{{#image}}
{{/image}}
{{text}} {{subtext}}
   

 


Pats labākais dzīves skolotājs – pieredze. Ņem, protams, dārgi,bet paskaidro saprotami.


 

Zaļo lapaugu maģija

Kārlis Auce

                  Jau bērnībā mamma lika ēst zaļumus, regulāri starp makaroniem un frī kartupeļiem cenšoties iemanevrēt kādu brokoli, it kā par spīti. Izrādās šāda rīcība nav bez pamata. Zaļumu ēšana tiešām nāk veselībai par labu. Šķiet, brokoļu, spinātu un citu zaļo lapaugu labo īpašību saraksts ir nebeidzams. Neskatoties uz to, vidējā latvieša diētā šie augi iespraucās diezgan reti. Šajā rakstā uzskaitīsim dažus iemeslus, kas varētu pārliecināt nākamajā ēdienreizē apēst arī kādu porciju salātu.

                  Izrādās zaļumi spēlē nozīmīgu lomu acu veselībā. Pirms pieciem gadiem veiktā amerikāņu pētījumā tika pētīta sakarība starp augļu un dārzeņu patēriņu un glaukomas risku vecāka gadagājuma afroamerikāņu sievietēm (glaukoma ir dažādas acu slimības, kuras vieno optiskā nerva bojājumi, kam seko aklums). Zinātnieki noskaidroja, ka sievietēm, kas mēnesī apēda vairāk kā 500 gramus zaļumu glaukomas risks samazinājās par 57%! Iemesls šādam rezultātam ir lielais antioksidantu - lutīna un zeaksantīna daudzums zaļumos, kuri sastāda lielu daļu acs pigmenta, un aizsargā no radiācijas, zilās gaismas izraisītiem bojājumiem, uzlabo vispārējo redzi un, kā jau antioksidanti, aizsargā no brīvajiem radikāļiem. Trīs visvairāk šos antioksidantus saturošie zaļumi ir lapu kāposti, spinātu lapas un brokoļi.

                  Papildu porcija salātlapu pie katras ēdienreizes arī uzlabo smadzeņu darbību. Rašas (Rush) universitātes veiktā pētījumā zinātnieki sekoja vairāk nekā 1000 vecāka gadagājuma cilvēkiem, ik gadu veicot 19 kognitīvo performanci novērtējošos testus, un secināja, ka tiem, kas dienā apēda vidēji 1-2 porcijas zaļumu vidēji prāta spējas bija kā 11 gadus jaunākam cilvēkam, kamēr tiem, kas ēda ievērojami mazāk zaļumus šādu efektu nevarēja novērot.

                  Viens no iemesliem, kādēļ zaļumiem ir šāda iespaidīga ietekme uz prāta spējām varētu būt saistīts ar jau iepriekšminēto antioksidantu klātbūtni tajos, kas palīdz aizsargāt šūnas, tai skaitā neironus, no brīvo radikāļu radītajiem bojājumiem. Zaļumu ēšana uzlabo asins plūsmu, kas arī ievērojami ietekmē smadzeņu darbību. No visiem augļiem un dārzeņiem, tieši zaļumu sastāvā ir visvairāk nitrātu, ko siekalas pārveido par nitrītiem, kas kuņģī pārvēršas par slāpekļa oksīdu, kuru absorbē iekšējie orgāni. Slāpekļa oksīds ir gāze, ko izdala asinsvadu sienās esošās šūnas, lai uzturētu asinsriti. Tas ir atbildīgs par artēriju paplašināšanos dažādu fizisku aktivitāšu laikā, kā arī iekaisuma, sabiezējumu un aplikuma rašanos asinsvados. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ķermenī būtu pietiekami daudz šīs gāzes. Ja ķermenī tā sāk trūkt (netiek ēsts pietiekams daudzums augu valsts produktu), sirdsslimību risks palielinās. Visvairāk nitrātus saturošie augi ir rukola, rabarbers un koriandrs.

                  Kā izrādās sirdsslimību risku var samazināt vienkārši ēdot vairāk zaļumu, kā to netieši norāda nesen ASV popularitāti ieguvusī prakse sirds un asinsvadu slimniekus ārstēt ar uz augu valsts bāzētu diētu, kas sevī arī iekļauj lielu daudzumu zaļumu. Tā kā pavasaris jau ir klāt un zaļumus drīz varēs dabūt uz katra stūra, tiešām nav nekādu iemeslu, kādēļ lai tos neiekļautu savā diētā.

 

Follow veselslv on Twitter

 

 

Citi piedāvājumi