Tehnoloģiju attīstība un dzīves veida steiga šobrīd svin savu uzvaras gājienu, ikdienas lietas bieži vien tiek darītas autopilotā, pašiem sajūtu līmenī neesot klātesošiem. Telefonā ar viena pirksta pieskārienu tiek apstiprināti visi paziņojumi un piedāvājumi, neskatoties uz to, vai tie ir kazino bonusi, atgādinājums piezvanīt ārstam vai ieteikums radiatora siltuma līmeņa optimizācijai. Tajā pašā brīdī tiek uzjaukts veselīgs smūtijs un termokrūzē ielieta kafija. Vai visas šīs mazās ikdienas aktivitātes patiesībā ir ieradumi? Turpmākajā rakstā apskatīsim, kas tad īsti ir ieradumi, kā tie veidojas un kā tie ietekmē mūsu dzīvi.
Regularitāte – atslēga veiksmīga ieraduma ieviešanai
Ieradums – tas, kas ir ierasts (kādam cilvēkam); paradums – šādi vārdnīcā tiek skaidrots vārds, kas tik ļoti ietekmē cilvēka ikdienu un tā dzīves kvalitāti kopumā. Roku mazgāšanas kārtība – samitrināt, saziepēt, noskalot, noslaucīt; dvieļu locīšanas veids, kāpšana pa kāpnēm, izmantojot vadošo kāju, šīs ir tikai dažas no situācijām, kurās izpaužas ieraduma maģiskā vara. Minētie piemēri ir vienkāršas sadzīves rakstura darbības, toties ieradumi, kā, piemēram, skriešana divreiz nedēļā, jau ir nedaudz specifiskāki un prasa vairāk ieguldītā darba.
Jauna ieraduma veidošana ir process, kurā kāda darbība tiek regulāri atkārtota, līdz tā kļūst automātiska. Pēdējos gados tiek popularizēta ideja, ka nepieciešama vien 21 diena, lai ieradums nostabilizētos cilvēka smadzenēs. Šāds apgalvojums pārliecina un iedvesmo pamēģināt ieviest izmaiņas, jo 3 nedēļas teorētiski nav pārāk ilgs laiks. Diemžēl, runājot par veselīgu ieradumu veidošanu, katram cilvēkam nepieciešamo dienu skaits ir atšķirīgs – vienam tās būs 18, bet citiem līdz pat 254 dienām, lai ieradums kļūtu par ierastu darbību, kas tiek veikta bez domāšanas.
Pozitīva vai tomēr negatīva nokrāsa?
Iepriekš noskaidrojām, ka veiksmīgas ieraduma ieviešanas pamatprincips ir darbības regulāra atkārtošana. Neskatoties uz to, ka pārsvarā visi gribam dzīvot veselīgu, kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīvi, mēdzam darīt lietas, kas iespējams netiek uzskatītas par tik vēlamām – Vīnes šokolādes kūkas gabaliņš pie katras pusdienu kafijas tases, 10 bezriska griezieni kādā tiešsaistes ārzemju kazino piektdienas vakarā, aromātisks cigāra dūms svētdienu rītos, tieksme palabot līdzcilvēku runasveidu. Šo uzskaitījumu varētu turpināt ilgi, līdz katrs tajā atrastu savu ieradumu vai, mīļi saucot, – niķīti.
Minot dažādos ieradumus, atliek loģiski secināt, ka tie mēdz būt gan pozitīvi, gan ar negatīvu nokrāsu. Pozitīvo paradumu klasifikācija ir gaužām vienkārša – darbību kopums, kas veicina prieka hormona izdalīšanos, uzlabo veselības stāvokli, paceļ dzīves kvalitāti. Ar negatīvo ieradumu iedalījumu ir nedaudz sarežģītāk, jo ieraduma sekas mēdz ietekmēt cilvēka dzīvi dažādos līmeņos. Piemēram, smēķēšana no kaitīga ieraduma ātri vien pārvēršas atkarībā, kas nodara lielu postu cilvēka organismam, it īpaši plaušām. Konkrētais piemērs parāda ieraduma ietekmi uz veselību. Nevēlamie jeb negatīvās nokrāsas ieradumi var ietekmēt arī emocionālo stāvokli, savstarpējās attiecības, pašvērtējumu, drošību un materiālo stabilitāti.
Brīva izvēle – būt ieraduma vergam vai pateikties par sadzīvisko lietu automatizāciju
Ieradumi ir un būs cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa. Par laimi, darbībām, kas organismam šķiet dabiskas un netiek ieviestas piespiedu kārtā, ir lielāks potenciāls iesakņoties smadzenēs un kļūt par kvalitatīvas dzīves aspektu. Ieradumi, kas kļuvuši automātiski, atvieglo dzīvi cilvēkam un tā smadzenēm, jo nav jāpatērē lieka enerģija, veicot elementāras darbības, kā zobu mazgāšana. Automatizācija, tāpat kā ražošanā, arī ikdienas dzīvē optimizē resursus.
Interesanti, ka nelāgie ieradumi bieži vien nostabilizējas ātrāk nekā veselīgie. Lai to izskaidrotu, jāapskata termins “Ieraduma cilpa’’. Ieraduma veidošanās sastāv no 4 stadijām – signāls, rutīna, atlīdzība un tieksme. Nelāgo ieradumu gadījumā atlīdzības stadija ir tik liela, piepildoša un “uzsēdinoša”, ka smadzenes veiksmīgāk pielāgojas un ātrāk pāriet nākamajā – tieksmes stadijā. Jebkuru nevēlamo uzvedības modeli ir iespējams mainīt, tādējādi atbrīvojoties no kaitīgajiem ieradumiem. Pirmais solis ir apzināties, ka paradumos kaut kas traucē vai nepatīk. Ar pacietību, apņēmību un regularitāti jāmaina uzvedības modelis jeb jāievieš jauns ieradums – vairs nedarīt pa vecam. Mūsu dzīves kvalitāte, emocionālais stāvoklis un labsajūta ir pašu rokās – atliek vien atbrīvoties no negatīvajiem ieradumiem un ieviest pozitīvos ieradumus!