Vaira Dreimane
Urīna nesaturēšana un pārējie urinācijas traucējumi sastopami gan sievietēm, gan vīriešiem jebkurā vecumā, un to iemesli var būt ļoti dažādi. Ceturtajai daļai sieviešu pēc 35 gadiem mēdz būt urīna noplūdes, To varbūtību palielina grūtniecība un atkārtotas dzemdības. Nesaturēšana sastopama sievietēm menopauzes vecumā, arī jaunām meitenēm pēc fiziskām nodarbībām.
Precīzi izmeklējumi
Lai noskaidrotu, kāpēc radusies urīna nesaturēšana, izmanto dažādas diagnostikas metodes. Sāk ar vienkāršākajām – urīna analīzēm un ultrasonogrāfiju, bet, ja tās nesniedz atbildi, pacientu iespējams nosūtīt uz urodinamiskajiem izmeklējumiem, ar kuru palīdzību var ļoti sīki izpētīt gan urīnpūšļa sieniņu stāvokli, gan uroneirofizioloģiju, gan slēdzējmuskuļu tonusu un spēju sarauties, gan urīna strūklas stiprumu un citus parametrus. Precīzi izmeklējumu dati pavisam konkrēti ļauj spriest, kas vainīgs -inervācijas traucējumi, akmeņi, cistas, ginekoloģiskas problēmas, mugurkaulāja bojājumi u.c., un atkarībā no tā izvēlēties ārstēšanas taktiku. Ir gadījumi, kad vajadzīga operācija, citos jālieto medikamenti, vēl citos efektīvi palīdz speciāli vingrojumi. Ja ārstēšana nav iespējama, jādomā par to, kā uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, liekot lietā piemērotus higiēnas izstrādājumus un ādas kopšanas līdzekļus.
Cilvēki reizēm ir pārsteigti, uzzinot, ka pastāv specializētie urīnu uzsūcošie higiēnas līdzekļi ar augstu absorbcijas pakāpi un aromāta kontroli, jaunākie no šiem izstrādājumiem ir elpojoši – nodrošina gaisa cirkulāciju un līdz ar to krietni samazina ādas iekaisuma
Cēloņi var būt dažādi
Daļai sieviešu urīna nesaturēšana rodas tāpēc, ka saistībā ar menopauzes izraisītām hormonālām pārmaiņām mainās muskuļu tonuss, atslābinās muskuļi un saites. Ja bi¬jis smags fizisks darbs, smagas dzemdības, rodas dzemdes noslīdējums un līdz ar to – arī urīnpūšļa noslīdējums. Daudzas sievietes jau jaunības dienās sākušas slimot ar urīnpūšļa iekaisumu – cistītu, dažādām hroniskām urīnceļu slimībām, kuras pavirši apārstējušas ar zāļu tējiņām vai citiem līdzekļiem, nevēršoties pie ārsta. Pašsajūta kaut cik uzlabojas, taču organismā paliek baktērijas. Pietiek nedaudz apaukstēties, kad urīnceļu infekcija atkal uzliesmo. Lai izkļūtu no šā apburtā loka, jāmeklē palīdzība pie ārsta, kurš var nozīmēt speciālu urīna analīzi baktēriju noteikšanai un izvēlēties atbilstīgus antibakteriālos līdzekļus.
Urīna nesaturēšanai izšķir trīs pakāpes
Pirmā pakāpe – simptomi izpaužas salīdzinoši reti, pēkšņi paceļot kādu smagumu vai pie stipras klepošanas nekontrolējami iztek daži pilieni vai nelielas porcijas urīna. Šajā stadijā slimību var mēģināt ārstēt ar ārstniecisko fizkultūru vai medikamentiem, lietot urīnu uzsūcošus higiēnas izstrādājumus. Ieteicams izvairīties no lielas fiziskas slodzes. Parasti šajā stadijā sievietei saglabājas arī normāla urīna nolaišanas spējas. To dēvē par neturēšanu pie fiziskas piepūles. Sievietei pie minimālas fiziskas slodzes – pat tikai noklepojoties, nošķaudoties vai pieceļoties no krēsla -pēkšņi sāk tecēt urīns. Šī slimība parasti ir sekas anatomiskām izmaiņām urīnsaturēšanas aparātā (urīnpūšļa kakliņā un urīnizvadkanālā). Biežāk tas ir sastopams pēc dzemdībām, dažreiz sievietēm, kurām kādā mūža posmā bija ārkārtīgi smagi jāstrādā – jāceļ smagas kravas, jācilā baļķi, jāveic smagi lauku darbi. Citreiz pat nevar novērtēt, kāpēc tas notiek. Bet vienmēr novēro anatomiskas izmaiņas. Otrā pakāpe jau ir daudz nopietnāka. Sievietei vēl paliek pārvaldāma urinēšanas spēja. Viena daļa urīna uzkrājas, taču nākas lietot «jaudīgākus» izstrādājumus, biežāk tos mainīt. Parasti nakts laikā guļus stāvoklī sieviete satur urīnu samērā labi, bet, pieceļoties un nedaudz sasprindzinoties, tas iztek. Trešā pakāpe – sieviete šo procesu vairs nevar kontrolēt. Tikpat kā viss urīns iztek nekontrolēti, un urīnpūslis praktiski uzpildās vairs tikai guļus. Otrajā un trešajā slimības stadijā mediķi pacientiem, kā likums, var palīdzēt tikai ar operatīvu ārstēšanu, veicot kādu no vispārpieņemtajām uroloģiskajām operācijām. Esot bezgala daudz dažādu metožu, kā palīdzēt šādos gadījumos,
Nesaturēšana menopauzes laikā
Novecojot ķermeņa muskuļiem, pēc menopauzes samazināts sieviešu hormonu (estrogēnu) daudzums ietekmē to, ka gļotāda urīnpūslī un urīnceļu sieniņās kļūst plānāka, zūd sfinktera tonuss. Pavājinās iegurņa lejasdaļas muskuļu asinsapgāde, to funkcionēšana, un tas arī ietekmē urīna nesaturēšanu, menopauzē urīna nesaturēšana ir lielai daļai sieviešu. Lai noskaidrotu, kādus profilaktiskus vingrinājumus iespējams veikt, jāuzmeklē ārsta palīdzību. Nosūtījums no ģimenes ārsta nav nepieciešams. Mulsinoši, ka par to runā tikai dažas sievietes, lai gan viena no četrām to piedzīvo kādā savas pieaugušā dzīves posmā.
Ko darīt?
Atgūt iegurņa lejasdaļas muskuļu tonusu palīdz īpaši vingrinājumi, ko māca inkokonsultants. Regulāri un rūpīgi pildīti, tie parasti rezultātu pēc 2-3 mēnešiem. Ja vingrošanai trūkst pašdisciplīnas, var doties uz inkoprocedūrām, kur lieto bioatgriezeniskās saites metodi (biofeedback), trenējot un nostiprinot iegurņa pamatnes muskulatūru. Vingrinājumus var pildīt arī profilakses nolūkā, tas ieteicams sievietēm, kuru mātēm vai vecmāmiņām ir inkontinence, jo nosliece uz to var tikt pārmantota.
Kā risinājumu šajās situācijās var ieteikt izmantot higiēnas izstrādājumus (ieliktņus, uzsūcošās bikses vai jostbiksītes), kas ir dažādu izmēru, izmantojamas vieglas, vidējas un smagas urīna nesaturēšanas gadījumos. Urīna nesaturēšanu ārstē. Pašlaik ir pieejami ļoti labi preparāti, kas darbojas līdzīgi atropīnam – antiholesterāzes.
