži veidojas arī personīgas attiecības, jo darbā mēs pavadām lielāko dienas daļu. Personīgās attiecības, mikroklimats var kļūt par noteicošu faktoru darba vietas izvēlē, jo negatīvas attiecības kolektīvā var radīt stresu, nepatiku pret darbu, tās mazina motivāciju un produktivitāti.

Lasīt tālāk ...

Attiecības ar veciem cilvēkiem

Dr. Inga Pētersone

Līdz ar gadiem pieaug ne tikai dzīves pieredze, bet arī dzīves rutīna, slimības un ar organisma novecošanos saistītās fizioloģiskās izmaiņas. Dzīves temps kļūst lēnāks, pavājinās darba un jaunā apgūšanas spējas. Var ilgi un salīdzinoši labi veikt darbu ierastā stereotipā, un šo darbu ir ļoti grūti mainīt. Vecāki cilvēki ar grūtībām spēj pielāgoties ierastās vides un darbību maiņai, un situācija kļūst sarežģīta, ja jāpiemērojas jauniem apstākļiem. No jaunāko puses to uztver kā atpalicību un stagnāciju. Pašiem vecākās paaudzes cilvēkiem tā nešķiet, jo pārmaiņas pārsvarā notiek pamazām, pašiem nemanot. Viņi domā, ka jaunie drīzāk ir pārlieku ekstrēmi. Konfliktos nozīme ir vecākās paaudzes savas pieredzes un zināšanu nekritiskai pārvērtēšanai. Nereti tiek pārvērtētas arī savas fiziskās spējas, kas noved pie traumām vai esošo slimību saasinājumiem.

Lasīt tālāk ...

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

   

 

Citi piedāvājumi