{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Citi raksti par šo tēmu

Zobi un veselība

Daiga Šantere

Jau izsenis par vienu no valsts iedzīvotāju veselības rādītājiem tiek uzskatīts zobu stāvoklis. Iztrūkstoši vai bojāti zobi izskatās neglīti, bet tas nav galvenais. Neveseli zobi un smaganas ne tikai nav spējīgi mehāniski sasmalcināt barību, bet ir arī ļoti nozīmīgs infekcijas perēklis organismā.

Lai uzturvielas izmantotu pilnvērtīgi, ir nepieciešams tās labi sakošļāt, tikai tad sekmīgi darbosies gremošanas fermenti, kas atrodas siekalās. Košļājot mēle barību sajauc. Šajā laikā tiek nodota ziņa smadzeņu centram par ēdiena garšu, pārējais gremošanas trakts sagatavojas tālākai tā pārstrādei. Kārtīgi sasmalcināta barība ne tikai atvieglo tālāko gremošanas trakta darbu, tā ļauj pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot visas uzturvielas. Ja kāds cilvēks ar lieko masu cer, ka, nesakošļājot barību, gūs sāta sajūtu un kļūs tievāks, viņš maldās. Arī šādam cilvēkam ir ļoti svarīgi uzņemt vitamīnus un minerālvielas. Nesakostu gabalu rīšana svara zudumu nesekmēs, jo viegli sašķeļamie ogļhidrāti uzsūksies tik un tā.
ASV zinātnieki ir veikuši plašus pētījumus, meklējot sakarību, kā zobu skaits mutē ietekmē uztura izvēli. Izpētīts 49 501 vesela, strādājoša cilvēka uzturs. Izrādījās, ka tie, kam mutē trūkst dažu zobu, bet ir vismaz 25 (normāli pieaugušam cilvēkam ir 32 zobi), uzturā mazāk lieto saknes, karotīnu saturošus produktus un šķiedrvielas. Toties cilvēki, kam trūkst 10 un vairāk zobu, lieto kalorijām salīdzinoši bagātu uzturu, kurā vairāk produktu, kas satur holesterīnu un piesātinātās taukskābes.
Tātad trūkstošie zobi ir ne tikai kosmētisks defekts, bet rada tā saukto apburto loku. Barība tiek sliktāk sakošļāta, cilvēks nevilšus izvēlas produktus, kurus ir vieglāk sakost. Organisms nesaņem veselīgu uzturu, un zobi vēl vairāk bojājas. Diemžēl nereti vecākiem cilvēkiem trūkst vairāku zobu. Arī pie protēzista viņi dodas pārāk vēlu. Kā rāda citu valstu pieredze, tiek lietots uzturs, kas veicina aptaukošanos un aterosklerozi, bet vēlāk arī sirds un asinsvadu slimības.
Rūpēties, lai zobi būtu veseli, nekad nav par vēlu. Ne jaunība, ne vecums nevar būt par šķērsli, lai salabotu zobus. Ja zobi laikus nav salaboti un mutē ir infekcijas perēklis, piemēram, studentiem tieši sesijas laikā, kad nereti pārāk lielās slodzes dēļ organisma aizsargspējas vājinās, var sākties stipras zobu sāpes. Tad spēju mācīties apgrūtina ne tikai sāpes, bet arī kaitīgās vielas, kas izdalās no šā perēkļa un negatīvi ietekmē visu organismu. Bojāti zobi var izraisīt ne tikai gremošanas orgānu – kuņģa un zarnu trakta – slimības, bet arī daudz citu cilvēkam svarīgu orgānu (nieru, sirds, smadzeņu un citu) iekaisumu.
Zobi ir viens no pirmajiem lieciniekiem par katru no mums.

Citi raksti par šo tēmu

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi