Sanita Vilciņa
«Smaganu iekaisums - gingivīts - un zoba balstaudu bojājums - periodontīts - vieglākā vai smagākā formā skar 90% cilvēku, turklāt lielai daļai pacientu jau ir nopietns balstaudu zudums,» skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta periodontoloģijas nodaļas vadītāja Inguna Grīnvalde. Viņa atgādina 10 svarīgus smaganu veselības baušļus, kurus vajadzētu zināt ikvienam, kuram mutē vēl ir zobi.
Elizabete Pastore
Zobu emalja ir viscietākie audi cilvēka organismā, taču tas nenozīmē, ka tādi tie paliks mūžīgi. Diemžēl ik dienas nevīžības vai informācijas trūkuma rezultātā nodarām daudz ļauna mūsu zobu bruņām, Par zobu emaljas īpašībām, funkcijām un nozīmi zobu veselībā konsultē Rīgas Strādina universitātes Terapeitiskās stomatoloģijas katedras docente Rūta Rastiņa un zobu higiēniste Anda Mironova.
Sandra Bētiņa-Tūna
Veseli zobi – dārgi vai lēti? Viegli vai grūti? Ja mutes veselībā ieguldīts regulārs darbs, tas dārgums būs lētāks un grūtums vieglāks.
Jānis Juražs
Mūsdienu stomatoloģijas un anestēzijas pakalpojumi atvieglo brīžus zobārsta krēslā. Vai zināt, ka zobārstniecības kabinetā tagad ārsts var piedāvāt aromātisku smieklu gāzi, kas zobu labošanu padarīs patīkamu?
Daiga Šantere
Jau izsenis par vienu no valsts iedzīvotāju veselības rādītājiem tiek uzskatīts zobu stāvoklis. Iztrūkstoši vai bojāti zobi izskatās neglīti, bet tas nav galvenais. Neveseli zobi un smaganas ne tikai nav spējīgi mehāniski sasmalcināt barību, bet ir arī ļoti nozīmīgs infekcijas perēklis organismā.
Sandra Pušpure
Kad 6–13 gadu vecumā piena zobus nomaina pastāvīgie zobi, šķiet, ka zobu augšana nu ir beigusies, taču 18–20 gadu vecumā un vēl vēlāk pieaugušiem cilvēkiem sāk šķilties astotie jeb “gudrības zobi”. Tie atšķiras no pārējiem ne tikai ar to, ka izšķiļas pēdējie, – “gudrības zobu” augšana var radīt gan maznozīmīgus, gan arī nopietnus sarežģījumus – tie ir atkarīgi gan no tā, kā “gudrības zobs” attīstās žoklī, gan arī no žokļa izmēra – vai zobam žoklī ir pietiekami daudz vietas.
Inese Šīrone
Latvijā arvien vairāk tiek lietotas sarežģītas un arī dārgas zobu protēžu konstrukcijas un pieaug arī prasības to kopšanā. Sākot rakstīt par zobu protēžu kopšanu, manā īpašumā nonāca izdevniecības Jumava jaunā Svešvārdu vārdnīca. Gribējās uzzināt, ko atradīšu jaunajā izdevumā protēzes nosaukuma skaidrošanai. Tātad – protēze [fr. prothese < gr. pro(s)thesis ‘pielikums’] – ortopēdiska ierīce, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo ķermeņa daļu. Cik trāpīgs skaidrojums, jo zoba protēze patiešām aizstāj trūkstošo zobu gan funkcionāli, gan kosmētiski.
Arnis Kalniņš
Siekalu dziedzeri ir aktīvi funkcionējoši orgāni – diennaktī izdalās līdz pat 1,5 litri siekalu. Mutes dobumā atrodas trīs pāri lielo siekalu dziedzeru. Lielākie no tiem ir pieauss siekalu dziedzeri, kuru izvadkanāli atrodas iepretim augšējiem lielajiem dzerokļiem. Zemžokļa un zemmēles dziedzeru izvadkanāli atrodas zem mēles. Sīkie siekalu dziedzeri ir bagātīgi izvietoti uz lūpu un vaigu iekšējās virsmas, uz aukslējām un mēles.
Ikdienā rūpējamies par izskatu, matu sakārtojumu, ādu, arī par savu mutes dobumu, regulāri tīrot zobus. Tā, pirmkārt, novēršam iespēju zobos veidoties kariesam un vienlaikus arī ietaupām naudu, jo zobārsta pakalpojumi nav lēti. Otrkārt, vēlamies, lai smaids būtu skaists un žilbinoši balts, kāds tik bieži uzlūko mūs no televīzijas ekrāna un žurnāla vāka.
Sanagel Plus, Stomagel Plus 
Sandra Bētiņa-Tūna, Ingrīda Krasta
Ne tikai ārstam, bet arī pašam pacientam ir jāzina, kāda ir vesela gļotāda un kādas pazīmes norāda uz slimības sākumu.
|
|