Kad lietot vitamīnus?
Mediķu aprindās domas par vitamīnu uzņemšanu dalās. Vieni uzskata: ja vien cilvēkam nav kādas specifiskas saslimšanas, liels stress un netiek ieturēta diēta, papildus vitamīnus uzņemt nevajadzētu – visu nepieciešamo organisms var saņemt ar pilnvērtīgu pārtiku. Citi turpretī krasi uzstāj, ka uzturs jāpapildina ar vitamīniem.
«Katrā ziņā pavasarī nepietiks tikai ar dārzeņiem un augļiem – lai uzņemtu dienā nepieciešamo vitamīnu daudzumu, būtu jāpārtiek tikai no tiem. Un arī tad vēl būs par maz,» uzskata ģimenes ārste Ārija Bušmane.
Dzīvības un veselības saglabāšanai nepieciešamie vitamīni ir vielas, kas pavisam nelielos daudzumos atrodami augu produktos un dzīvnieku gaļā, un tie organismā ir tikpat vitāli svarīgi kā pietiekams olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku un kaloriju daudzums.
Aptiekās iegādājamos vitamīnus noteikti vajadzētu lietot:
• ja ir pārāk liels stress ikdienas dzīves ritmā;
• cilvēkiem, kuriem ir pārslodze;
• ja atpūtai netiek atvēlēts pietiekams laiks;
• nepilnvērtīga miega gadījumā;
• osteoporozes slimniekiem – lai kalcijs organismā normāli uzsūktos, obligāti nepieciešams ari D vitamīns, šajā gadījumā labāk dzert polivitamīnu kompleksu;
• tiem, kuriem ir tendence uz mazasinību, disbakteriozi vai traucēta fermentu uzsūkšanās caur kuņģa – zarnu traktu.
Labāki – kompleksie vitamīni
Katrs vitamīns spēlē savu lomu cilvēka organismā. Piemēram, A vitamīns ir nepieciešams acu, ādas un gļotādu aizsardzībai, augšanai; B vitamīns – asinsradei, nervu sistēmai, ādai; E vitamīns – pareizai sirds un asinsvadu darbībai. Katru vitamīnu, protams, var dzert atsevišķi, tomēr vislabāk izvēlēties kompleksos, jo tajos aprēķinātas dienā nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu devas. Kādus vitamīnus izvēlēties un kādās devās lietot, vislabāk zinās pateikt ārsts.
Jāatceras: nedrīkst pārspīlēt ar C vitamīna lietošanu, jo tas slikti izvadās no organisma – rezultātā var veidoties nierakmeņi. C vitamīna diennakts patēriņš drīkst būt līdz 60 – 80 miligramiem, Grams vai pat pusotrs grams diennaktī ir milzīga deva, tāpēc vairāk kā vienu, divas dienas šo devu lietot nedrīkst. Ja nu tomēr C vitamīns tiek lietots pastiprināti, papildus noteikti daudz jādzer.
Ēst dzērvenes un sportot
Nav pareizi uzskatīt, ka pavasarī vietējos dārzeņos tikpat kā nav vitamīnu. Ja termiski tos neapstrādājam, tad, iekļaujot ēdienkartē, zināmu vitamīnu devu nodrošināsim.
No Latvijā audzētiem produktiem pavasarī ieteicams ēst kāpostus, burkānus, bietes, kāļus.
Viens no vērtīgākajiem vitamīnu avotiem martā ir dzērvenes.
Taču tā dēvētais pavasara nogurums var rasties ne tikai vitamīnu trūkuma dēļ. Ā.Bušmane atgādina: uzmanība jāpievērš tam, vai adekvāti atpūšamies. Sajūtot nogurumu un varbūt pat nespēku, ieteicams aiziet pie ārsta un nodot asins analīzes, lai precizētu, vai nogurumam nav kāds nopietnāks iemesls.
Pavasarī noteikti nedrīkst aizmirst par sportošanu – tā uzlabo asinsriti un vielmaiņu. Divas reizes nedēļā ieteicams apmeklēt sporta zāli. Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” Fitnesa centrs piedāvā aktīvas atpūtas un relaksācijas iespējas ikvienam! Kamēr vēl nav nokusis sniegs, brīvdienas var atvēlēt slēpošanai, snovbordam.
Kā obligāts nosacījums ir pastaiga svaigā gaisā, vēlams pa meža taku – tas lieti noder elpošanas sistēmai.
