Mūsu labsajūta ir atkarīga no organisma vispārējā veselības stāvokļa. Par to mēs jaunībā domājam maz. Bet tieši tad ir ļoti lielas iespējas, ievērojot speciālistu ieteikumus, rūpēties par veselību un mazināt dažādu kaišu iespēju, kuras mūs var piemeklēt vecumā.
Pirmā redzes pārbaude – dažas dienas pēc dzimšanas
Lai varētu novērtēt acs veselības stāvokli, svarīgi ir zināt un novērtēt redzes spējas saistību ar cilvēka augšanas, nobriešanas un novecošanas procesiem. Bērns piedzimstot ir tālredzīgs. Un tādi ir visi cilvēki. Piedzimstot acs ābols ir salīdzinoši īss, laikam ritot, tas pakāpeniski palielinās. Šo procesu sauc par acs emetropizāciju. Redze pamazām kļūst «normāla». Tāpēc mazs bērns labi redz tikai lielus, kustīgus krāsainus priekšmetus. Viņš nevar saredzēt sīkas detaļas un izšķirt tās.
Vecākiem grūti pirmajās dienās izprast un novērtēt bērna redzes spēju, tāpēc to dara ārsts. Pirmā redzes pārbaude notiek tūlīt pēc dzimšanas – dažu dienu vecumā. Ārsts novērtē, vai nav iedzimtas acu problēmas (iedzimta katarakta u.c.).
Kā pirmo pārbaudi, tā arī redzes pārbaudes gada, trīs gadu un sešu gadu vecumā paredz mūsu valstī esošie noteikumi. Tā ir valsts apmaksāta apskate, ja pacients vērsies pie ārsta, kas ir līgumsaistībās ar valsts veselības apdrošināšanas iestādēm. Kad bērniņš nedaudz paaugas – viena gada vecumā -, neliela tālredzība vēl aizvien ir norma. Pilnīgai emetropijai («normālai» redzei) būtu jāiestājas 9-12 gadu vecumā. Ja vecāki pamana kādas acs stāvokļa vai skatīšanās dīvainības bērnam, piemēram, šķielēšanu, tad redzes korekciju vajag sākt nekavējoties.
Bērnam nepieciešamas regulāras redzes pārbaudes
Gada vecumā bērniņš būtu obligāti atkal jāved pie acu ārsta. Šajā vecumā var novērtēt skatienu, nosakot to, vai bērns fiksē skatienu, kā darbojas binokulārā redzes spēja (tā sauktā kopredze, kad abas acis skatās kopā). Ārsts pārbaudīs acs tīklenes un gaismas staru laušanas spēju. Kā arī to, vai bērns redz priekšmetus pietiekami skaidri. Noteikt, cik precīzi bērns redz šādā vecumā, vēl ir grūti, jo bērns pats nerunā un nevar pateikt, ko viņš redz un ko ne, tomēr bērna redzes spējas novērtējumu var veikt.
Trīs gadu vecumā, kad bērns var norādīt redzamos priekšmetus un paskaidrot savu spēju redzēt, var precīzi novērtēt redzes asumu un pārējās redzes funkcijas.
Tāpēc triju gadu vecumā ārsta apmeklējums būtu ieteicams. Protams, jebkurā gadījumā, kad vecākiem rodas kaut mazākās šaubas par redzes funkciju pasliktināšanos, nekavējoties jāapmeklē ārsts. Pirms skolas gaitu uzsākšanas arī ieteicams apmeklēt acu ārstu (6 gadu vecumā).
Skolas laikā nav obligātu pārbaužu. Tas, vai bērnu redze tiks pārbaudīta, būs atkarīgs no skolas medicīniskā personāla godaprāta un vecāku neatlaidības. Skolas vecuma bērna redzi vajadzētu pārbaudīt vismaz reizi gadā. Tas būtu ģimenes ārsta pārziņā.
