Kaut arī brilles un kontaktlēcas pat izteikti sliktās redzes gadījumā spēj šo defektu padarīt pavisam nemanāmu, ir brīži, it sevišķi aktīvās atpūtas cienītājiem, kad tās traucē, Kas izraisa redzes defektus, un kā tos labot?
Kas redzi «sabojā»?
Sliktas redzes iemesls bieži vien ir iedzimtība, taču pie tādas cilvēki tiek arī dzīves laikā. Pirmais, kam jāpievērš uzmanība jau no mazām dienām – lasīšana pareizos apstākļos. Nepietiek priecāties, ka bērns lasa, jāpanāk, ka to dara pareizi: sēdus un labā apgaismojumā. Kaitīga ir ilgstoša televīzijas skatīšanās, darbs pie datora, jā, arī mazkustīgs dzīvesveids un nepietiekams uzturs. Redzes pasliktināšanos var izraisīt arī acs traumas vai dažas slimības, piemēram, cukura diabēta slimniekiem bieži ir pasliktināta redze.
Laiku pa laikam vajadzētu arī lietot vitamīnus antioksidantus A, C un E. Tie neitralizē brīvos radikāļus, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz šūnām. Jāatceras arī regulāri apmeklēt acu ārstu. Ja darbs ir saistīts ar ilgstošu slodzi acīm, arī tad, ja sūdzību vēl nav, pārbaudes nepieciešamas reizi divos gados, vecākiem cilvēkiem – pat reizi gadā.
Ilgstoša slodze acīm mēdz radīt sausumu tajās, asarošanu, apsārtumus, graušanas sajūtu. Šādos gadījumos palīdz mitrinoši vai vitaminizēti acu pilieni. Redzei kaitīgs ir arī ultravioletais starojums, tādēļ, atrodoties saulītē, obligāti nepieciešams acis paslēpt aiz kvalitatīvām saulesbrillēm. It sevišķi, atrodoties pie ūdeņiem un sniega, jo tie atstaro gaismu.
Izplatītākie redzes traucējumi
Viens no izplatītākajiem redzes traucējumiem ir tālredzība jeb hiperopija – grūtības redzēt tuvu esošus priekšmetus. To parasti izraisa ar vecumu saistīti fizioloģiski traucējumi, kas rada acs lēcas elastības samazināšanos. Acs radzene nav pietiekami ieliekta, līdz ar to fokusēšanas spējas ir nepietiekamas – attēls fokusējas aiz tīklenes. Traucējumi parasti rodas ap 40 gadu vecumu, un tos dēvē par presbiopiju jeb vecuma plusiem. Vidēji ik pēc 10 gadiem redze pasliktinās par 1 dioptriju.
Vecuma tālredzību parasti var uzlabot tikai ar briļļu palīdzību.
Pretējas izpausmes ir miopijai jeb tuvredzībai – miglaini, slikti saskatāmi ir tālāk esošie priekšmeti. Šajā gadījumā radzene ir pārāk ieliekta, līdz ar to fokusēšanas spējas ir pārmērīgas. Tuvredzība parasti parādās skolas vecumā un mēdz pastiprināties līdz 20 gadu vecumam. Tuvredzības koriģēšanai piemērotas kā brilles, tā kontaktlēcas.
Iedzimta acu kaite ir astigmātisms, taču tā var izveidoties arī dzīves laikā. Gaismas stari acs lēcā lūst nevienādi un attēls šķiet miglains. Acs traumu vai novecošanas gadījumos sastopama kaite katarakta. Vienīgā iespēja šo slimību novērst ir operācija. Neārstēšanas gadījumā cilvēks var redzi zaudēt pilnībā.
Brilles, kontaktlēcas vai operācija?
Labu redzi vajag katram cilvēkam, tādēļ jāizvēlas brilles, kuru piedāvājums ir ļoti plašs – ar plastikāta lēcām, kas ir vieglas, plānas, bet izturīgas, ar dzidrinātām lēcām, ar hameleonlēcām, kas saulē kļūst tumšākas, vai vienkārši tonētām lēcām. Alternatīva iespēja brillēm ir kontaktlēcas. Atkarībā no materiāla, ir cietās un mīkstās lēcas. Iecienītākas ir tieši mīkstās lēcas, kaut gaisa caurlaidību un redzes korekcijas kvalitāti vienlīdz labi nodrošina abas. Mīkstās lēcas var lietot no vienas dienas līdz pat mēnesim. Jāatceras, ka tās jānomaina attiecīgajos termiņos, citādi to kvalitāte un funkcijas zūd. Acīm no lēcām arī jāatpūšas, tāpēc katru dienu vismaz uz nakti tās jāizņem, nekādā gadījumā nav ieteicams ar lēcām gulēt.
Modernākais un arī radikālākais risinājums cilvēkiem ar bojātu redzi ir operācija. Arī tām ir vairāki veidi – ķirurģija, izmantojot skalpeli, mākslīgās lēcas implants, PRK lāzerstaru operācija un pašlaik modernākā metode – LASIK lāzeroperācija.
Kā notiek LASIK operācija
Pašlaik LASIK operācijas Rietumeiropā un ASV ir visbiežāk veiktās ķirurģiskās operācijas – to kopējais skaits ir ap 20 miljoniem. LASIK (Laser Assisted in – situ Keratomileusis) operācijas laikā tiek veikta redzes korekcija ar lāzeru, tam iedarbojoties tieši uz acs radzeni. Lāzera stari tiek vadīti ar datoru. Iepriekš tiek aprēķināts radzenes audu apjoms, kas operācijas laikā ar lāzera stara iedarbību tiek iztvaicēts no radzenes vidusdaļas. Šo audu apjoms tiek iepriekš aprēķināts, izpētot, cik stipra redzes korekcija ir nepieciešama. Šādi ir iespējams koriģēt sarežģītus redzes defektus, kurus nevar novērst ar brillēm vai kontaktlēcām. Iespējams labot redzi pacientiem no – 14 līdz + 6 dioptrijām.
Vienas acs redzes korekcija (lāzera iedarbības laiks) tiek veikta vidēji sešās sekundēs. Tas nodrošina maksimālu pacienta komfortu operācijas laikā. Operācija notiek, pacientam esot pie pilnas apziņas. Acīs tiek iepilināti anestezējoši pilieni, un sāpes nav jūtamas. Operācija kopumā ilgst apmēram 10-20 minūtes ieskaitot acu sagatavošanas laiku), acs virspusējo audu sadzīšanas laiks ir 4 līdz 6 stundas. Pacientam nav nepieciešama stacionāra ārstēšana, stundu pēc operācijas var doties mājās. Dzīšanas laikā nepieciešams ievērot mieru, vislabāk, ja iespējams acis turēt ciet. Nedrīkst tās spēcīgi mirkšķināt un samiegt. Efekts ir tūlītējs – pacients parasti spēj redzēt bez brillēm vai kontaktlēcām jau tūlīt pēc operācijas, bet gandrīz perfekta redze ir pēc dažām stundām.