Dace Ošleja
Joprojām jāsaskaras ar maldīgu uzskatu, ka ortodontiska ārstēšana ir iespējama tikai bērniem un pusaudžiem. Tas ir aplami. Dažādu vecumu cilvēkiem ir atšķirīgas problēmas un arī iespējas tās risināt. Ortodontu darbības mērķis ir vizuāli skaista zobu rinda un pareizas to savstarpējās attiecības, lai zobi labi funkcionētu un cilvēks būtu pasargāts no nelabvēlīgām pārmaiņām turpmākās dzīves laikā. Ortodontijā, lai raksturotu situāciju, tiek lietoti citi termini – piena sakodiens, agrīns maiņas sakodiens un agrīns pastāvīgais sakodiens, nevis pacienti iedalīti pēc vecuma.
Piena sakodiens formējas divu gadu vecumā, un šis periods ilgst apmēram līdz sešu septiņu gadu vecumam, kad sāk šķilties pirmie pastāvīgie zobi. Vai šajā vecumā ir vērts sākt ortodontisku ārstēšanu? Parasti nav – bērns vēl ir mazs, un psiholoģiski šādai procedūrai nav gatavs. Šajā laikā vissvarīgākā ir vecāku palīdzība, proti, labas mutes dobuma higiēnas uzturēšana, lai novērstu zobu bojāšanos un priekšlaicīgu to zudumu, kā arī sliktos ieradumus – ilgstošu knupīša lietošanu, pirkstu sūkāšanu un citus. Tātad šā perioda pamatuzdevums ir nodrošināt žokļu pareizu attīstību un censties novērst faktorus, kas varētu izraisīt žokļu deformāciju. Ortodontiska aparatūra šajā vecumā tiek lietota reti, un, ja lieto, tad iespējami vienkāršas gan no lietošanas, gan kopšanas viedokļa.
Agrīnais maiņas sakodiens. Sāk šķilties pirmie pastāvīgie zobi – augšējie un apakšējie priekšzobi, kā arī pirmie lielie dzerokļi. Visbiežāk šis process sākas sešu septiņu gadu vecumā, un, manuprāt, tas ir vispiemērotākais laiks pirmajam ortodonta apmeklējumam. Situācijas attīstība bērna mutē nereti mulsina vecākus – viņiem bieži notiekošais šķiet nepareizs un neglīts. Te nu uzreiz gribu mierināt – situācija parasti uzlabojas pati no sevis, jo šajā brīdī ne tikai šķiļas zobi, bet arī intensīvi aug žokļi. Kosmētiska zobu līdzināšana nav mērķtiecīga (vēl trūkst sānu zobu, kas var būtiski mainīt situāciju), bet šajā brīdī jau samērā labi var redzēt perspektīvu tālākai žokļu un visa sejas skeleta attīstībai. Aktīvu sakodiena ārstēšanu šajā vecumā parasti uzskata par pāragru (tas varētu nevajadzīgi paildzināt ārstēšanu), bet ir iespējams jau laikus gan bērnu, gan vecākus sagatavot intensīvai ortodontiskai ārstēšanai turpmākā sakodiena attīstības periodā. Galvenais uzdevums joprojām paliek nemainīgs – ar samērā vienkāršu izņemamu ortodontisku aparatūru novērst žokļu augšanas traucējumus, kā arī zobu vai apkārtējo audu traumēšanu. Šis periods ir uzskatāms par sagatavošanās laiku pirms visintensīvākās ortodontiskās ārstēšanas.
Agrīnais pastāvīgais sakodiens. Tas ir lielu pārmaiņu laiks visā cilvēka organismā, un notiek arī būtiski procesi mutē – šķiļas sānu zobi. Tas nozīmē, ka beidz formēties zobu loki un to savstarpējās attiecības jeb sakodiens. Vienlaikus notiek arī izteikta sejas un žokļu skeleta augšana. Šis ir visbūtiskākais laiks no dažādiem aspektiem: ja žokļiem ir tendence nepareizi augt, tad to šajā laikā var prognozēt. Iespējams, ortodontiska ārstēšana būs jākombinē ar ķirurģisku iejaukšanos. Tomēr, ja tiek sastādīts veiksmīgs ārstēšanas plāns un precīzi izvēlēti ārstniecības līdzekļi, var cerēt uz patiesi labiem rezultātiem, izmantojot šim vecumam raksturīgo augšanas potenciālu.
