Sandra Bētiņa-Tūna, Ingrīda Krasta
Ne tikai ārstam, bet arī pašam pacientam ir jāzina, kāda ir vesela gļotāda un kādas pazīmes norāda uz slimības sākumu.
Veselai gļotādai jābūt gaiši rozā krāsā, ko nodrošina asinsvadu tīklojums, spīdīgai un mitrai. Dažiem cilvēkiem mutes gļotādā var novērot individuālas attīstības īpatnības, kas ir normālas un neliecina par slimību. Visbiežāk tā ir balta līnija zobu saskares līmenī vai tūska vaigu gļotādā. Citiem uz mēles virsmas var novērot sārtus plankumus ar baltām apmalēm, kas maina savu atrašanās vietu un formu, – to sauc par ģeogrāfisko mēli. Mēle var būt nevis gluda, bet krokota – to sauc par rievaino mēli. Normāli ir arī netipiskās vietās izvietoti tauku dziedzerīši, visbiežāk vaigu gļotādā, un tie izskatās kā sīki dzeltenīgi rozetveidīgi sakopojumi. Individuālās īpatnības ar gadiem var kļūt izteiktākas, bet tās nav jāārstē.
Mutes gļotādas slimības var izraisīt dažādi kairinājumi (asas zobu, plombu malas, traumējošas protēzes), pacienta kaitīgie ieradumi, infekcijas (vīrusu, bakteriālās un sēnīšinfekcijas), daudzas iekšķīgas, kā arī ādas slimības. Liela ietekme uz mutes gļotādas veselību ir cilvēka imunitātei, jebkuru tās pārmaiņu dēļ var uzliesmot dažādas slimības. Bieži gļotādas slimības pacientu netraucē, un zobārsts tās konstatē kārtējās apskates laikā pavisam nejauši.
Par slimību liecina gļotādas virsmas defekts – erozija, čūlas, plaisas, krāsas pārmaiņas – balti, sarkani vai tumši pigmentēti plankumi, kā arī jaunveidojumi.
Biežākās mutes gļotādas slimības ir infekcijas:
• Herpes simplex vīrusinfekcija (aukstumpumpa);
• Candida albicans jeb piena sēnes infekcija, kas ir raksturīga zīdaiņiem, kam imunitāte vēl nav nostiprinājusies, un cilvēkiem ar mainītu vai novājinātu imunitāti. Sēnīšinfekcija norāda uz disbakteriozi, ko var izraisīt pārlieka medikamentu (antibiotiku, kortikosteroīdu) lietošana. Jāatceras, ka veselā organismā ar labu imunitāti piena sēne neveidojas un ar to nevar inficēties sadzīvē;
• hroniskas recidivējošas aftas – tās ir saistītas ar imunoloģiskā stāvokļa pārmaiņām. Pacientiem bieži ir sīkas, ovālas vai apaļas sāpīgas čūlas, kas sadzīst vienas divu nedēļu laikā.
Mēlei jābūt rozā krāsā, bez balta vai pigmentēta aplikuma, simetriskai, ar saskatāmām mēles kārpiņām. Par hronisku infekciju liecina stipri aplikta mēle, bet pretējs stāvoklis arī norāda uz slimību – gluda, spīdīga, izteikti sārta vai bāla mēle visbiežāk liecina par B12 vitamīna, dzelzs vai folijskābes trūkumu.
Jāpievērš uzmanība ilgi (vairāk nekā divas trīs nedēļas) nedzīstošām čūlām, baltiem, nenosakāmiem veidojumiem, sarkaniem vai sarkanbaltiem plankumiem.
Visos šajos gadījumos jākonsultējas ar ārstu – gan ar zobārstu, gan iekšķīgo slimību speciālistu –, jo gandrīz visas mutes gļotādas slimības ir vispārīgu organisma pārmaiņu pazīme, bet bieži tā ir vienīgā vai galvenā pazīme.