Sandra Vizule
Arvien biežāk kosmetologi nozīmē saviem pacientiem laboratorisku ādas izmeklēšanu, lai ar mikroskopa palīdzību pārliecinātos, vai ādā pārmērīgi nav atrodama ādas ērce- Demodex folliculorum.
Šī ērce pieder pie normālās mikrofloras, tā ir saprofīts, dzīvo matu maisiņu un tauku dziedzeru atverēs un ir atrodama pat veselu cilvēku ādā. (organisms, kas barojas ar organiskām atliekām). Tomēr zināmos apstākļos tā var sākt vairoties ādā pastiprināti un izraisīt ādas iekaisumu.
Nereti iekaisīgas pārmaiņas ādā, kuras izraisījusi ērce, pacientam novērojamas vairākus mēnešus un pat gadus, tomēr nav ārstētas. Bieži vien praksē nākas sastapties ar ielaistu infekciju, kas izraisījusi sejas ādas iekaisumu, un ir diezgan grūti un ilgstoši ārstējama.
Kāpēc vieni ir pakļauti demodikozei, bet citi nekad ar to nesirgst?
Daudz kas atkarīgs no individuālām ādas īpatnībām. Pēc novērojumiem, ādas ērce labprāt vairojas ādā, kur aktīvi strādā tauku dziedzeri. Šis mikroorganisms ļoti “iemīļojis” arī plānu sausu ādu ar tuvu esošiem asinsvadiem.
Pastiprinātu ērces vairošanos ādā veicina dabiskās ādas aizsargbarjeras traucējumi un disbalanss ādas tauku ķīmiskajā sastāvā . Ādas dabisko aizsargbarjeru vājina iekšējās sekrēcijas dziedzeru (vairogdziedzeru, olnīcu) disfunkcija. Saslimšanu var veicināt arī pastiprināta alkohola, kafijas, asu ēdienu lietošana, vīrusu infekcija.
Inficēties iespējams saskarē ar slimu cilvēku vai mājdzīvnieku. Bet ne tikai – ādas ērce ir salīdzinoši izturīgs mikroorganisms un ilgstoši var saglabāt savu aktivitāti arī ārpus cilvēka organisma. Ērcīte var savairoties arī jūsu dekoratīvās kosmētikas piederumos, ja tos pienācīgi nekopj un tie ir ar noilgušu termiņu.
Kas raksturīgs ērces izraisītajam ādas iekaisumam?
Slimības simptomi parādās viļņveidīgi – visbiežāk saasinājumi ir pavasarī un vasarā. Ādas iekaisumu pastiprina tās mazgāšana ar ūdeni un ziepēm. Parasti uz ādas pie deguna, uz zoda un vaigu ādas parādās sārti mezgliņi. Var būt arī atsevišķi sārti plankumi ar virspusēju ādas lobīšanos. Nieze parasti nav raksturīga. Dažreiz minētajos ādas rajonos var parādīties arī sīki strutu pūslīši. Ja esat novērojuši savā ādā līdzīgas pārmaiņas,noteikti nepieciešama dermatologa konsultācija.
Ārstēšana
Diagnozes apstiprināšanai pirms ārstēšanas kursa sākšanas nepieciešama mikroskopiska izmeklēšana. Daudzi uzskata, ka demodikozi nav iespējams izārstēt. Šāda prognoze ir pilnīgi nepamatota. Ādas ērcītes radīto ādas iekaisumu iespējams ļoti veiksmīgi ārstēt, ievērojot noteiktu ārstēšanās shēmu.
Ārstēšana vienmēr ir kombinēta – tā vērsta uz ādas iekaisuma novēršanu, ērces vairošanās nomākšanu un dabiskās ādas aizsargbarjeras atjaunošanu. Pašlaik aptiekās pieejami gan ārīgi, gan iekšķīgi lietojami līdzekļi, kas mērķtiecīgi nomāc ērces- Demodex folliculorum vairošanos. Visizplatītākie no tiem ir metronidazolu saturošie preparāti.
Daudzi speciālisti demodikozes ārīgai ārstēšanai iesaka līdzekļus, kas satur sēru, darvu, ihtiolu. Šiem komponentiem ir bakteriostatiska un arī ādu loboša iedarbība. Tomēr tie jālieto ļoti uzmanīgi – tie paši var izraisīt ādas iekaisumu, ja tiek lietoti pārāk stiprā koncentrācijā. Tas vēl vairāk var sarežģīt ārstēšanās gaitu un var radīt papildu neērtības un kosmētiska rakstura problēmas pacientam (var izveidoties plašs reaktīvs iekaisums – āda ilgstoši apsārtusi, pietūkusi, lobās.) Pati nekad neiesaku šādu ārstēšanos akūtā slimības periodā. Lobīšanu ļoti uzmanīgi var izdarīt, ja ir hroniska, ieilgusi demodikoze.
Liela nozīme ārstēšanas procesā ir imūnsistēmu stimulējošiem līdzekļiem. Te var kombinēt dažādus homeopātiskus līdzekļus, biodrogu preparātus, vitamīnus, enzīmterapiju.
Pēc ārstēšanas kursa (1,5 – 2 mēneši) atkārtoti ieteicama mikroskopiska ādas izmeklēšana, lai pilnīgi pārliecinātos par pozitīviem ārstēšanās rezultātiem.
