Ziedputekšņi drīz atgriezīsies, bet reizē ar tiem arī alerģija

Alerģija pret ziedputekšņiem – tas ir sezonālais alerģiskais rinīts vai rinokonjunktivīts, saukts arī par siena drudzi (kaut arī sienam ar to nav nekāda sakara).

Šai slimībai raksturīgi mokoši simptomi: šķaudīšana, ūdeņaini izdalījumi no deguna, deguna gļotādas uztūkums, deguna un (vai) aukslēju niezēšana, acu konjunktīvas iekaisums (konjunktivīts: raksturīgās pazīmes – acu asarošana, apsārtums, nieze). Slimnieki, kas slimo ar šo slimību, jūt nogurumu. Visi šie simptomi var radīt smagus veselības traucējumus¹.

Turklāt, smagā slimības forma pasliktina ierastos ikdienas darbus un psihosociālo labklājību². Pēdējās desmitgadēs saslimstība ar alerģisko rinītu ir ļoti pieaugusi, it īpaši attīstītajās valstīs. Šodien eksperti lēš, ka ar šo slimību slimo apmēram 500 miljoni cilvēku visā pasaulē un apmēram 20-30% Eiropas iedzīvotāju¹.

Kontakts ar ziedputekšņiem alerģiskām personām var izraisīt alerģiskās astmas lēkmes vai simptomu pastiprināšanos. Kaut arī nebojāti ziedputekšņi ir pārāk lieli, lai iekļūtu plaušās, pētījumi rāda, ka ziedputekšņu bioaerosoli var nokļūt pat līdz alveolām un izraisīt alerģiskas astmas lēkmes¹.

Gaisā kaut kas lidinās…

Visbiežāk gaisā esošie alergēni, ziedputekšņi ir sīki, pulverim līdzīgi graudiņi, kurus izdala ziedoši augi, pārnēsā vējš vai kukaiņi. Ziedputekšņi krusteniski apputeksnē augus. Gaisā esošie ziedputekšņi var nokļūt cilvēka acīs, degunā, plaušās un uz ādas, kā arī izraisīt alerģiskas saslimšanas.

Atkarībā no jūsu dzīvesvietas ziedputekšņu sezona var sākties martā un turpināties līdz vēlam rudenim. Visbiežāk alergēni ir zāļu ziedputekšņi, kas izraisa 52% no visiem alerģiskā rinīta gadījumiem¹, kaut arī, protams, tie nav vienīgie augi, kas izraisa alerģiskas slimības cilvēkiem, kas ir jūtīgi pret ziedputekšņiem. Graudzāles zied no vēla pavasara līdz vasaras sākumam, bet citi lakstaugi – no vasaras otrās puses līdz rudenim⁵. Visvairāk gaisā ziedputekšņus izdala pļavas graudzāles: timotiņš, kamolzāle, parastā smaržzāle, airene, pļavas skarene. Citu augu, piemēram, vērmeļu, ziedputekšņi, kas izraisa 27 % sezonas alerģisko rinītu – tas ir vēl viens nozīmīgs ziedputekšņu alerģijas avots.

Ziedputekšņu sezona visbiežāk sākas agri pavasarī – kad zied koki. Alerģiskās slimības visbiežāk izraisa bērza, melnalkšņa, skābarža un lazdas ziedputekšņi.

Svarīgi ir ievērot, ka ir pavisam nedaudz pacientu, kas alerģiski tikai pret vienu augu. Lielākā daļa ir jūtīgi pret vairākiem alergēniem un reaģē uz daudziem alerģiju izraisošiem augiem un pārtikas produktiem, kam ir homoloģiskas molekulas (pārtikas alerģijas sindroms)⁴.

