Nezinot klepus iemeslus, vecāki uztraucas un bieži vien rīkojas nepareizi. Lai tas nenotiktu, epazīstināsim jūs ar klepus iemesliem un pastāstīsim, kāda ir pareizākā rīcība šādos gadījumos.
Saslimšanas, kas visbiežāk izpaužas ar klepu un galvenokārt paasinās rudens — ziemas — pavasara mēnešos, sadalīsim četrās lielas grupās un īsumā apskatīsim tās.
Vīrusa infekcijas.
Izplatītākās vīrusa infekcijas, kuras skar elpceļus un bieži ir par iemeslu bronhīta un plaušu audu iekaisumam (pneimonijai), ir: gripa A un B, paragripa 1, 2 un 3, adenovīrusu infekcija u.c. Šīs ir gaisa pilienu infekcijas. Infekcijas avots ir slimais cilvēks, kas šķaudot, klepojot, runājot izdala apkārtējā vidē inficētus sīkus gļotu pilienus, kurus ieelpo veselais cilvēks.
Vīruss skar dažādas sistēmas, bet visjutīgākā ir elpošanas orgānu sistēma. Apmēram trešajā diena, pievienojoties bakteriālai infekcijai (stafilokoks, pneimokoki u.c), var izveidoties pneimonija. Saslimšana sākas ar augstu temperatūru, sausu klepu un kairinājumu, niezēšanu kaklā, apgrūtinātu elpošanu caur degunu, kā arī galvas un muskuļu sāpēm. Ja temperatūra vairākas dienas nemazinās, pievienojas mitrs klepus un mitri trokšņi, kas liecina, ka sācies bronhīts vai pat pneimonija.
Recidivējošs bronhīts, kas atkārtojas 3—4 reizes gadā, vismaz 2 gadus, un katrs paasinājums ilgst 4—6 nedēļas.
Recidivējošs bronhīts ir ciešā saistībā ar deguna dobuma un rīkles slimībām (sinusīts, adenoidits, tonsillits).
Hronisks lokalizēts bronhīts (hroniska pneimonija) un iedzimtas plaušu patoloģijas.
Šīm bronhu plaušu slimībām raksturīgs mitrs klepus un “mitri trokšņi” plaušās, krēpu izdalīšanās. Bet vīrusu infekcijas tās saasina. Paasinājumi var noritēt kā bronhīti vai pneimonija.
Bronhiālā astma, astmātisks bronhīts.
Raksturīgs lēkmjveida klepus, biežāk nakts — rīta stundās, bet tas vērojams arī dienā fiziskas slodzes laikā, pie saskares ar smakām, smaržām, kontaktējoties ar smēķētājiem.
Ārstēšana
Paaugstinoties temperatūrai virs 38 grādiem, sevišķi maziem bērniem, ir jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi.
Mājas aptieciņā būtu ieteicams turēt tailenolu (paracetamols), kas mazina temperatūru, arī sāpes. Tailenola devas:
• līdz 3 mēn. v. — 0,4 ml šķīd., kas satur 80 mg/0,8 ml
• 4-11 mēn. v. — 0,8 ml
• 12-23 mēn. v. — 1,2 ml
• no 2 — 3 g. v. — 1 tējk. sīrupa, kas satur 160 mg/5 ml
• no 4 — 5 g. v. — 1 ½ tējk.
• no 9 — 10 g. v. — 2 ½ tējk.
• 11 g. v. — 3 tējk.
Pēc 6 stundām šo devu var atkārtot. Tomēr temperatūru pazeminošie līdzekļi neārstē slimību, tāpēc nav pieļaujama šo līdzekļu ilgstoša lietošana, īpaši bez ārsta ziņas.
Ja apgrūtināta elpošana caur degunu, jāpilina degunā pilieni, kas atvieglotu elpošanu — pa vienam pilienam trīs četras reizes dienā — 5 dienas. Bērns bieži jādzirdina. Akūtā periodā var lietot sviedrējošas tējas: liepu ziedus, māllēpes, meža avenes, piparmētru.
Lai maziem bērniem atvieglotu elpošanu, ieteicams tos barot ar mazākām porcijām, bet biežāk. Vēlams bērna gultiņas galvgali pacelt nedaudz augstāk.
Antibiotikas vajadzētu lietot tikai ar ārsta atļauju, ja rodas aizdomas par pneimoniju.
Klepus atvieglošanai, labākai atkrēpošanai varētu ieteikt:
Lasolvānu sīrupā:
• 1 — 2 g. v. — 2 x dienā pa ½ tējk.
• 2 — 5 g. v. — 3 x dienā pa ½ tējk.
• pēc 5 g. v. — 2 — 3 x dienā pa 1 tējk.
