Mūsdienu zinātne atzinusi, ka efektīvākie zobu kariesa profilakses līdzekļi ir līdzsvarots uzturs, pareizi ēšanas ieradumi, regulāra mutes dobuma higiēna un fluorīdu (fluora savienojumu) lietošana. Pēdējos gadu desmitos pasaulē veiktie zinātniskie un klīniskie pētījumi ir neapstrīdami pierādījuši, ka kariesa profilakse nav iedomājama bez fluorīdiem. Fluors ir būtisks mikroelements, kas nepieciešams mūsu organismam. Brīvā veidā tas nav sastopams, jo veido savienojumus ar citiem elementiem — fluorīdus. Ja ķīmiskos elementus sarindotu pēc to sastopamības biežuma dabā, halogēns fluors ierindotos 17. vietā. Zinātnieki atzinuši, ka efektīvākais savienojums kariesa novēršanai ir nātrija fluorīds (NaF).
Organisms uzņem fluoru ar uzturu caur kunģa-zarnu traktu, ar gaisu caur plaušām, kā arī caur ādu un gļotādu. Ar uzturu uzņemtais fluora daudzums ir niecīgs — aptuveni 0,2 – 0,3 mg fluora dienā. Lielāks fluora daudzums tiek uzņemts, ēdot šprotes un sardīnes, kā arī lietojot dažus minerālūdeņus un atsevišķas melnās tējas šķirnes.Tādējādi paaugstinās fluora koncentrācija plazmā, siekalās, smaganu rievas šķidrumā. Bez tam fluors uzkrājas cilvēka organisma mineralizētajos audos: kaulos, zobu emaljā, dentīnā un cementā (audos ap zoba sakni).Fluora aizsargājošā iedarbība pret kariesu (kariesa protektīvā darbība) zināma jau simts gadu. ASV 40. gados tika novērots, ka pilsētās, kur dzeramajā ūdenī dabīgais fluorīdu daudzums bija 1 mg/l dzeramā ūdens, varēja vērot mazāku kariesa izplatību nekā vietās, kur fluorīdu koncentrācija dzeramajā ūdenī bija mazāka. Tas pierādīja fluora nozīmi kariesa profilaksē. Tādējādi zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka dzeramo ūdeni var mākslīgi fluorizēt līdz optimālai vērtībai.
Mūsdienas ir izdalīti vairāki fluora darbības mehānismi:
• notiek fluora jonu reakcija ar hidroksila patītu zoba emaljā, rodas fluorapatīts un emaljas rezistence pret skābju iedarbību pieaug;
• remineralizācijas veicināšana;
• demineralizācijas kavēšana;
• antimikroba iedarbība (kavē mikrobu ogļhidrātu maiņu — aizkavē skābju rašanos, ierobežo polisaharīdu sintēzi);
• iedarbība uz emaljas virsmu.
Fluora svarīgākais pretkariesa iedarbības mehānisms ir remineralizācijas veicināšana un demineralizācijas aizkavēšana. To veic ap zobiem esošie fluorīdi. Kariesa profilaksē svarīgākā loma ir “atšķaidītajiem” fluorīdiem ap zobiem, nevis tiem, kas iekļauti emaljas kristālos.
Kariesa profilakse izmantojamie preparāti iedalāmi pēc to iedarbības mehānisma:
• sistēmas līdzekļi (fluorizēts ūdens, sāls, piens, fluora tabletes un fluora pilieni);
• lokālie fluoru saturošie līdzekļi (zobu pastas, želejas, lakas, fluoru saturošie mutes skalojamie līdzekļi).
Latvijā optimāla fluora koncentrācija dzeramajā ūdenī ir tikai dažos rajonos — Talsu, Ogres, Saldus, Dobeles, Rēzeknes, Preiļu. Tāpēc vairākumam Latvijas iedzīvotāju ieteicams lietot fluoru saturošos sistēmas līdzekļus kombinācijā ar lokālas iedarbības preparātiem. Pareizi ir lietot vienu sistēmas līdzekli ar lokālas iedarbības preparātiem, piemēram, tīrīt zobus ar kādu no fluoru saturošajām zobu pastām (lokālais līdzeklis) un sūkāt fluora tabletes (vienīgais Latvijā nopērkamais sistēmas līdzeklis).
