Saldumi garšo visiem. Ne tikai maziem bērniem. Tomēr ļauties kārdinājumam sevi pieveikt nebūtu labi – garšas sajūtas ir jākopj un jākontrolē. Uz mēles atrodas garšas kārpiņas, kas uztver dažādas garšas, viena no tām Ir saldā garša, Katras garšas kārpiņas uztvertais baudījums – vai tas ir salds vai skābs, vai rūgts – savu reizi jāizjūt. Konditorejas izstrādājumi un rafinētais cukurs, kuru mēs atrodam cukurtraukā, nav vienīgais saldumu veids. Saldums, ko sajūtam un ko tā vēlamies, ir atrodams arī dabiskajā vidē – dabas produktos – augļos un dārzeņos, Piemēram, rozīne, savā ziņā ir salduma koncentrāts, kā arī citi žāvēti augļi. Saldumi var būt ļoti dažādi. Dabīgais cukurs ir glikoze, fruktoze, saharoze – tie ir trīs cukura veidi, Mākslīgi izdalot šos trīs cukura veidus, iegūst tīru saharozi, fruktozi un glikozi, ko izmanto pārtikas rūpniecībā. Galda cukurā 99,8% ir saharoze. Šādu cukuru var ilgi glabāt, tas nebojājas, un pievienot dažādiem produktiem.
Kādus saldumus izvēlēties
Saldums dabiskā vidē pastāv kombinācijā ar pārējiem komponentiem, kas ir, piemēram, augļa vai ogas sastāvā, – tie ir vitamīni, mikroelementi, pektīnvielas, balastvielas. Šo elementu daudzveidība optimizē cukura izmantošanu tālākajos organisma vielmaiņas procesos, un, neēdot cukuru tīrā veidā, tas tādējādi netiek uzņemts pārmērīgi un pārāk lielos ātrumos.
Glikoze, saharoze, fruktoze un ciete ir ogļhidrāti. Ciete būtu optimālāks veids, kā «cukuru» uzņemt. Cietes sašķelšana organismā patērē daudz vairāk laika un enerģijas, kamēr tā tiek sadalīta un uzsūcas asinīs. Enerģija, kas tiek uzņemta šādā veidā (piemēram, graudaugu putra, kas apēsta brokastīs), dod spēku ja ne visai dienai, tad pusei dienas noteikti. Sāta sajūta, uzņemot šāda veida barību, ir pietiekama, un papildu saldumu ēšana starplaikos nekārojas. Bet tīrā veidā uzņemts cukurs ir ātra enerģija, kas ātri nonāk asinsritē. Labi, ja tas tiek tūlīt iztērēts, piemēram, fiziski strādājot vai sportojot. Ja cukurs tiek uzņemts par daudz, tad cukura līmenis asinīs ceļas un tas tiek uzkrāts rezervēs,
Izvairīties no pārmērībām
Problēmas ar saldumiem sākas, ja tos lieto pārmērīgi. Nesamērīgu un nesabalansētu uzturu bieži Izraisa pārāk liela rūpnieciski ražotas pārtikas lietošana, kurā cukurs un sāls tiek pievienots ļoti bagātīgi, lai veicinātu patiku pret šo produktu.
Konditorejas saldumi ir ne tikai cukurs, to sastāvā neizbēgami ietilpst ari palielākas tauku devas. Ja cukuru ķermenis var iztērēt vai nu fiziski, vai garīgi aktīvi darbojoties, tad taukvielas bieži vien paliek neiztērētas nepietiekamu aktivitāšu rezultātā un uzkrājas. Gadās arī tā, ka ēšana notiek ēšanas pēc – aiz gara laika vai neko darīt, kas bērniem un pieaugušajiem dažreiz gadās. Piemēram, sēžot pie televizors vai kinoteātrī. Ir produkti, kurus var un gribas ieēst gandrīz jebkurā situācija, piemēram, čipsus, popkornu utt. Gan tad, kad vēders ir pilns, gan tad, kad vēders Ir tukšs. Šie produkti parasti ir saldināti vai bagātināti ar sāli dažādās devās, lai garšas kārpiņām tie būtu īpaši kārdinoši. Produkti, kuros dažādas garšas ir sabalansētas, tik ļoti neaizrauj un tos nevar ieēst pārlieku lielos daudzumos, pretēji saldinātiem un sālītiem produktiem.
Saldumi var būt arī draugi, tikai nevajag tos pārvērst par slogu
Saldumus ēst arī strādājot aktīvu garīgu darbu – kad enerģija patērējas, tad kārojas saldumi. Tā bieži vien grēko tie, kas daudz garīgi aktīvi strādā pie datoriem. Pirms fiziskām aktivitātēm smaga, ilgi sagremojama barība nebūtu vēlama, šajā gadījumā noderēs šokolāde vai kāds saldums, kas ātri dos enerģiju.
Aktīvs bērns kāro saldumus
Bērni, kuri ir kustīgi un aktīvi darbojas, patērē enerģiju. Viens no galvenajiem enerģijas izejmateriāliem ir asinīs cirkulējošā glikoze. Darbīgs bērns lielās devās uzņemto giikozi (kas var būt dažādā veidā) patērēs. Bet jāatceras, ka bērns aug un organisma attīstībai nepieciešamas ne tikai kalorijas, bet arī «būvmateriāls» bērna attīstībai. Nepieciešamas gan olbaltumvielas, gan taukvielas, kuri arī savā ziņā ir enerģētiski materiāli, bet reizē arī «būvmateriāli». Protams, nepieciešami arī vitamīni un minerālvielas, lai organisms varētu normāli funkcionēt un attīstīties. Kāda šo komponentu ilgstoša neesamība var pat radīt mentālus vai fiziskus traucējumus. Tikai ar saldumiem vien izaugt veselīgam bērnam, lietojot tikai rūpnieciski ražotu pārtiku, būs pagrūti,
Lai mazs bērns pierastu pie tā, ka nepieciešama bagātīga un pilnvērtīga pārtika, liela nozīme ir vecāku izpratnei un nostājai. Bērnu jāieradina pie saldumiem pēc iespējas vēlāk (jo tos viņš tāpat kādreiz nogaršos un nogaršojis pēc tā tieksies). Saldums nav vienīgais ēdiens un tas spēj dot tikai ātru enerģiju, kas ātri iztērējas. Ja bērns pārlieku ēdīs saldumus, to būs nepieciešams diezgan daudz, lai nodrošinātu kustīgam bērnam nepieciešamos enerģijas krājumus. Saldumi nav vienīgas ēdiens, tomēr nebūtu prātīgi tos pavisam noliegt, bet mācēt dozēt. Jebkura pārmērība rada sekas. Parastie konditorejas izstrādājumi satur miltus, taukvielas un cukuru – ja šo vielu organismā jau ir pietiekami, nevajadzētu ar smalkmaizītēm aizrauties. Visi trīs minētie komponenti ir kalorijām bagāti.