• Bisolvonu 1 — 5 g. v. — ½ tb. x 2
• 5 — 10 g. v. -½ tb. x 3
• Ambroksolu līdz 2 g. v. — ¼ tb. x 2
• 2 – 5 g. v. — ¼ tb. x 3
• 6 – 12 g. v. — ½ tb. x 2 — 3 x d.,
• Pectoral sīrupu pa ½ — 1 mērkarotei x 3 — 4.
Ja bērnam ir astmas lēkme, vispirms bērns jānomierina, jāatver logs, lai ieplūstu svaigs gaiss.Ja ārsts ir brīdinājis, ka bērnam var būt astmas lēkme, tad mājās vajadzētu turēt bronhus paplašinoša līdzekļa aerosolu ar krājtelpu un iepriekš noskaidrot, kā un cik lielas devas lietot.Ko nevajag darīt?
Nevajag:
• lietot nepazīstamas zāles, nezinot, kā tās iedarbosies uz bērnu, kā ietekmes slimības gaitu,
• noziest bērnu ar terpentīnziedi, dažādām tauku ziedēm, lietot sinepju plāksterus — jo asā smarža kairina elpceļus, bet tauki traucē ādai elpot,
• lietot temperatūru pazeminošus līdzekļus ilgstoši un pie zemām temperatūrām,
• lietot antibiotikas, nekonsultējoties ar ārstu,
• paļauties uz nespeciālistu padomiem. Labāk izsauciet ārstu vai ātro palīdzību.
Profilakse
• Jāpievērš uzmanība infekcijas perēkļu ārstēšanai (deguna dobums, ausis, gremošanas orgāni, zobi u.c).
• Jāizvairās no lielas fiziskas slodzes, vislabāk nodarboties ar sportu, necenšoties pārspēt rekordus. Ieteicams slēpot, slidot, peldēt, skriet.
• Hroniska, lokalizēta, recidivējoša bronhīta un iedzimtu plaušu patoloģiju slimniekiem ieteicami ilgstoši drenāžas vingrinājumi (apmāca individuāli), atkārtotas krūšu kurvja masāžas, elpošanas vingrinājumi.
• Arī bronhiālās astmas slimniekiem starplēkmju periodā pašsajūtu uzlabos masāža, elpošanas vingrinājumi, punktu masāža.
• Ieteicami atkārtoti vitamīnu kursi, plaušu slimniekiem visvairāk nepieciešami A, B; vitamīni. Dabīgās vitamīnu rezerves ir pīlādžu un rožu augļos (C vitamīns, mikroelementi), smiltsērkšķos (C, B1, B2, E vitamīni, folijskābe). Vērtīgas ir baltās panātres.
Klepus atvieglošanai pie bronhiālās astmas iesaka māllēpes lapas, trejkrāsu vijolītes lakstus, ceļtekas lapas.
• Ja bērns bieži saaukstējas, atkārtoti slimo ar vīrusa slimībām, bronhītiem, pneimonijām, lietderīgi par pneimovakcīnu aprunāties ar ārstu.
• Organisma aizsargspēju veicināšanai pret vīrusiem ieteicams lietot ķiplokus, sīpolus, skalot kaklu ar kliņģerīšu tēju vai tinktūru.
Recidivējošs bronhīts, kas atkārtojas 3—4 reizes gadā, vismaz 2 gadus, un katrs paasinājums ilgst 4—6 nedēļas.
Recidivējošs bronhīts ir ciešā saistībā ar deguna dobuma un rīkles slimībām (sinusīts, adenoidits, tonsillits).
Hronisks lokalizēts bronhīts (hroniska pneimonija) un iedzimtas plaušu patoloģijas.
Šīm bronhu plaušu slimībām raksturīgs mitrs klepus un “mitri trokšņi” plaušās, krēpu izdalīšanās. Bet vīrusu infekcijas tās saasina. Paasinājumi var noritēt kā bronhīti vai pneimonija.
Bronhiālā astma, astmātisks bronhīts.
Raksturīgs lēkmjveida klepus, biežāk nakts — rīta stundās, bet tas vērojams arī dienā fiziskas slodzes laikā, pie saskares ar smakām, smaržām, kontaktējoties ar smēķētājiem.
Ārstēšana
Paaugstinoties temperatūrai virs 38 grādiem, sevišķi maziem bērniem, ir jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi.
Mājas aptieciņā būtu ieteicams turēt tailenolu (paracetamols), kas mazina temperatūru, arī sāpes. Tailenola devas:
• līdz 3 mēn. v. — 0,4 ml šķīd., kas satur 80 mg/0,8 ml
• 4-11 mēn. v. — 0,8 ml
• 12-23 mēn. v. — 1,2 ml
• no 2 — 3 g. v. — 1 tējk. sīrupa, kas satur 160 mg/5 ml
• no 4 — 5 g. v. — 1 ½ tējk.
