Kas ir bio-enerģija?

Bio-enerģija ir cilvēka dzīves enerģija. Austrumos to pazīst jau tūkstošiem gadu saprotot ar vārdiem prana, chi vai reiki. Arī homeopātija nodarbojas ar to, lai palielinātu cilvēka bio-enerģiju, tādejādi ārstējot visu ķermeni kopumā, ne tikai slimo orgānu. Galvenie bio-enerģijas avoti ir gaiss, ūdens, ēdiens – bez tiem cilvēks var izdzīvot īsu brīdi.

Bio enerģijas lauks ieskauj un caurstrāvo dzīvas būtnes, vielas un priekšmetus. Bio lauks atspoguļo cilvēka smalko ķermeni un dzīves enerģijas līmeni. Pirms kāda slimība vai negatīvs notikums rodas fiziskajā ķermenī, tas pirms tam izpaužas cilvēka smalkajā ķermenī. Rūpējoties par savu smalko ķermeni mēs nodrošinām, ka daudzas problēmas vai slimības tiek izlabotas vēl pirms tās paspēj realizēties dzīvē. Tātad mūsu smalkais ķermenis ir cēlonis, bet fiziskais ķermenis un notikumi dzīvē ir tikai sekas. Zinot šo dabas noteikto kārtību, ir viegli saprast, ka jebkādas pozitīvas izmaiņas dzīvē spēj radīt tikai pārmaiņas mūsu smalkajā ķermenī.

Tādēļ nav nekādas jēgas risināt veselības problēmas tikai fiziskā ķermeņa līmenī vai lietot neattaisnotus līdzekļus kādu citu nevēlamu notikumu izmainīšanā. Tas būtu tas pats, kas izmantot rupju instrumentu – āmuru, lai saremontētu smalku mehānismu, piemēram, rokas pulksteni. To var mēģināt, bet labs rezultāts no tādas pieejas nevar iznākt.

Kas ietekmē bio-enerģiju?

Bio enerģijas līmeni ietekme praktiski viss, kas ar mums notiek – stress, apziņa, domas, svaigs gaiss, vingrošana, daba, masāžas, garastāvoklis, sliktie ieradumi utt. Zemāk daži pētījumu rezultāti:

Vairāk informācijas par pētījumu rezultātiem skat. memorywater.com → izmaini savu dzīvi

Kas ir iekārta ar ko mēra bio-enerģiju?

Iekārtai ražotājs ir devis 2 nosaukumus – GDV/EPC (Gas discharge visualization)/(Electrophotonic capture).

Šī iekārta darbojas saskaņā ar kirliana fotogrāfijas principu. Cilvēka bio-enerģijas attainojuma tehnoloģijas pamatlicējs ir Nikola Tesla, kurš vēl XIX gadsimta beigās, proti, 1894.gadā attēloja fotogrāfiju ar cilvēka bio-lauku. Zinātniskos pētījumus šajā interesantajā jomā turpināja krievu zinātnieks-fiziķis Semjons Kirliāns. Strādājot Krievijā 1930-jos gados un apkalpojot augstsprieguma laboratorijas aprīkojumu, viņš nejauši ieraudzīja bio-lauka starojumu ap savu roku. Kirliāna efekts nozīmē gāzizlādes starojuma vizuālizāciju, kas rodas objekta virsmas tuvumā, kad to ievieto augsta sprieguma elektriskajā laukā.

GDV/EPC galvenā atšķirība no Kirliāna fotogrāfijas ir datorapstrādē, kuras pamatā ir mūsdienīgas matemātiskās metodes savienošana ar tūkstošiem gadu senām (ar laiku pārbaudītām) austrumu medicīnas zināšanām par cilvēka ķermeni.

GDV/EPC iekārtu radījis Sanktpēterburgas universitātes profesors K.Korotkovs. Par šī iekārtas efektivitāti pieejamas simtiem zinātniskās publikācijas autoratīvos pasaules zinātniskajos žurnālos, pilnu sarakstu iespējam iegūt: www.korotkov.org. Turklāt Krievijā šī iekārta reģistrēta kā oficiāla medicīnas diagnostikas iekārta, un to profesionāli izmanto daudzās universitātēs un zinātniskās izpētes centros ASV, Vācijā, Lielbritānijā, kā arī citās pasaules valstīs. Katru gadu jūnijā notiek starptautiska zinātniska konference, kurā pulcējās visi GDV/EPC iekārtas profesionālie lietotāji no visas pasaules un dalās ar savu pētījumu rezultātiem.

Destilēts ūdens, vai tādu dzert?

Pazīstamākās 3 ūdens destilēšanas metodes:

a)      iztvaikošana

b)      elektrolīze

c)      atgriezeniskā osmoze.

Visas šīs metodes izjauc ūdens struktūru un padara ūdeni pēc tam sarežģīti strukturējamu. Prof.K.Korokovs ir norādījis, ka destilēts ūdens praktiski vairs nepakļaujas strukturēšanai.

Viena no lētākajām un populārākajām ūdens attīrīšanas metodēm ir atgriezeniskā osmoze. Bieži mājās cilvēkiem ir uzstādīti šādi filtri. Tos ir viegli atpazīt, jo parasti pie virtuves izlietnes blakus parastajam krāna ūdenim uzstādīts mazs papildus krāniņš, pa kuru tek krāna ūdens, kurš ir filtrēts ar atgriezenisko osmozi. Šāds ūdens ir šķietami nekaitīgs, tomēr tajā ir iznīcināta visa dzīvība. Šādu ūdeni testiem ar GDV/EPC iekārtu izmantojam kā „0” atzīmi. Tas ir ūdens bez bio-enerģijas un bez dzīvības. pH līmenis destilētam ūdenim ir ļoti zems – pH ~5-6.

Destilēts ūdens nekur dabā nav sastopams, tas ir tehniski/mākslīgi radīts produkts, kuru labi izmantot tehniskiem mērķiem dēļ tā, ka tas nerada kaļķa nogulsnes – akumulatoros, gludekļos u.c. tehniskās iekārtās.

Cilvēkiem iesakām ūdens uzsildīšanai lietot tējkannas, kuras nevis uzvāra ūdeni, bet to uzsilda līdz karstam + 80°C. Vārot tēju pietiek ūdeni uzsildīt pat līdz +70°C, tad tēja ir karsta un uzreiz dzerama, nav jāgaida tās atdzišana. Tātad šādi uzsildīts ūdens nezaudē savu struktūru un atstāj ievērojami mazāk nogulsnes arī uz tējkannas. Jāatzīmē, ka labs dzīvs ūdens pretēji destilētam vienmēr radīs nogulsnes uz tējkannas. Kas labs cilvēkam, nav tik labs tējkannai un otrādi.

Cilvēkam destilēts ūdens ikdienas patēriņam ir nelabvēlīgs. To iesaka ārsti ierobežotos daudzumos tikai atsevišķu slimību gadījumos.

Lasīt:

http://www.memorywater.com/page.php?id=72&pid=50