Pavasarī ieteicams iziet arī masāžas kursu – tas uzlabos organisma labsajūtu, asinscirkulāciju, mazinās stresu. Un, radot organismam labvēlīgākus apstākļus, labāk varēs uzsūkties ari vitamīni. Iesakam pārsteigt otru cilvēku ar dāvanu un uzdāvināt Kūrorta rehabilitācijas centra „Jaunķemeri” dāvanu karti.
Viens, divi – kokteilis gatavs
Ja vēlaties sevi palutināt ar ko gardu un veselīgu, var pagatavot vitamīnu kokteili. Viens no variantiem – izmantot tradicionālos dārzeņus: bietes, burkānus, pēc garšas pievienojot tiem arī kādu augli. Tikai jāatceras – organismam ir grūti pārstrādāt bietes, tāpēc biešu sula glāzē nedrīkst aizņemt vairāk kā ceturtdaļu.
Tāpat nevajadzētu aizrauties ar burkānu sulu, katru dienu izdzerot 200 ml – ari tas būs par daudz. Labāk variēt -vienu dienu pagatavot dārzeņu, otru -augļu sulu kokteili. Dzerot burkānu un biešu sulu, noteikti klāt jāpiepilina dažas pilītes olīveļļas, kas nodrošinās sulā esošo vitamīnu uzsūkšanos organismā.
Vairāk informācijas par sulu kūres programmu „Sulu maģija” atrodama Kūrorta Rehabilitācijas centra „Jaunķemeri” mājas lapā.
No augļiem vislabāk taisīt biezsulas. Var izmantot apelsīnus, kivi, banānus un sakult blenderī. Vasarai tuvojoties, varēs pielikt klāt ogas, persikus, aprikozes.
Vakarā, skatoties televizoru, vislabāk sagatavot augļu plati. Tikai augļus nevajadzētu ēst stundu, pusotru pirms gulētiešanas, īpaši tiem, kam ir problēmas ar kuņģa sulu – augļi ir paskābi un var izraisīt atviļņa simptomus.
Ja vēlamies lietot produktus, kas palīdz organismam attīrīties no dažādām toksiskām vielām (lai tās neizraisītu audzēju veidošanos), noteikti uzturā ieteicams lietot kāpostus, sarkano papriku, apelsīnus, nektarīnus, ķiršus, tomātus, arī tomātu sulu.
Svarīgākie vitamīni
• Kalcijs galvenokārt sastopams rāceņos, brokoļos, pupās, sezama, linu un saulespuķu sēklās, riekstos. Kalcijs nepieciešams kaulu un locītavu sistēmai, tas ari nodrošina organisma normālu augšanu. Kalcija deficīts var izraisīt osteoporozi.
• Ja slikti dzīst brūces, vajadzīgs cinks. Tas ir gaļā, olas dzeltenumā, sierā, zivīs, biezpienā, zirņos, riekstos.
• C vitamīns palielina pretošanās spēju infekcijām, stiprina asinsvadus un mazina nogurumu. C vitamīns ir kāpos-
tos, kivi, citronos, mežrozīšu augļos, paprikās, smiltsērkšķos, zaļumos, sakņaugos, kartupeļos
• B vitamīns aizsargā no dažādām ādas problēmām, nostiprina nervu sistēmu. To var uzņemt, ēdot burkānus, pētersīļus, kāpostus, mežrozīšu augļus, melones, spinātus, ķiplokus. Starp citu, tieši ķiploki organismam ir ļoti nepieciešami – tie palīdz mazināt holesterīna līmeni, asinsspiedienu, tiem piemīt arī antimikrobu un pretiekaisuma iedarbība. Ķiploks iedarbojas arī kā antioksi-dants un imūnās funkcijas stimulētājs. Pēdējā laikā tas tiek ieteikts ari kā pretnovecošanas preparāts.
• E vitamīns palīdz cīnīties ar dažādām ginekoloģiska rakstura saslimšanām, ādas problēmām. Šis vitamīns ir smiltsērkšķos, mežrozīšu augļos, lazdu riekstos, kāpostos, olas dzeltenumā, pētersīļos.
• Dzelzs ir teļa gaļā, aknās, labību graudos, plūmju sulā, spinātos, žāvētās aprikozēs. Dzelzs vajadzīgs asinsradei. Dzelzs deficīts izpaužas kā pastāvīgs nogurums, bālums, mazasinība, aizcietējumi.
• D vitamīns aizsargā no rahīta, palīdz kauliem uzsūkt kalciju. Saules gaismas ietekmē tas veidojas ādā, bet no pārtikas produktiem to satur piena produkti, aknas un olas.
• A vitamīnu satur mencu aknas, olas dzeltenums. Tas nepieciešams nervu sistēmas darbībai, zarnu funkcijai un ādas aizsardzībai.