Fluora tablešu iedarbība ir efektīva, ja tās lieto regulāri. Pastāv konkrēti ieteikumi fluora tablešu dozēšanā bērniem un pieaugušiem, tā ir atšķirīga. Jāievēro arī, ka dažāda vecuma bērniem fluora devas atšķiras. Zobārsts veic individuālu fluora dozēšanu, ņemot vērā vecumu un to, ka, tīrot zobus, bērns var norīt mazliet zobu pastas un tā uzņemt fluoru. Zobu pastas bērniem un pieaugušajiem ir ar atšķirīgu fluora koncentrāciju (0,025% bērniem un 0,125 – 0,15% pieaugušajiem). Bērniem zobi būtu jātīra pieaugušo uzraudzībā, lai tie pēc iespējas mazāk norītu zobu pastu un pareizi tos koptu.
Fluora profilaksi ar fluoru saturošiem pilieniem ieteicams sākt zīdainim jau no divu nedēļu vecuma. Kad sāk šķilties piena zobi (no 6 mēnešu vecuma), tie ir jātīra un bērnam jāsaņem fluora tabletes. Atkarībā no bērna vecuma mainās fluora devas:
• no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem – 0,5 mg NaF;
• no 2 gadiem līdz 5 gadiem – 1,0 mg NaF;
• no 5 gadiem līdz 15 gadiem – 2,0 mg NaF.
Jāpiebilst, ka no dzimšanas līdz 15 gadu vecumam zobu substances fluoru uzņem visefektīvāk. Ņemot vērā augsto kariesa intensitāti un saslimšanas biežumu ar marginālo periodontītu (ap zobiem esošo audu iekaisums), arī pieaugušiem ieteicama fluora tablešu lietošana un zobu tīrīšana ar fluoru saturošām zobu pastām. Regulāra fluora tablešu lietošana samazina kariesa veidošanos par 39 – 80%. Neregulāra tablešu lietošana nedod vēlamo efektu.
Reizēm pacienti vaicā, vai fluors nav kaitīgs veselībai. Ir atzīts, ka fluoram nav kancerogēnas iedarbības, tā lietošana nav iemesls bērnu saslimšanai ar Dauna slimību, tas arī neveicina AIDS attīstību. Fluors nav toksisks un nav alerģisks. Taču vienmēr jāņem vērā, ka ir derīgas un kaitīgas fluora devas. Ja dzeramajā ūdenī ir 1mg NaF/l, tas nenoved ne pie izmaiņām skeletā, ne arī pie sirds, nieru un citu audu bojājumiem. Tādēļ fluora deva jānosaka zobārstam, bet vecākiem jāraugās, lai tā tiktu ievērota.
Latvijā fluora koncentrācija dzeramajā ūdenī ir niecīga, tāpēc ārsti iesaka fluora preparātus, lai novērstu plaši izplatīto zobu kariesu.
Mūsdienas ir izdalīti vairāki fluora darbības mehānismi:
• notiek fluora jonu reakcija ar hidroksila patītu zoba emaljā, rodas fluorapatīts un emaljas rezistence pret skābju iedarbību pieaug;
• remineralizācijas veicināšana;
• demineralizācijas kavēšana;
• antimikroba iedarbība (kavē mikrobu ogļhidrātu maiņu — aizkavē skābju rašanos, ierobežo polisaharīdu sintēzi);
• iedarbība uz emaljas virsmu.
Fluora svarīgākais pretkariesa iedarbības mehānisms ir remineralizācijas veicināšana un demineralizācijas aizkavēšana. To veic ap zobiem esošie fluorīdi. Kariesa profilaksē svarīgākā loma ir “atšķaidītajiem” fluorīdiem ap zobiem, nevis tiem, kas iekļauti emaljas kristālos.
