Saslimšanas, kuras mūsu organismā rodas pakāpeniski un lēnām, reizēm tiek pārslimotas nemanot pat simptomus. Tomēr brīžos, kad vairāki riska faktori summējas, viena kaite spēj negaidīti veicināt nākamo, ja laikus neesam novērtējuši savu veselības stāvokli.
Laikam vainojama cilvēku bezrūpība un dzīves ritms, kas rada pārliecību, ka citas lietas ir svarīgākas par veselību. Latvijas mediķi ir labi apmācīti, informēti un profesionāli strādā, valsts politika kardioloģijas jomā teorētiski vērtējama kā pozitīva, tomēr abas puses nespēj ietekmēt sabiedrību, lai tā rūpētos par savu veselību. Kamēr cilvēks nav saslimis, par veselīgu dzīvesveidu ir maza interese, lai arī tiek rīkotas neskaitāmas akcijas un ļaudis ir aicināti bez maksas noteikt holesterīna līmeni un asinsspiedienu daudzās aptiekās. Kamēr nav akūtas sūdzības, par sekām netiek nedomāts. Tikai nāves bailes spēj atturēt cilvēku no kaitīgiem paradumiem, uzskata mediķi.
PĀRMĒRĪBU SEKAS
Attīstītajās valstīs, kur lielākā daļa iedzīvotāju fizisku darbu ir nomainījuši uz garīgu, organisma normālai funkcionēšanai pietrūkst aktīva fiziska slodze. Ļaužu vairums ēd «bez jēgas», t.i. uzņem vairāk enerģijas, nekā spēj to izlietot. Šo disproporciju uzskata par vienu no galvenajiem faktoriem modernās sabiedrības slimību progresijā – īpaši aterosklerozes attīstībā un sirds un asinsvadu slimību plašajā izplatībā. Ateroskleroze ir process, kas ir pamatā daudzām sirds un asinsvadu saslimšanām. Sirds un asinsvadu saslimšanu veicina tā saucamie riska faktori, viens no riska faktoriem ir holesterīns. Pārāk liels holesterīna daudzums asinīs veicina tā nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām, jo asinis necirkulē pietiekami strauji. Līdz ar to veidojas tā saucamā aterosklerotiskā plātnīte, kura aug arvien lielāka laika gaitā un aizsprosto asinsvadus. Fiziskā slodze no mūsdienu cilvēka dienaskārtības ir gandrīz vai zudusi, bet lieki uzņemtais taukvielu daudzums ir kaitīgs veselībai, ja tas netiek pārstrādāts. Nespējot kontrolēt sajūtas un nolasīt organisma raidītos signālus, kas norāda uz pārmērībām, mēs graujam savu veselību. Piemēram, smēķēšana, kas ir veicinošs faktors ļoti daudzām saslimšanām, ir tik grūti atmetama, neraugoties uz neskaitāmām norādēm un apziņai par tās kaitīgumu.
HOLESTERĪNA LOMA ORGANISMĀ
Holesterīns pats par sevi ir ļoti vērtīga viela. Tas ir lipīds (taukviela), no kā organisms veido hormonus. Holesterīns – kopā ar citiem taukiem pastāvīgi atrodas asinīs. Tas ir nepieciešams katrai organisma šūnai. Holesterīns organismā pilda īpašas funkcijas, piemēram, piedalās šūnapvalku un nervu šūnu veidošanā. Vielmaiņas normālai norisei holesterīnam ir ļoti liela nozīme. No holesterīna aknās veidojas žultsskābe, dzimumhormoni dzimumorgānos. No holesterīna veidojas arī virsnieru garozas hormoni, tas veicina D vitamīna izstrādāšanos. Holesterīns nepieciešams šūnu membrānu funkcionēšanai un dažādu bioloģiski svarīgu vielu veidošanai (piemēram, žultsskābes), taču, ja holesterīna organismā ir par daudz, tas izgulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskās plātnītes, un asinsvadi sašaurinās.
Apmēram 90 procenti holesterīna organisms sintezē pats, tikai nedaudz – apmēram 10 procenti – uzņemam ar pārtiku. Problēmas rodas situācijā, kad organisma pašregulācija ir pārslogota vai arī tajā rodas traucējumi. Dažādu apstākļu ietekmē holesterīna sintēze organismā ar laiku izmainās. Tas sintezējas pārāk daudz vai noārdās pārāk maz. «Labais holesterīns» aiztransportē lieko holesterīnu no šūnām uz asinsvadiem. «Sliktais holesterīns» pārnes holesterīnu uz asinsvadu sieniņām.
Svarīgi ir regulēt to holesterīna daļu, kas tiek uzņemta ar barību. Teorētiski cilvēkam pietiek ar to holesterīna daudzumu, kuru sintezē organisms pats.
HOLESTERĪNA LĪMEŅA NOTEIKŠANA
Holesterīna līmeni asinīs var noteikt medicīnas iestādes, speciālos kardioloģijas kabinetos un daudzās aptiekās. Ekspresdiagnostikā kopējo holesterīna līmeni noskaidro dažās minūtēs – iedur pirkstā, iegūst asinspilienu, uzpilināto uz teststrēmeles, nolasa rezultātu. Lai gan holesterīns var radīt sirds un asinsvadu saslimšanas, tomēr paaugstinātu holesterīna līmeni, ja tas nav ilglaicīgs un īpaši paaugstināts, var neizjust kā traucējumu. Holesterīns var cirkulēt asinīs un nogulsnēties artēriju sieniņās, izraisot aterosklerozi daudzu gadu garumā bez jūtamiem simptomiem, tāpēc iesaka noteikt holesterīna līmeni ik pa laikam. Pētījumi liecina, ka holesterīns ir paaugstināts 60 procentiem iedzīvotāju. Par normālu uzskata holesterīna līmeni, kas zemāks par 5 milimoliem litrā.
40 GADU KRĪZE
Vecumā ap 40 gadiem cilvēka attīstībā iestājas nozīmīgs starpposms, kad mazinās daudzu organisma procesu aktivitāte, piemēram, palēninās vielmaiņas procesi.
Cilvēkam ap 40 gadiem ir nepieciešama obligātā izmeklēšana. Tad parasti novēro vairāku riska faktoru summēšanos, kas var izraisīt kādu pastiprinātu saslimšanu. Viens faktors kombinējas ar citiem, piemēram, palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana. Tomēr neviens no šiem faktoriem nav normāla novecošanas pazīme, tas nozīmē, ka 40 gadu un pat 80 gadu vecumā cilvēks var būt bez paaugstināta ķermeņa svara, ar normālu asinsspiedienu un nepaaugstinātu holesterīna līmeni asinīs.
Lai gan holesterīna paaugstināšanos sekmē diētas kļūdas un palielināts svars, tomēr tikpat nozīmīgi holesterīnu paaugstinoši faktori ir iedzimtība, vecums, dažādas slimības {cukura diabēts, hipertensija, nieru, aknu un vairogdziedzera slimības).
Sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, dabīgie estrogēni palīdz sabalansēt holesterīna līmeni asinīs, vīriešiem šāda procesa nav. Līdz ar menopauzi šī dabīgā aizsardzība beidzas un sievietēm pat biežāk nekā vīriešiem novēro paaugstinātu holesterīnu.
IESPĒJAMIE SIMPTOMI
Ja holesterīna līmenis ir paaugstināts, var rasties šādas problēmas:
• bojājas artērijas, kas caurauž jebkuru orgānu,
• tiek traucēta normāla asinsrite,
• visvairāk to izjūt galvas smadzenes, sirds muskulis, nieres un kāju asinsvadi,
• skābekļa bads galvas smadzenēs rada nogurumu,
• pasliktinās koncentrēšanās spējas,
• var rasties problēmas sirds apvidū: stenokardija – sāpes krūtīs, ko parasti novēro fiziskas slodzes laikā,
• paaugstināts holesterīna līmenis var nelabvēlīgi iespaidot nieru asinsvadus,
• sašaurinoties kāju asinsvadiem, cilvēks ejot var izjust sāpes kājās, īpaši, kāpjot pa kāpnēm,
• kājas biežāk sarauj krampji,
• sāk pastiprināti salt pēdas.
KO DARĪT LAI IZVAIRĪTOS NO PAAUGSTINĀTA HOLESTERĪNA LĪMEŅA?
Atbilde loti vienkārša -jālieto veselīgs uzturs un vairāk jākustas. Nav ieteicams uzņemt vairāk par 300 miligramiem holesterīna dienā.
HOLESTERĪNS sastopams lielākoties piesātinātajos dzīvnieku izcelsmes taukos, piemēram, sviestā, treknās desās, visvairāk dzīvnieku iekšējos orgānos – aknās, nierēs, smadzenēs.
PIESĀTINĀTĀS taukskābes {gaļa, sviests, krējums) palielina «sliktā holesterīna» līmeni asinis, bet nepiesātinātās taukskābes (augu eļļas, zivju tauki) pazemina «sliktā holesterīna» līmeni.
TAUKIEM vajadzētu būt ne vairāk kā 30 procenti no kopējā uzņemtā kaloriju daudzuma dienā. Ja cilvēks ir fiziski aktīvs, viņš var atļauties ēst vairāk treknu produktu, jo tauki fiziskās slodzes laikā «sadeg», t.i., tiek patērēti.
JĀATMET smēķēšana, jāpalielina fiziskā aktivitāte, jāmaina diēta. Ja arī tad holesterīna līmenis nemazinās, tad jāsāk lietot ārsta nozīmēti medikamenti.
RISKA FAKTORI & SASLIMŠANAS
■ Smēķēšana.
■ Paaugstināts asinsspiediens
■ Mazkustīgs dzīvesveids.
■ Paaugstināts holesterīna līmenis.
■ Paaugstināts ķermeņa svars.
■ Diabēts.
■ ATEROSKLEROZE – artēriju sieniņu sabiezēšana un elastības zudums. Tam pamatā ir lipīdu (tauku) izgulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām, tā rezultātā ir traucēta asinsapgāde.
■ KORONĀRĀ sirds slimība – slimības pamatā ir sašaurinājumi sirds asinsvados, biežākā forma ir stenokardija un miokarda infarkts.
Fakti par statistiku
Apmēram 25 – 30 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, nezina par to. Tas pats ir ar holesterīna daudzumu asinīs – vismaz 20 procenti Latvijas iedzīvotāju joprojām nezina, kas tas ir, un vēl lielāks skaits – 40 procenti – nekad nav noteikuši holesterīna līmeni.