• no 9 — 10 g. v. — 2 ½ tējk.
• 11 g. v. — 3 tējk.
Pēc 6 stundām šo devu var atkārtot. Tomēr temperatūru pazeminošie līdzekļi neārstē slimību, tāpēc nav pieļaujama šo līdzekļu ilgstoša lietošana, īpaši bez ārsta ziņas.
Ja apgrūtināta elpošana caur degunu, jāpilina degunā pilieni, kas atvieglotu elpošanu — pa vienam pilienam trīs četras reizes dienā — 5 dienas. Bērns bieži jādzirdina. Akūtā periodā var lietot sviedrējošas tējas: liepu ziedus, māllēpes, meža avenes, piparmētru.
Lai maziem bērniem atvieglotu elpošanu, ieteicams tos barot ar mazākām porcijām, bet biežāk. Vēlams bērna gultiņas galvgali pacelt nedaudz augstāk.
Antibiotikas vajadzētu lietot tikai ar ārsta atļauju, ja rodas aizdomas par pneimoniju.
Klepus atvieglošanai, labākai atkrēpošanai varētu ieteikt:
Lasolvānu sīrupā:
• 1 — 2 g. v. — 2 x dienā pa ½ tējk.
• 2 — 5 g. v. — 3 x dienā pa ½ tējk.
• pēc 5 g. v. — 2 — 3 x dienā pa 1 tējk.
• Bisolvonu 1 — 5 g. v. — ½ tb. x 2
• 5 — 10 g. v. -½ tb. x 3
• Ambroksolu līdz 2 g. v. — ¼ tb. x 2
• 2 – 5 g. v. — ¼ tb. x 3
• 6 – 12 g. v. — ½ tb. x 2 — 3 x d.,
• Pectoral sīrupu pa ½ — 1 mērkarotei x 3 — 4.
Ja bērnam ir astmas lēkme, vispirms bērns jānomierina, jāatver logs, lai ieplūstu svaigs gaiss.Ja ārsts ir brīdinājis, ka bērnam var būt astmas lēkme, tad mājās vajadzētu turēt bronhus paplašinoša līdzekļa aerosolu ar krājtelpu un iepriekš noskaidrot, kā un cik lielas devas lietot.Ko nevajag darīt?
Nevajag:
• lietot nepazīstamas zāles, nezinot, kā tās iedarbosies uz bērnu, kā ietekmes slimības gaitu,
• noziest bērnu ar terpentīnziedi, dažādām tauku ziedēm, lietot sinepju plāksterus — jo asā smarža kairina elpceļus, bet tauki traucē ādai elpot,
• lietot temperatūru pazeminošus līdzekļus ilgstoši un pie zemām temperatūrām,
• lietot antibiotikas, nekonsultējoties ar ārstu,
• paļauties uz nespeciālistu padomiem. Labāk izsauciet ārstu vai ātro palīdzību.
Profilakse
• Jāpievērš uzmanība infekcijas perēkļu ārstēšanai (deguna dobums, ausis, gremošanas orgāni, zobi u.c).
• Jāizvairās no lielas fiziskas slodzes, vislabāk nodarboties ar sportu, necenšoties pārspēt rekordus. Ieteicams slēpot, slidot, peldēt, skriet.
• Hroniska, lokalizēta, recidivējoša bronhīta un iedzimtu plaušu patoloģiju slimniekiem ieteicami ilgstoši drenāžas vingrinājumi (apmāca individuāli), atkārtotas krūšu kurvja masāžas, elpošanas vingrinājumi.
• Arī bronhiālās astmas slimniekiem starplēkmju periodā pašsajūtu uzlabos masāža, elpošanas vingrinājumi, punktu masāža.
• Ieteicami atkārtoti vitamīnu kursi, plaušu slimniekiem visvairāk nepieciešami A, B; vitamīni. Dabīgās vitamīnu rezerves ir pīlādžu un rožu augļos (C vitamīns, mikroelementi), smiltsērkšķos (C, B1, B2, E vitamīni, folijskābe). Vērtīgas ir baltās panātres.
Klepus atvieglošanai pie bronhiālās astmas iesaka māllēpes lapas, trejkrāsu vijolītes lakstus, ceļtekas lapas.
• Ja bērns bieži saaukstējas, atkārtoti slimo ar vīrusa slimībām, bronhītiem, pneimonijām, lietderīgi par pneimovakcīnu aprunāties ar ārstu.
• Organisma aizsargspēju veicināšanai pret vīrusiem ieteicams lietot ķiplokus, sīpolus, skalot kaklu ar kliņģerīšu tēju vai tinktūru.
