Bieži nākas dzirdēt pārmetumu, ka biedrības „Baltais Suns” darbam nav sevišķas jēgas, jo neredzīgie cilvēki paši taču ir pielāgojušies dzīvei un visu, ko minam kā suņa-pavadoņa pienākumus, var veikt paši. Un šim pārmetumam ir diezgan plaša izplatība tā sauktajā postpadomju telpā, kur vienkārši ir citādas tradīcijas attiecībās, piemēram, starp valsti un cilvēku.
Mūsu atbilde ir vienkārša – jā, cilvēks var pielāgoties ļoti daudz kam, un tiešām, neredzīgs cilvēks var visu vai gandrīz visu izdarīt pats. Taču pareizi apmācīts suns to viņam palīdzēs izdarīt daudz ātrāk! Padomājiet no vienkārša ikdienas cilvēka viedokļa – kā jums pašiem gribētos, iet stundu līdz veikalam vai izdarīt to 15 minūtēs un ietaupīto laiku iztērēt citiem darbiem vai izklaidēm, galu galā. Neredzīgie ir tieši tādi paši cilvēki kā mēs visi, kuri grib dzīvot, dzīvi baudot.
Biedrības „Baltais Suns” vadītājs Dāvis savulaik ir pats uz savas ādas krietnu brīdi izbaudījis, ko nozīmē cilvēkam dzīvot bez dāvanas, kuru sauc par redzi – zaudējot to iedzimtā cukura diabēta iespaidā. Vēlāk ar operācijas palīdzību viņam redzi izdevās atjaunot, taču ārsti paziņoja – tas būšot uz pieciem gadiem, ne vairāk, pēc tam no tās jāatvadās pavisam. Un Dāvis sāka gatavoties, kā prata. Iegādājās pat suni – melna labradora kucēnu Elfu, kuru sāka apmācīt pats, konsultējoties ar praktizējošiem kinologiem. Vēlāk izdevās sakrāt līdzekļus arī profesionālajiem pavadoņa iemauktiem un citām lietām. Tomēr Dāvim paveicās – pagāja pieci gadi, un pretēji ārstu prognozēm viņa redze nepazuda. To nekādi nevar nosaukt par labu, taču tā, kaut daļēja, bet tomēr – ir!
Un šajā procesā Dāvis saprata, ka sunim-pavadonim ir vēl viena ļoti būtiska funkcija – emocionālais atbalsts, jo uz pareizi apmācītu pavadoni var vienmēr paļauties, ka viņš būs blakus nestundā. Tāpēc Dāvis toreiz nolēma neapstāties un nest šo pieredzi tālāk, pats izmācījās par kinologu un kopā ar domubiedriem izveidoja biedrību „Baltais Suns”, kuras galvenie uzdevumi ir suņu-pavadoņu jomas popularizēšana Latvijā un arī šo suņu apmācīšana. Biedrība par darbu pie šiem uzdevumiem ir ieguvusi arī oficiālu sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Viena četrkājainā profesionāļa sagatavošanai nepieciešami gandrīz divi gadi rūpīga, pacietīga un pašaizliedzīga darba, jo uz viņu pēc tam gulsies milzīga atbildība par cilvēku, kurš būs tam blakus. Pavadonim jāiemāca atpazīt simtiem dažādu šķēršļu, pirms kuriem brīdinot jāapstājas, dažādas atbalsta darbības mājās, spējas neapjukt visdažādākajās dzīves situācijās. Tieši tāpēc, šim darbam piemēroti izlases kucēni ir diezgan dārgi, jo kurš katrs suns nevar kļūt par pavadoni, tam jābūt ļoti mierīgam, ar augstām koncentrēšanās spējām, komunikablam un paklausīgam, bez jebkādām baiļu un agresijas pazīmēm.
Jāatzīst arī, ka suņa-pavadoņa nākamajam saimniekam tāpat ir jāatbilst zināmiem kritērijiem – suni nevar piešķirt cilvēkam, kurš tam apzināti vai pat neapzināti darīs pāri. Un, ņemot vērā pavadoņu retumu Latvijā (apmēram uz katru tūkstoti potenciālo darbavietu ir viens četrkājainais profesionālis), tie pirmām kārtām ir piešķirami aktīviem cilvēkiem ar plašu dienaskārtību, kas paredz, piemēram, regulāru došanos uz darbu un atpakaļ utt. Suns-pavadonis nav domāts dīkdienim, lai cik skarbi tas izklausītos.
Kad suns ir nodots sava jaunā saimnieka rīcībā, tā apmācītāji nezaudē saikni ar šo tandēmu – jo nereti ir jāsniedz atbalsts cilvēkam sadarbībā ar suni, tāpat arī gadās, ka sunim nepieciešams iemācīt jaunas komandas un darbības. Protams, jārēķinās arī ar to, ka suņa mūžs ir daudz īsāks nekā cilvēka, un līdz ar to arī darbaspējas vecums nav garš. Ideālā gadījumā suns darba gaitās kļūst arī par sava saimnieka ģimenes locekli un paliek tajā, būdams „pensionārs”, taču var gadīties arī citādi, un tad organizācijas uzdevums ir uzmeklēt tam jaunas mājas.
Lai iegūtu plašāku izpratni par suņu-pavadoņu darbu, kā arī iesaistītos un sniegtu savu atbalstu šīs jomas izplatībai Latvijā, aicinām ielūkoties www.baltaissuns.lv – mēs labprāt atbildēsim uz Jūsu jautājumiem, kā arī sadarbosimies visdažādākajos veidos!
Rakstu sagatavoja: baltaissuns.lv
