Jānis Zālītis
Seksoloģijā ir tāds termins – impulsīvās seksuālās tieksmes. Šīs tieksmes reizēm ir slimīgas. Tās var izraisīt impritingrelišeri pret kādu atsevišķu sievieti (piemēram, vīrietim ir izveidojies impritings pret melnu zeķu nēsātāju, citam – pret bieži sarkstošu sievieti un tā tālāk. Pēdējā gadījumā viņš būs ļoti greizsirdīgs, ja sieviete piesarks cita vīrieša klātbūtnē un klaji izrādīs šo savu impulsu (greizsirdība ir seksualitātes agresīvā daļa).
Impulsivitāte ir nepārvarama, ar prātu nesaprotama un nekontrolējama tieksme izdarīt kādu rīcību, vairs neredzot un nedzirdot neko citu, nerēķinoties ne ar ko. Tiek nomāktas visas citas tieksmes, vēlēšanās, pilnīgi zūd paškritika, iestājas apmātība…
Ja šo apmātību izraisījis kāds spēcīgs fizioloģiskais relišers, sevišķi impritings, vīrietis neliksies mierā, kamēr savu panāks, kā pēdējo līdzekli izmantojot izvarošanu. Ja sievietei piemīt vīrieti aizraujošas psiholoģiskās vai garīgās īpatnības, viņš uzbāzīgi piedāvā apprecēties. Radošā darbā sublimēta seksuālā enerģija izraisīs fanātisku aizraušanos ar zinātni vai ar mākslu, beigu beigās padarot cilvēku slavenu vai arī novedot psihiatriskajā slimnīcā. Diemžēl šādus fanātiķus, sevišķi PSRS laikā, daudzkārt uzskatīja par garīgi slimiem, īpaši, ja viņi uzstājās ar savu mākslu un idejām, nebūdami radošās savienības biedri. Nevar noliegt, ka starp viņiem var būt arī slimi cilvēki, bet speciālistam to viegli izdodas konstatēt.
Impulsīvas seksuālās tieksmes ir arī zagšana, klaiņošana, kauslība, smēķēšana, bara instinkts (piemēram, popmūzikas koncertā vai karsēju barā sportā), azartspēles, pat atkarība no darba. Nerunājot nemaz par citām atkarībām, sevišķu vietu impulsīvajās seksuālajās tieksmēs ieņem vardarbība (fiziskā un emocionālā vai abas kopā). Tā var būt, piemēram, sienu aprakstīšana vai apzīmēšana ar seksuāliem sižetiem. Nav citas iespējas ārstēt šīs tieksmes kā vienīgi sublimācija, kas pagaidām panākama tikai ar transu.
Impulsīvās seksuālās tieksmes ir pazīstamas visiem deviantiem (perversijām). Tas jau ir impulsīvo tieksmju kāpinājums līdz nedabiskai seksuālai rīcībai, tas ir, pedofilijai, kas pēdējā laikā tiecas kļūt par masu psihozi. Visticamāk tāpēc, ka to bieži rāda televīzijā un uz kinoekrāna un apraksta žurnālos – seksoloģijā atklāta nosodīšana ne vienmēr ir profilaktiska, tā var spēlēt pretējo lomu.