Tuvredzības progresija tīņa gados
Skolas vecumā (tīņa gados), kad organisms strauji aug, palielinās tuvredzības progresija. Šis ir vecums, kad nopietni vajadzētu vērtēt bērna acs attīstību un rūpēties par to, lai viņš regulāri (vismaz reizi gadā) apmeklētu acu ārstu. Tuvredzības progresijas iespēja saistīta ar redzes slodzi, kas palielinās, palielinoties darbam tuvumā. Bērns katru dienu iet uz skolu, kur ilgas stundas pavada skatoties datora —monitorā un lasot grāmatas. Acs visu dienu ir saspringusi, vērojot sīkus tuvus priekšmetus. Pastiprināti mēģinot saskatīt sīkas lietas, bērns neapzināti pieliec galvu tuvāk, paceļ plecus vai ieņem kādu citu piespiedu pozu, kas var izraisīt saspringuma, tirpšanas sajūtu sprandā, sāpes plecos, var attīstīties arī galvassāpes.
Veselīgs dzīvesveids šajā vecumā ir ļoti svarīgs. Ar to saprotot arī pareizi ierīkotu mācību galdu un pareizu apgaismojumu.
Ilglaicīgi skatot sīkus priekšmetus, acs cenšas pielāgoties (acs ābols neadekvāti aug garumā). Tuvredzību nosakošie faktori ir darbs tuvumā, iedzimtība. Svarīgi ir laikus novērst tuvredzības risku, īpaši tīņa vecumā. Ja ir binokulārās redzes traucējumi un brilles netiek valkātas, var attīstīties šķielēšana.
Novecošana un acs funkciju pavājināšanās
Sākoties darbspējīgam vecumam, reizi gadā būtu jāapmeklē acu ārsts, ko būtu jāapmaksā darba devējam. Lai gan cilvēkam pārstājot augt, pārstāj augt arī acu ābols, neliela acs tuvredzības progresija var turpināties. Tas atkarīgs no dzīvesveida.
Gadiem ritot, cilvēka organisms lēnām noveco. Cilvēkam novecojot, dažādas ķermeņa funkcijas norit lēnāk vai tiek bojātas, līdzīgi procesi norit arī acī. Vesela cilvēka nesasprindzināta acs redz skaidri tālumā. Lai fokusētu starus uz tuvu redzi, laušanas spēja ir jāpalielina – rodas tā sauktā vecuma tuvredzība – un jālieto «lasīšanas brillītes». Pēc četrdesmit gadiem akomodācijas spēja straujāk samazinās. Tāpēc arī veselam cilvēkam ir nepieciešamas speciālās «lasīšanas brilles».
1. Acs mākulas deģenerācija
Acs mākulas deģenerāciju saista ar vispārēju organisma novecošanu – ar aterosklerozes procesa lokālu izpausmi acs slāņa asinsvados, kas izpaužas kā audu bojājumi. Audi paliek plānāki, līdz ar to tīklene tiek bojāta. Tomēr šāda vaina nav visiem cilvēkiem un to nevajag uzskatīt par obligātu novecošanas pazīmi. Acs mākulas deģenerācija parasti piesaka sevi 50 – 60 gadu vecumā. Valda uzskats, ka redzes pasliktināšanās ir neatņemama vecuma pazīme. Taču statistika liecina, ka nebūt ne visus šī kaite piemeklē, turklāt ļoti daudz kas ir darāms, lai uzlabotu veselības stāvokli un samazinātu saslimšanas progresēšanu. Acs ābols sastāv no vairākiem apvalkiem. Iekšējais apvalks ir ļoti smalks, tā Ir tīklene – īpaši jutīgs audu slānis. Mākula ir tīklenes centrālais punkts, pavisam neliels laukumiņš tīklenes centrā. Tā veido attēla centrālo daļu. Ja mākulā notikušas izmaiņas – ir traucēti fizioloģiskie procesi, zūd attēla centrālā daļa, priekšā redzams neskaidrs, saplūdis plankums. Perifērā redze jeb navigatorā redze saglabājas, t.i., pārējais attēls saglabājas skaidrs. Acs labi redz sānu jeb perifēros objektus, bet apgrūtinoša vai pat pilnīgi neiespējama kļūst lasīšana vai cits precīzs, sīks darbs.
Mākulas deģenerācija ir atpazīstama pēc vairakiem simptomiem:
■ taisnas līnijas sāk šķist viļņainas,
■ lasāmvielas burti dažreiz liekas pazuduši,
■ pasliktinās krāsu redze,
■ kļūst apgrūtinoši redzēt krēslā vai tumsā. Pēdējā slimības stadijā:
■ lasāmvielas centrs lasot izmainās,
■ parādās neskaidrs, dūmakains punkts,
■ pacientam ir grūtības atpazīt sejas un lasīt.