Kariesa profilakse izmantojamie preparāti iedalāmi pēc to iedarbības mehānisma:
• sistēmas līdzekļi (fluorizēts ūdens, sāls, piens, fluora tabletes un fluora pilieni);
• lokālie fluoru saturošie līdzekļi (zobu pastas, želejas, lakas, fluoru saturošie mutes skalojamie līdzekļi).
Latvijā optimāla fluora koncentrācija dzeramajā ūdenī ir tikai dažos rajonos — Talsu, Ogres, Saldus, Dobeles, Rēzeknes, Preiļu. Tāpēc vairākumam Latvijas iedzīvotāju ieteicams lietot fluoru saturošos sistēmas līdzekļus kombinācijā ar lokālas iedarbības preparātiem. Pareizi ir lietot vienu sistēmas līdzekli ar lokālas iedarbības preparātiem, piemēram, tīrīt zobus ar kādu no fluoru saturošajām zobu pastām (lokālais līdzeklis) un sūkāt fluora tabletes (vienīgais Latvijā nopērkamais sistēmas līdzeklis).
Fluora tablešu iedarbība ir efektīva, ja tās lieto regulāri. Pastāv konkrēti ieteikumi fluora tablešu dozēšanā bērniem un pieaugušiem, tā ir atšķirīga. Jāievēro arī, ka dažāda vecuma bērniem fluora devas atšķiras. Zobārsts veic individuālu fluora dozēšanu, ņemot vērā vecumu un to, ka, tīrot zobus, bērns var norīt mazliet zobu pastas un tā uzņemt fluoru. Zobu pastas bērniem un pieaugušajiem ir ar atšķirīgu fluora koncentrāciju (0,025% bērniem un 0,125 – 0,15% pieaugušajiem). Bērniem zobi būtu jātīra pieaugušo uzraudzībā, lai tie pēc iespējas mazāk norītu zobu pastu un pareizi tos koptu.
Fluora profilaksi ar fluoru saturošiem pilieniem ieteicams sākt zīdainim jau no divu nedēļu vecuma. Kad sāk šķilties piena zobi (no 6 mēnešu vecuma), tie ir jātīra un bērnam jāsaņem fluora tabletes. Atkarībā no bērna vecuma mainās fluora devas:
• no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem – 0,5 mg NaF;
• no 2 gadiem līdz 5 gadiem – 1,0 mg NaF;
• no 5 gadiem līdz 15 gadiem – 2,0 mg NaF.
Jāpiebilst, ka no dzimšanas līdz 15 gadu vecumam zobu substances fluoru uzņem visefektīvāk. Ņemot vērā augsto kariesa intensitāti un saslimšanas biežumu ar marginālo periodontītu (ap zobiem esošo audu iekaisums), arī pieaugušiem ieteicama fluora tablešu lietošana un zobu tīrīšana ar fluoru saturošām zobu pastām. Regulāra fluora tablešu lietošana samazina kariesa veidošanos par 39 – 80%. Neregulāra tablešu lietošana nedod vēlamo efektu.
Reizēm pacienti vaicā, vai fluors nav kaitīgs veselībai. Ir atzīts, ka fluoram nav kancerogēnas iedarbības, tā lietošana nav iemesls bērnu saslimšanai ar Dauna slimību, tas arī neveicina AIDS attīstību. Fluors nav toksisks un nav alerģisks. Taču vienmēr jāņem vērā, ka ir derīgas un kaitīgas fluora devas. Ja dzeramajā ūdenī ir 1mg NaF/l, tas nenoved ne pie izmaiņām skeletā, ne arī pie sirds, nieru un citu audu bojājumiem. Tādēļ fluora deva jānosaka zobārstam, bet vecākiem jāraugās, lai tā tiktu ievērota.
Latvijā fluora koncentrācija dzeramajā ūdenī ir niecīga, tāpēc ārsti iesaka fluora preparātus, lai novērstu plaši izplatīto zobu kariesu.
