Mēs visi pazīstam to miegainību, ko pavada smaga sajūta kuņģī pēc kārtīgas maltītes. It īpaši aktuāli tas kļūst pēcsvētku periodā, kad tā šķiet neatņemama sastāvdaļa. Kustības kļūst lēnākas, domas miegainākas, uzmācās žāvas un vispārēja vēlme nekustēties un skatīties vienā punktā. Daudziem šī var šķist pilnīga normāla parādība, kas nāk līdz ar kārtīgu paēšanu un no kuras nevar vai pat nevajag vairīties. Tomēr ciešāk pavērojot procesus ķermenī, kas rada šādu miegainību un to cēloņu iespējamās sekas, var secināt, ka eiforiskā ēdiena ‘koma’ ir ne tikai nevajadzīga ēdienreizes sastāvdaļa, bet arī kā smokošs kanārijputniņš raktuvēs, kas brīdina par iespējamām veselības problēmām nākotnē.
Par šo fenomenu valda daži plaši izplatīti mīti, kas, lai gan var izklausīties pārliecinoši, tomēr nav patiesi. Populārākais no tiem ir, ka brīdī, kad mēs kuņģī sabāžam daudz ēdienu, ķermenis novirza uz to vairāk asinis, tādējādi apdalot smadzenes un pārējo ķermeni, kas arī izraisa miegainību un vieglu apātiju. Tomēr tā nav un par to var pārliecināties, paskatoties uz citām aktivitātēm, kas liek citām ķermeņa daļām patērēt vairāk enerģijas, piemēram, skrienot, peldot vai pievelkoties pie stieņa, noteiktie ķermeņa muskuļi izmanto vairāk enerģijas. Katrs, kurš ar šādām aktivitātēm kādreiz ir nodarbojies, var pateikt, ka mērena sportošana neizraisa līdzīgus efektus.
Patiesībā viens no šīs miegainības iemesliem ir asinsrites palēnināšanās, asinsķermenīšu saķepšana un aptaukošanās. To izraisa holesterīna un piesātināto tauku uzņemšana ķermenī, kas palielina asins viskozitāti (mazāk ūdens, biezākas asinis) un izraisa sarkano asinsķermenīšu sakopošanos; tie salīp kopā, tādējādi samazinot asins cirkulēšanas ātrumu. Pēc taukainu ēdienu ēšanas asinsķermenīši absorbē taukus savā membrānā, kas padara šo ķermenīšu salipšanu daudz vieglāku. Jau 1961. gadā amerikāņu zinātnieku veiktā pētījumā tika novērota sakarība starp piesātināto taukvielu uzņemšanu un lēnāku asins plūsmu. 29 vienas vecuma grupas vīrieši ar līdzīgiem asins mērījumiem tika sadalīti divās grupās. Viena grupai tika dots krējums, kamēr otra neēda vispār. Trīs stundas pēc krējuma ēšanas abu grupu veiktajos asins mērījumos varēja redzēt, ka pirmās grupas asins plūdums bija ievērojami mazāks kā neēdāju grupai, kuras vidējā spēja uzņemt skābekli bija par 20% augstāka.
Zīmīgi, ka uzņemot taukus, arī tiek uzņemta viena no to galvenajām sastāvdaļām — triglicerīdi, kas, lai gan mērenos daudzumus ir svarīgi cilvēka ķermeņa metabolisko procesu nodrošināšanai, lielos daudzumus tie tiek saistīti ar paaugstinātu sirdsdarbības traucējumu, triekas un aterosklerozes risku. Šo vielu daudzumu var samazināt ēdot vairāk omega 3 saturošus produktus, un mazāk dzīvnieku produktus, augu eļļas, rafinētas šķiedrvielas (cukuru) un produktus ar augstu glikēmisko indeksu.
Kas ir glikēmiskais indekss? Glikēmiskais indekss (GI) ir centiens aptuveni kategorizēt ēdienus pēc tā kā tur esošās šķiedrvielas ietekmē glikozes līmeni asinīs. Ēdieni ar GI zem 55 tiek lēnāk uzņemti un izraisa lēnāku un zemāku glikozes līmeņa paaugstināšanos asinis, kas savukārt arī ietekmē insulīna līmeņus.
Produkti ar GI virs 55 :
Banāni, kartupeļi, balto miltu produkti, baltie makaroni, alus, melone, burkāni.
Produkti ar GI zem 55 :
Lielākā daļa augļu (āboli, apelsīni, kivi), pilngraudu miltu produkti, rieksti, olīves.
Uzņemot produktus ar lielu glikēmisko indeksu ķermenis piedzīvo pēkšņu glikozes paaugstināšanos, kam īsi pēc tam seko straujš kritums zem ierastā līmeņa. Šis process arī viens no iemesliem, kādēļ pēc dažām maltītēm mēs jūtam nogurumu vai pat spēku izsīkumu.
Vēl viens interesants process, kas liek mums justies nogurušiem pēc maltītēm ir hormona oreksīna samazināšanās ķermenī. Šis hormons (un neirotransimters) ir atbildīgs par modrības stāvokļa uzturēšanu neēdušam cilvēkam (lai tas spētu labāk atrast ēdienu); fenomens, kas ir pamatā ketogēniskajai diētai (liels tauku patēriņš, mazs ogļhidrātu patēriņš, kas ķermenim liek pārslēgties uz rezerves enerģijas dzinēju, ņemot enerģiju nevis no glikozes, bet gan no ketogēniem – vielām, kuras akna sintezē no taukiem un taukskābēm. Sākumā šo diētu izmantoja epilepsijas ārstēšanai, bet drīz vien tika pamanīta tās ietekme uz prāta stāvokli un koncentrēšanās spējām.)
Var teikt, ka pārēšanās sajūta ir kā agrs simptoms veselības problēmām, ko var izraisīt diēta ar pārāk lielu dzīvnieku tauku, augu eļļas vai cukura patēriņu (paaugstināts holesterīna līmenis, aptaukošanās, sirdsdarbības problēmas, diabēts utt.). Tas, protams, nenozīmē, ka vajag kategoriski izvairīties no ‘sātīgiem’ ēdieniem. Tomēr ir labi būt lietas kursā par to, ko dažādas sajūtas (šajā gadījuma pārēšanās sajūta) nozīmē ķermeņa procesu kontekstā un kā mēs varam ar to manipulēt (piemēram, ēst pilngraudu makaronus, parasto vietā).