Lai noteiktu acs mākulas stāvokli, ārsts to izmeklē ar speciālu instrumentu – oftalmoskopu. Tā kā šī saslimšana var būt iedzimta (30 procentiem), iesaka, tiem pacientiem, kam iepriekšējās paaudzēs bijušas problēmas ar acīm, tās savlaicīgi pārbaudīt. Ja mākulas deģenerācijas process ir iesācies tikai vienā acī, to parasti konstatē novēloti, jo pats pacients to nejūt. Viens no simptomiem, kas uz to norāda, ir nespēja piemeklēt atbilstošas brilles. Vienmēr liekas, ka attēls varētu būt skaidrāks. Tas ir nopietns simptoms, tādēļ jāmeklē speciālista palīdzība. Šāds norādījums būtu jāsniedz optometristam, kurš strādā optikas veikalā. Briļļu pielāgošana acs mākulas deģenerācijas gadījumā nepalīdzēs.
Vispār acij piemīt dabiska aizsardzības sistēma. Tomēr, gadiem ejot, tā kļūst vāja, ietekme ir ari nepārdomātai diētai. Pie neatgriezeniskas redzes pasliktināšanās un pat akluma var novest luteīna un zeaksantīna samazināšanās, jo šie mikroelementi darbojas ka iekšējās saulesbrilles, kas tīkleni aizsargā no saules radiācijas un brīvo radikāļu postošās ietekmes. Luteīns un zeaksantīns filtrē zilo gaismu un darbojas arī kā antioksidanti. Gadiem ejot, šo karotinoīdu, kurus satur aizsargājošais mākulas pigments, koncentrācija samazinās un acs aizsardzības sistēma kļūst vāja.
2. Paaugstināts acs iekšējais spiediens
Ap šo vecumu palielinās ari dažādu acs slimību iespējamība, tāpēc pēc četrdesmit gadiem būtu jāmēra acs spiediens. Acī nepārtraukti notiek caurspīdīga šķidruma cirkulācija. Šo šķidrumu ražo speciāls dziedzeris – ciliārķermenis. Audos starp
radzeni un cīpsleni ir drenāžas zona, pa kuru šis šķidrums tiek novadīts atpakaļ asins cirkulācijas sistēmā. Ja acs drenāžas sistēma tiek aizsprostota, paaugstinās šķidruma radītais spiediens, kas savukārt var radīt redzes nerva bojājumus. Paaugstināts acs iekšējais spiediens tieši bojā nervu šķiedras, un pakāpeniski redzes nervs atrofējas. Viens no acs spiediena saasinājumiem var būt glaukoma – tā ir progresējoša acs saslimšana, kas rada izmaiņas redzes nervā. Spiediena mērīšana ir viena no iespējām agrīni atklāt glaukomu, kuras raksturīgākā izpausme ir paaugstināts acs iekšējais spiediens (okulohipertensija). Glaukoma izraisa ļoti smagus un neatgriezeniskus redzes nerva bojājumus, pakāpenisku redzes lauka sašaurināšanos un redzes pasliktināšanos.
3. Palielinās ari kataraktas iespēja
Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. To varētu salīdzināt ar aizsalušu vai aizsvīdušu logu. Vesela acs lēca ir caurspīdīga, un gaisma bez grūtībām tiek tai cauri. Veidojoties kataraktai, lēca sabiezē un kļūst duļķaina. Gaismai ir grūti tai izlauzties cauri, un redze aizmiglojas.
Kataraktas attīstības sākuma stadija var palīdzēt brilles, taču apduļķotās lēcas izņemšana iespējama tikai ķirurģiskā ceļā.
Pārdomāta diēta
Pareiza diēta un veselīgs dzīvesveids palēnina vai pat aptur atsevišķu acu saslimšanu attīstību. Vispārēju organisma labsajūtu un arī acs normālu funkcionēšanu veicina pareizs uzturs, kas satur noteiktas grupas vitamīnus, īpaši – A, B, C, E, Zn.
Arī acs mākulas deģenerācijas profilakse un ārstēšana var būt efektīva tikai ar veselīgu dzīvesveidu, kombinācijā ar uztura bagātinātājiem.
