Daudziem cilvēkiem kāršu un galda spēles visbiežāk asociējas ar izklaidi. Citiem pat varbūt ar azartspēlēm, jo šobrīd internetā uz naudu var spēlēt visdažādākās kazino spēles – pokeru, blekdžeku, ruleti, bakaru, bingo. Linkā to var labi redzēt.
Tomēr kāršu spēles var būt noderīgas ne tikai kā izklaide, bet arī kā iespēja uzlabot savas prasmes un kognitīvās funkcijas. Tas ir īpaši svarīgi vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuru prāta “asums” lēnāk sāk zust. Lai gan prāta vingrināšanu ir svarīgi uzsākt jau agrā vecumā, jo “izlietu ūdeni” vairs tik viegli nesasmelsi. Spēlējot kāršu spēles, cilvēki var uzlabot savu redzes asumu, domāšanu un koncentrēšanos, kā arī paplašināt savas zināšanas un uzzināt kaut ko jaunu. Tā kā katra spēle ir atšķirīga, tā var nodrošināt izaugsmi dažādos veidos un sekmēt prasmju attīstību katram cilvēkam individuāli. Šīs spēles var būt lieliska iespēja kopā pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni, kamēr katrs no jums var iegūt kaut ko noderīgu un interesantu sev.
Kā jau minējām, kāršu spēles var būt lielisks veids, kā uzlabot savas prasmes un zināšanas. Piemēram, spēlējot “Solitāru”, cilvēki var uzlabot savu redzes asumu un domāšanu, jo ir nepieciešams precīzi un ātri noteikt, kuras kārtis ir jāpagriež. Tikmēr pokers prasa labu koncentrēšanos un prasmi plānot savas darbības, tādējādi sekmējot domāšanu un stratēģisko domāšanu. Jāatzīmē ka, piemēram, bridžs ir viena no ļoti retajām prāta spēlēm, kur dators vēl nav pārspējis cilvēku. Tikmēr senā galda spēle “Šatrandža” prasa labas redzes un koncentrēšanās spējas, jo ir nepieciešams precīzi noteikt, kur atrodas katra figūra un kā tā var pārvietoties. Arī šahs prasa labu plānošanas un stratēģisko domāšanas spēju, jo ir nepieciešams uzvarēt pretinieku, izmantojot dažādus plānus un taktiku.
Kāršu spēles var būt lielisks veids, kā iegūt jaunas zināšanas un uzzināt kaut ko jaunu. Spēlējot “Klaberjas”, cilvēki var apgūt dažādus matemātiskos modeļus un aprēķinus, kas var noderēt viņiem dzīves laikā. “Bingo” prasa labas redzes un koncentrēšanās spējas, jo cilvēkiem ir jāatzīmē tikai dažas kārtis, un viņiem ir jābūt ātriem, lai to izdarītu. “Memory” prasa labu atmiņas spēju un prasmi uzturēt informāciju atmiņā, jo cilvēkiem ir jāatceras pēc iespējas vairāk detaļu par katra objekta atrašanās vietu.
Nevar aizmirst arī par puzli, kas kārtīgi nodarbina prāta šūnas un liek “iesvīst”. Nav svarīgi, vai vēlies salikt puzli no 1000 gabaliņiem, vai 100 – tas ir lielisks prāta vingrinājums jebkādā grūtības pakāpē. Puzle ir īpaši patīkama, jo procesa beigās var iegūt arī skaistu gala iznākumu – saliktu attēlu.
Kopumā, kāršu un galda spēles kā prāta treniņš var būt noderīgs izklaides veids gan bērniem, gan pieaugušajiem. Eksperti vecākiem rekomendē pievērst savus bērnus dažādiem prāta “mezgliem” jau no mazotnes, jo ilgtermiņā tas 100% palielinās bērna lemtspēju, loģisko domāšanu un intelektu. Jāatzīst pat, ka videospēles var palīdzēt attīstīt domāšanu, it īpaši stratēģiskās spēles.. Šo faktu gan parasti bērnu vecākiem ir grūti pieņemt. Ir arī speciāli veidotas videospēles, kas ir reģistrētas kā ārtniecības rīks bērniem ar uzmanības deficīta sindromu
Mūsdienu gadsimtā pats labākais ir tas, ka lielākā daļa galda un kāršu spēļu ir pieejamas internetā. Nav nepieciešams tērēt savus naudas līdzekļus, lai uzspēlētu solitāru, cūkas, bingo vai saliktu puzli – virtuālajā vidē ir pieejami tūkstošiem resursu, kas to piedāvā par brīvu.