Kā ortodontiskās ārstēšanas līdzekļi šai periodā tiek izmantota gan vienkārša, gan samērā komplicēta (tas ir, funkcionāla) izņemamā aparatūra, kā arī ekstraorālā aparatūra. Beidzoties maiņas sakodiena fāzei (ir izšķīlušies visi pastāvīgie zobi), rodas iespēja kā ārstniecības līdzekli izmantot fiksēto ortodontisko aparatūru jeb briketus. Fiksētā aparatūra tiek lietota zobu rindas nolīdzināšanai un to savstarpējo attiecību korekcijai. Aparatūra ir moderna un efektīva, bet tā ļoti rūpīgi jākopj. Ja pacienta mutes dobuma higiēna ir neapmierinoša, ārstēšanas laikā kā blaknes var būt kariesa intensitāte, ciest ap zobiem esošie cietie un mīkstie audi.
Optimāli agrīna patstāvīgā sakodiena stadijā (apmēram 14–16 gadu vecumā) ortodontiskā ārstēšana varētu būt sekmīgi pabeigta. Dažreiz gan tā nenotiek, un iemesli var būt dažādi: ortodontija patvaļīgi pārtraukta vai arī nav pildīti ārsta norādījumi, žokļu skeletā problēma ir tik nopietna, ka tikai ortodontīvā ārstēšana izrādās nepietiekama, šādā gadījumā pacientam tiek piedāvāta iespēja rezultātu uzlabot ķirurģiski. Tādējādi pacientiem var nodrošināt ne tikai labu zobu rindas izskatu un sakodiena stabilitāti, bet arī uzlabot sejas pantus. Šāda veida kombinētā ārstēšana ir ilga (apmēram divi gadi) un samērā sarežģīta, bet neapšaubāmi efektīva. Ķirurģisku žokļu pārvietošanu plāno tikai pēc augšanas pilnīgas beigšanās, tas ir, pēc 18 gadu vecuma. Tiem, kas vēlētos konsultēties par iespēju šādi ārstēties, būtu pēc palīdzības jādodas pie speciālistiem Stomatoloģijas institūtā.
Ortodontija ir ne tikai iespējama, bet pat nepieciešama pieaugušiem pacientiem, un arī mērķis ir nemainīgs – labs zobu izskats un funkcija. Veidojot ortodontīvās ārstēšanas plānu bērnam maiņas sakodienā, visbiežāk domājam par šīs situācijas cēloņiem, pieaugušiem ortodontija visbiežāk tiek plānota kā patoloģiska procesa seku likvidēšana. Piemēram, kariesa dēļ pirms vairākiem gadiem zaudēti zobi, notikusi zobu pārvietošanās, kas neļauj bez ortodontālās sagatavošanās veiksmīgi protezēt mutes dobumā, vai bērnībā ortodontiski neārstēts pacients ar dziļu traumatisku sakodienu, kam izteikts iekaisums ap zobiem esošos audos, patoloģiska zobu pārvietošanās un kustīgums. Protams, jārēķinās gan ar tām pārmaiņām, kas uzskatāmas par fizioloģisku normu katram vecumam, gan arī ar blakusapstākļiem. Visbiežāk ortodontija pieaugušiem būs viens no kompleksās ārstēšanas posmiem un tiks veikta ciešā sadarbībā ar citiem speciālistiem: paradontologu, endodontistu, sejas un žokļu ķirurgu, protēzistu, zobu higiēnistu un citiem.
Protams, ortodonti nav burvju mākslinieki un ortodontiskā ārstniecība var šķist gan ilgs, gan nogurdinošs process. Taču, ja ir mērķis un apņēmība, lielisks smaids reiz būs arī jums. √