Ikdienas maltītes ar niecīgu luteīna un zeaksantīna, tāpat kā antioksidantu – vitamīnu C un E, kā arī cinka sastāvu, vājina imūnsistēmu un, gadiem ejot, var novest pie neatgriežama akluma, ko izraisa mākulas deģenerācija. Izveidojot pārdomāti sabalansētu diētu, kas nodrošina organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām, daudz ēdot ēdienus ar kāpostiem, spinātiem, brokoļiem, pupām, rožu kāpostiem, papriku, sīpoliem, burkāniem, kukurūzu, var pasargāt no centrālās redzes zaudēšanas. Līdz ar vecumu dabiskie aizsargmehānismi pamazām kļūst vājāki un nevar aizkavēt saslimšanu. Turklāt daudzu tautu ēšanas ieradumus ne vienmēr var nosaukt par veselīgiem. Vecuma mākulas deģenerācija, kas ir visbiežākais akluma cēlonis, arvien vairāk satrauc Eiropas sabiedrību.
Lai novērstu un cīnītos ar acs mākulas deģenerāciju, ja ar ēdienu netiek uzņemts nepieciešamais mikroelementu daudzums, šo trūkumu iespējams sabalansēt ar uztura bagātinātājiem. Balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, ilgtermiņa uztura bagātināšana ar luteīnu un zeaksantīnu, izmantojot uztura bagātinātājus, palielina mākulas pigmenta blīvumu, kam ir saslimšanas riska samazinošs efekts.
Profilaktiski trenini
Strādājot darbu, kur nepieciešama koncentrēšanās un skatīšanas tuvumā, nepieciešams atpūtināt acis ik pēc 30 minūtēm. To dara, skatoties tālumā. Uz brīdi jāatrauj skatiens no darba priekšmeta un jāskatās bezgalībā. Acu atpūtināšanai jāvelta regulāri īsi pārtraukumi, īpaši strādājot pie datora, šujot, skatoties televīziju/video un spēlējot datorspēles.
Mēģiniet darīt tā: aizveriet acis, lai atpūtinātu tās laikā, kad pārdomājat, novērsiet skatienu un lūkojieties tālumā, lai mainītu redzes fokusu. Regulāri mirkšķiniet acis, kad lasāt vai koncentrējaties uz darbu. Mirkšķinot acis, kārtīgi aizveriet pilnībā plakstiņus.
Acs akomodācijas spēja
Kad mēs skatāmies tālumā, acis ir atslābinātas, bet, kad skatāmies uz tuviem, sīkiem priekšmetiem vai televizoru, acis ir saspringušas. Par pārslēgšanos no tālu priekšmetu uz tuvu aplūkošanas, t.i., priekšmetu aplūkošanu dažādos attālumos, nodrošina tā saucamais akomodācijas mehānisms. Jo tuvāk acij atrodas apskatāmais objekts, jo spēcīgāk tiek sasprindzināta akomodācija. Tātad akomodācija ir ļoti būtiska redzes sistēmas funkcija, kuras darbību nodrošina sarežģīts un smalks neiromuskulāras sistēmas mehānisms. Līdz ar to dažādi traucējumi šajā sistēmā var izjaukt akomodācijas mehānisma darbību, un tas var būt iemesls pasliktinātai redzei. Tādēļ, izmeklējot cilvēka redzi, ir svarīgi novērtēt arī acs akomodācijas darbību.
FAKTI
■ Tuvredzība –
redz skaidri tuvumā, neredz tālumā. Tuvredzības gadījumā acs ābola gaismas staru laušanas spēja ir par lielu. Acs ābols starus lauž vairāk nekā ir nepieciešams. Stari nefokusējas uz acs tīklenes, bet gan pirms tās. Tuvredzības gadījumā šo kaiti var tikai koriģēt, acs pati to nevar. Neliela tuvredzība vecumā ir ieguvums, jo pēc 40 gadiem varēs skaidri lasīt bez brillēm.
■ Tālredzība –
redz skaidri tālumā, neredz tuvumā. Tālredzības gadījumā acs ābols gaisma starus lauž par maz. Stari fokusējas aiz tīklenes. Tālredzību ar zināmu acs sasprindzinājumu var kompensēt. To var paveikt tā saucamais akomodācijas mehānisms (spēja redzēt dažādos attālumos). Akomodācija ir acs spēja izmainīt savu optisko stiprumu. Tā ir acs piemērošanās priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā.
