{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 

Bisfenols A giga

Nevajag pašsadedzināties tikai tādēļ, lai citiem būtu silti...


 

Citi raksti par šo tēmu

Sievietēm

Nepatīkamais vārds klimakss

Māra Zumente

Apmēram pirms pieciem gadiem lidostā sagaidīju kādu savu ārzemju radinieci, ar ko agrāk nekad nebiju tikusies. Zināju tikai to, ka viņai ir apmēram 60 gadu, ka viņa ir vecmāmiņa četrām mazmeitām un ka viņai ir pietiekami liela uzņēmība ceļot vienai no Kanādas uz Latviju. Kad pēc iepriekš redzētām fotogrāfijām ieraudzīju līdzīgu sievieti, nodomāju, ka notikusi kļūda: vecmāmiņas vietā atbraukusi kāda jaunāka viņas radiniece. Manā priekšā stāvēja vitāla, apmēram 40 gadu veca, teicami kopta, mūsdienīga sieviete. Laikam iedarbojās intuīcija un es nenokļuvu muļķīgā situācijā, taujājot pēc gaidītās radinieces, jo, protams, nekādas kļūdas īstenībā nebija.
Tikai vēlāk, tikšanas gaitā, pārrunājot dažādus jautājumus par Latvija un tāluma dzīvojošo radu veselību, man, ne tik sen medicīnas augstskolu beigušai ginekoloģei, radās apskaidrība par iespējām, ko sievietei menopauzē var dot hormonu aizstāj terapija. Atklājās, ka mana radiniece šos preparātus lieto jau septiņus gadus. Runājot ar šo kundzi par viņas dzīves uztveri, seksuālo dzīvi un, protams, arī par stabilitāti materiālā ziņā, vēl joprojām prātā palikuši viņas vārdi: "Mana mūža pirmā puse bija kā tramplīns, tās otrā pusē es beidzot tajā ielēcu un nu to varu pilnībā baudīt."

Lasīt tālāk ...

Klimakss - jauns posms dzīvē

Māra Zumente

Sievietei 45 — 55 gadu vecumā sakas jauns mūža posms, ko sauc par menopauzi. Apmēram 1 — 2 gadus pirms tam ilgst pārejas periods — klimakss. Šai laikā katra sieviete var justies citādi, taču visām pakāpeniski zūd menstruācijas, jo savu darbību beidz olnīcas. Organismā rodas olnīcu izstrādāto hormonu, sevišķi estrogēnu deficīts.
Sievietes labsajūtu šai laikā nenoliedzami noteic tas, kāda bijusi viņas veselība bērnībā un reproduktīvā periodā. Svarīga ir arī t.s, ģimenes anamnēze, tas, kā klimaksu un menopauzi pārcietusi māte un citas tuvākās radinieces, jo zināma nozīme ir pārmantojamībai.

Lasīt tālāk ...

Karstuma viļņi

Māra Zumente

Jūs esat enerģiska, patstāvīga sieviete, kas ieņem zināmu vietu sabiedrībā. No jums mācās un respektējušu domas, jo esat ar pietiekamu dzīves pieredzi un vienlaikus pietiekami jauna, lai iederētos daudz jaunāku kolēģu vidū, jo jums taču vēl nav piecdesmit...
Bet pēkšņi, vienu brīdi jūs jūtaties normāli, apmierināta ar sevi un apkārtējo vidi, bet nākamā it kā iepeldat īpašā karstuma vilnī. Jūsu seja, kakls, krūtis pārklājas sarkaniem plankumiem, jūs jūtat drebuļus, sirdsklauves, bet, izpeldot no šā viļņa, esat stipri nosvīdusi. Un, galvenais, tas notiek visu acu priekšā. Arī naktī jūs pamodina līdzīgas sajūtas. Tās noteikti nav tikai jūsu problēmas. Apmēram 75 — 80% sieviešu klimaksa periodā izjūt šādu fenomenu, ko sauc par karstuma viļņiem. Dažām tie noris tikai ar acumirklīgu karstuma sajūtu, bet citām kļūst par mokošu un ļoti traucējošu periodu.

Lasīt tālāk ...

Dzemdību traumas

Elga Pavāre

Cilvēka dzimšana ir sarežģīts, fizioloģisks process. Nav nemaz tik viegli atbildēt uz izmisuma pilno mātes jautājumu—kādēļ?! —ja pēc radību mokām un sāpēm prieku pārjauno dzīvībiņu spēji aptumšo ārsta diagnoze — bērns guvis dzemdību traumu. Kādēļ?... Un kā tālāk...?
Dzemdību trauma ir ārstējama
Viena no visbiežāk sastopamām dzemdību traumām ir pl. brachialis (plecu nervu pinuma) sastiepums vai pārrāvums. Statistikas dati liecina, ka šo traumu gūst 7 no 1000 dzīvdzimušiem. Bieži pl. brachialis trauma komplicējas ar atslēgkaula lūzumu. Trauma redzama tūlīt pēc dzemdībām. Bērna roka ir nekustīga, šļaugana, nokarājas gar ķermeni.

Lasīt tālāk ...

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi