Kāda ir tava attieksme pret miegu? Tieši tāda ir arī tava attieksme pret savu veselību un visu savu dzīvi. Miegs bieži vien tiek uztverts pašsaprotami – „Pagulēšu mazāk, lai varētu paspēt vēl šo un to, izgulēšos brīvdienās!” Taču ar šādu attieksmi tu nodari sev pāri – ja guli mazāk kā 8 stundas diennaktī, samazinās tava imunitāte un darba spējas.
Kas notiek, ja neizgulies
„Miega kvalitātei tiek pievērsta pārāk maza uzmanība,” saka miega ārste Ija Cimdiņa. Viņa uzsver – ja ir traucēts miegs, tas ietekmē visas pārējās dienas kvalitāti: „Subjektīvi to var nejust, var nejusties noguris, var justies labi, it kā izgulējies, bet miegs ir bijis nepietiekams un tas tomēr var atspēlēties.”
Miega laikā notiek organisma atjaunošanās, iepriekšējās dienas laikā iegūtās informācijas sakārtošanās. Izrādās, ja guļam vien 6 stundas, mūsu imūnsistēmas noturība pret dažādiem vīrusiem samazinās uz pusi. Ja mēs guļam 7 stundas, tad kognitīvās spējas – koncentrēšanās, uzmanība, atcerēšanās, iegaumēšana, lēmumu pieņemšana – samazinās par 25%. Tas būtībā nozīmē, ka varēsi paveikt par ceturto daļu mazāk nekā, ja būtu gulējusi nepieciešamās 8 stundas.
Ja neesi gulējusi pietiekami, tev var parādīties automātiskās darbības – nu nevari atcerēties, vai aizslēdzi durvis, vai gludekli izslēdzi, kaut gan, kad pārbaudi, izrādās, ka esi to izdarījusi. „Mēs nevaram to atcerēties, jo neesam koncentrējušies tajā brīdī, vienkārši darām ierastās lietas automātiski. Koncentrēšanās trūkums radies no nepietiekama miega,” paskaidro daktere.
Turklāt, ja esi neizgulējusies, samazinās tava tolerance. Varbūt tieši nepietiekama miega dēļ bieži uzkliedz savam bērnam vai sastrīdies ar draudzeni vai vīru? I.Cimdiņa stāsta, ka pat agresīva braukšana tiek saistīta ar neizgulēšanos.
Sievietēm miega traucējumi ir biežāk
Mūsdienu sabiedrībā miega traucējumi ir ļoti izplatīti – 95% pieaugušajiem kaut reizi ir bijušas problēmas ar miegu, pašlaik gulēšanas traucējumi ir veselai trešdaļai pieaugušo. „Mēs guļam mazāk nekā mums vajadzētu – pat divas stundas mazāk nekā mūsu senči simts gadus atpakaļ. Viņi gulēja vidēji deviņas stundas diennaktī, mums vidējie rādītāji ir zem astoņām stundām. Tas nav nekas labs, tas ir risks. Tā ir visas pasaules tendence, tā nav tikai Latvijā,” stāsta I.Cimdiņa. Viņa norāda arī, ka pētījumi pierādījuši – visā pasaulē apmēram divas līdz pat trīs reizes biežāk miega traucējumu ir tieši sievietēm. „Un tas nav tikai tāpēc, ka viņas ir emocionālas. Visā pasaulē sievietēm ir vairākas slodzes – jāstrādā gan darbā, gan mājās,” paskaidro daktere.
Ko tad darīt – kā organizēt šo trešdaļu dzīves, kas tik būtiski ietekmē pārējo mūsu dzīves daļu? Ja vairākas dienas nenāk miegs vai jūties neizgulējusies, tad pat nedomā uzreiz ķerties klāt miega zālēm! „Vispirms jāsāk ar miega higiēnas ievērošanu – tie ir pamatprincipi, kas jāievēro, lai labi izgulētos. Ja tie nepalīdz, tad var ķerties pie tautas metodēm – tējām, miega spilventiņiem un citiem dabiskajiem līdzekļiem,” saka I.Cimdiņa.
I.Cimdiņa norāda, ka pašai uz savu galvu ķerties klāt miega zālēm nevajag: „Miega traucējumi ir simptoms, kas liecina, ka mūsu dzīvē kaut kas nav kārtībā. Miega traucējumi nav slimība, kas jāārstē ar zālēm. Ir jāatrod iemesli – problēmas vai kaites, kas izraisa šo simptomu, un tie jānovērš.”
13 dakteres Cimdiņas ieteikumus, kā pareizi doties pie miera, lasi portālā SievietesPasaule.lv – http://www.sievietespasaule.lv/veseliba/labsajutai_veselibai/padomi_ka_risinat_miega_problemas/