Alerģija pret ziedputekšņiem un tās ietekme uz pacientu dzīves kvalitāti

Atkarībā no sezonālā alerģiskā rinīta vai rinokonjunktivīta simptomu smaguma alerģija var būt vieglā, vidēji smagā vai smagā formā. 15-20 % Eiropas iedzīvotāju slimo ar smagu alerģiskās slimības formu, kura var traucēt ierasto ikdienas dzīvi, miega kvalitāti, bet tas rada nogurumu, kognitīvo funkciju traucējumus, samazina darbaspējas. Tas viss var pasliktināt psihosociālo labklājību^2,7. „Es vienmēr baidos no vēla pavasara, jo tas nozīmē, ka man vajadzēs mainīt savu dzīvesveidu, kad sāksies zāļu ziedputekšņu sezona,” ar nožēlu saka Aiga (33 gadus veca sieviete, kas pašlaik dzīvo Rīgā), kura kopš bērnības cieš no alerģijas pret ziedputekšņiem. „Es ļoti ātri nogurstu, man ir jāatsakās no pasākumiem kopā ar draugiem, kas notiek brīvā dabā, nevaru plānot darba tikšanās. Ja neizdodas no tām izvairīties, uz tikšanos ierodos ar sarkanām acīm un visu laiku šķaudu… Ievēroju, ka tas traucē katram tikšanās dalībniekam,” viņa piemetina.

Bērniem, kam ir alerģiska saslimšana, var rasties mācīšanās problēmas: rezultāti skolā acīm redzami pasliktinās. Klīniskais pētījums, kurā tika pētīts, vai siena drudzis negatīvi ietekmē eksāmenu rezultātus, parādīja, ka studentiem, kas slimo ar alerģisko rinītu un kuriem eksāmenu dienā siena drudža simptomi tika novērtēti augstāk par 2 ballēm (balstoties uz Likerta 10 ballu skalu), iespēja, ka eksāmenu rezultāti būs sliktāki, palielinās divas reizes, salīdzinot ar to personu eksāmenu rezultātiem, kas neslimo.⁸ „Šie rezultāti ir ļoti nozīmīgi, jo svarīgākie eksāmeni Latvijā notiek vēlā pavasarī un vasaras sākumā, kad ziedputekšņu daudzums gaisā var būt ļoti liels,” saka Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra ārste alergoloģe S. Rezņikova. „Lai izvairītos vai samazinātu ziedputekšņu iedarbību, pacientiem, kuri slimo ar sezonālu alerģisko rinītu vai rinokonjunktivītu, ir jākonsultējas ar ārstu alergologu pēc iespējas ātrāk, jo veiksmīga ārstēšana ir jāuzsāk līdz ziedēšanas sezonas sākumam.”

Kā ārstēt alerģiju pret ziedputekšņiem?

Pēc tam, kad alergologs veic atbilstošus izmeklējumus un nosaka, pret kura auga/augu ziedputekšņiem pacients ir alerģisks, viena no svarīgākajām lietām alerģiskas slimības ārstēšanā ir izvairīšanās no kontakta ar alergēnu. Protams, sezonas laikā patiešām ir grūti pilnīgi likvidēt ziedputekšņus telpās un ir neiespējami izvairīties no kontakta ar tiem brīvā dabā. Tomēr kontaktu ar tiem var samazināt ar dažiem vienkāršiem līdzekļiem: atrašanos telpās līdz pēcpusdienai (ja tas ir iespējams), aizvērtiem logiem mājās un automašīnā, mazgāšanos zem dušas pēc atgriešanās no āra, saulesbriļļu valkāšanu utt.

Bez tam, ir daudz simptomātiskas ārstēšanas līdzekļu, kuri palīdz samazināt simptomus un atvieglo slimības kontroli, kā arī samazina tās ietekmi uz veselību. Tomēr farmakoterapija ne vienmēr palīdz pacientiem, kas slimo ar smagām alerģiskas saslimšanas formām, un šo pacientu simptomus likvidēt ar pretalerģijas zālēm visbiežāk ir ļoti grūti.

Specifiskā alergēnu imūnterapija: kam un kad?

Specifiskā alergēnu imūnterapija ir piemērota pacientiem, kas slimo ar vidēji smagu vai smagu sezonālo alerģisko rinītu vai rinokonjunktivītu. Tā ir vienīgā zināmā ārstēšanas metode, kas ietekmē ne tikai alerģiskās slimības simptomus, bet arī to rašanās iemeslus.

PVO (Pasaules Veselības organizācija) specifisko alergēnu imūnterapiju iesaka pacientiem, kas slimo ar alerģisko rinītu vai rinokonjunktivītu, ja:

• simptomātiskā ārstēšana nav iedarbīga;
• simptomātiskā ārstēšana izraisa nevēlamas blakusparādības;
• un/vai, ja pacientam noteiktu iemeslu dēļ nevar nozīmēt simptomātisko ārstēšanu.

Papildus ‘’vēsturiskajam’’ terapijas nozīmēšanas veidam, kas sastāv no zemādas injekcijām, zem mēles lietojami pilieni un tabletes ir risinājums, piemērots pacientiem, kas cieš no vidēji smaga vai smaga sezonālā alerģiskā rinīta. Zem mēles lietojamā specifiskā alergēnu imūnterapija ne tikai veiksmīgi samazina simptomus, bet arī ievērojami uzlabo pacientu dzīves kvalitāti⁹. Lai specifiskā alergēnu imūnterapija būtu iedarbīga, pacientiem, kas slimo ar sezonālo alerģisko rinītu vai rinokonjunktivītu, ārstēšanu nepieciešams uzsākt labu laiku pirms ziedputekšņu, pret kuriem pacients ir alerģisks, sezonas sākuma.

Tātad, tieši tagad ir īstais brīdis pacientiem, kas slimo ar sezonālo alerģisko rinītu vai rinokonjunktivītu, doties pie ārsta alergologa!

PAR „STALLERGENES”

„Stallergenes” – Eiropas biofarmācijas kompānija, kas izstrādā specifiskajai alergēnu imūnterapijai paredzētus preparātus alerģisku elpošanas ceļu slimību ārstēšanai: vidēji smagas un smagas formas sezonālā alerģiskā rinīta vai rinokonjunktivīta, vieglas, vidējas un smagas formas hroniska alerģiskā rinīta vai rinokonjunktivīta, kā arī vieglas un vidēji smagas formas hroniskās alerģiskās astmas ārstēšanai.

Būdama zemmēles specifiskās alergēnu imūnterapijas preparātu ražošanas aizsācēja un līdere, kompānija „Stallergenes” gandrīz 20 procentus sava apgrozījuma velta klīniskajiem pētījumiem un attīstībai, kā arī tablešu, kas paredzētas lietošanai zem mēles, radīšanai. 2010. gadā „Stallergenes” apgrozījums sasniedza 216 miljonus eiro, bet ar „Stallergenes” preparātiem tika ārstēti vairāk nekā 500 000 pacientu.

Vairāk informācijas: http://www.stallergenes.com

Ja jums ir jautājumi, rakstiet: info@ewopharma.lt

Literatūra

1. [1] Bauchau V, Durham SR. Prevalence and rate of diagnosis of allergic rhinitis in Europe. Eur Respir J. 2004 Nov;24(5):758-64.
2. [1] Kremer B. et al. Relationship between allergic rhinitis, disturbed cognitive functions and psychological well-being. Clin Exp Allergy 2002; 32:1310-15.
3. [1] Baxi S. N. The Role of Allergen Exposure and Avoidance in Asthma. Adolesc Med State Art Rev. 2010 April; 21(1): 57.
4. [1] Hauser et al. Allergy, Asthma & Clinical Immunology 2010, 6:1.
5. [1] D’Amato G. et al. Allergenic pollen and pollen allergy in Europe. Allergy 2007: 62: 976–990.
6. [1] White P. et al. Symptom control in patients with hay fever in UK general practice: how well are we doing and is there a need for allergen immunotherapy? Clinical and Experimental Allergy. 1998: 28: 266-270.
7. [1] Santos C-B. et al. Allergic rhinitis and its effect on sleep, fatigue, and daytime somnolence, Ann Allergy Asthma Immunol. 2006; 97:579–587.
8. [1] Walker S, Khan-Wasti S, Fletcher M, Cullinan P, Harris J, Sheikh A. Seasonal allergic rhinitis is associated with a detrimental effect on examination performance in United Kingdom teenagers: case–control study. J. Allergy Clin.Immunol. 120(2), 381–387 (2007).
9. Ciprandi G. et al. Sublingual Immunotherapy in Polysensitized Patients: Effect on Quality of Life. J Investig Allergol Clin Immunol 2010; Vol. 20(4): 274-279.