Cilvēka dzimšana ir sarežģīts, fizioloģisks process. Nav nemaz tik viegli atbildēt uz izmisuma pilno mātes jautājumu—kādēļ?! —ja pēc radību mokām un sāpēm prieku pārjauno dzīvībiņu spēji aptumšo ārsta diagnoze — bērns guvis dzemdību traumu. Kādēļ?… Un kā tālāk…?
Dzemdību trauma ir ārstējama
Viena no visbiežāk sastopamām dzemdību traumām ir pl. brachialis (plecu nervu pinuma) sastiepums vai pārrāvums. Statistikas dati liecina, ka šo traumu gūst 7 no 1000 dzīvdzimušiem. Bieži pl. brachialis trauma komplicējas ar atslēgkaula lūzumu. Trauma redzama tūlīt pēc dzemdībām. Bērna roka ir nekustīga, šļaugana, nokarājas gar ķermeni.
Viena no visbiežāk sastopamām dzemdību traumām ir pl. brachialis (plecu nervu pinuma) sastiepums vai pārrāvums. Statistikas dati liecina, ka šo traumu gūst 7 no 1000 dzīvdzimušiem. Bieži pl. brachialis trauma komplicējas ar atslēgkaula lūzumu. Trauma redzama tūlīt pēc dzemdībām. Bērna roka ir nekustīga, šļaugana, nokarājas gar ķermeni.
Kādi ir traumas riska faktori un cēloņi?
Pirmkārt — liels auglis. Par lielu tiek uzskatīts auglis, kas sver vairāk nekā 4500 gramu. Tas var iesprūst dzemdību ceļos un, izmantojot dzemdības veicinošus paņēmienus (maigles, spiešanu u.c), var rasties trauma. Otrkārt — pl. brachialis trauma iespējama dzemdētājas fizioloģisko īpatnību, piemēram, šaura iegurņa dēļ. Arī šai gadījumā dzemdības ieilgst. Dažkārt augļa iesprūšanas gadījumā bērnam nākt pasaulē palīdz tā sauktais Kristellera paņēmiens — auglis tiek izspiests, spiežot dzemdētājas vēderu. Lai cik nežēlīgs arī liktos šis paņēmiens, bieži citas izvēles nav, jo bērnam ir jāpiedzimst! Laika nav daudz, augļa ūdens notecējis, bērns smok… atsevišķos gadījumos tiek veikts ķeizargrieziens. Treškārt — bērnam dzimstot otrādāk (ne ar galvu, bet ar kājām pa priekšu), rociņas tiek atmestas atpakaļ un ir liela iespējamība, ka pleca nerva pinums tiek traumēts.
Kurš vainīgs?
Izšķirt, kāds dzemdības veicinošs līdzeklis konkrētā gadījumā būtu vispiemērotākais, ir ārsta un vecmātes profesionalitātes pārbaude. Tāpat arī — cik vieglām rokām tas veikts.
Dzemdību trauma nav ārsta vai vecmātes vaina.
Bet tā var būt tieši viņu vaina…
Dzemdības ir sarežģīts fizioloģisks process, tāpēc nekad precīzi līdz pēdējam sīkumam nav iespējams prognozēt to norisi.
Taču svarīgākie riska faktori obligāti jākonstatē grūtniecei profilaktiskā apskatē, lai varētu attiecīgi gatavoties dzemdībām. Svarīgi jau iepriekš apzināties iespējamās komplikācijas.
Taču vēlreiz jāatgādina — visu nekad nav iespējams paredzēt.
Daudzās valstīs dzemdības tiek filmētas, lai vēlāk, ja radušies kādi sarežģījumi, ārsts varētu tiesā pierādīt savu nevainību un traumu atzītu par nelaimes gadījumu, vai arī otrādi — filma uzrādītu nepārprotamu ārsta vai vecmātes vainu. Nereti vainas cēloņi meklējami aiz dzemdību nama sienām. Ja sievietes dzīve ir stresa pārpilna, viņai ir slikti dzīves apstākļi — tas viss nevar neatstāt nelabvēlīgu iespaidu uz grūtniecību un dzemdībām.
PL brachialis trauma ir ārstējama.
Kad mātei gaidītā veselā mazuļa vietā rokās ieliek bērnu, kam viena vai abas rokas nedzīvi nokarājas, protams, ir milzīgs šoks. Ideālā variantā būtu nepieciešams, lai šai grūtā laikā blakus būtu psihologs. Citkārt nepieciešama ārstu sapratne un palīdzība. Jo slimajam bērnam, kura ceļu jau pašā tā sākumā krustojusi šāda nelaime, vajadzīga mātes mīlestība un drosme. Pl. brachialis traumu var ārstēt. Tikai tas ir ilgstošs process, kas prasa neatlaidību, pacietību un vēlreiz pacietību. Ārzemju literatūrā uzkrāti dati, ka šā gadsimta 20. gados atveseļošanās novērota 7 — 40% gadījumu. 80. gados — jau 95% gadījumu, 90. gados — 95,7% gadījumu.
Jo agrāk tiek sākta ārstēšana, jo labāki tās rezultāti. Pirmā mūža nedēļā rokai ļauj “atpūsties”, kamēr zūd pietūkums un tā vairs nav tik jutīga.
Otrā nedēļā jau var sākt komplekso terapiju (ķirurģiska iejaukšanās, kā liecina pētījumi, nav efektīva).
Kompleksā terapija ietver atkārtotus, īslaicīgus, apmēram 2 nedēļu kursus ar 1,5 — 2 mēnešu pārtraukumu līdz pilnīgai atveseļošanai.
Kādi ir ārstēšanas paņēmieni un līdzekli?
Ortopēdi neiesaka roku fiksēt. Rokai jāatrodas dabiskā fizioloģiskā stāvoklī, un tai jāļauj brīvi kustēties. Vienīgi smagos gadījumos uzliekamas fiksējošas šinas — roka viegli saliekta elkoņa locītavā, novietota pāri vēdera augšdaļai ar plaukstu pret ķermeni. Kādreiz fiksāciju izdarīja jebkurā gadījumā. Taču tas nereti radīja vēlamam pretēju rezultātu — atrofējās muskuļi, deformējās locītava. Diemžēl vēl arvien daudzviet Latvijā (un ne tikai tālā provincē vai mazpilsētā) lieto atpalikušas ārstniecības metodes. Kad vēlāk, bezcerības mākti, vecāki bērnu atved uz Rīgas Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas neonatoloģijas centru, ir grūti palīdzēt. Kompleksā terapija ietver arī siltuma procedūras — ultraīsviļņu terapiju plecu apvidum, ozokerīta aplikācijas elkoņa apvidū. Plecu locītavu ieteicams visu laiku turēt siltumā (silta jaciņa, vates polsteri u.c). No 10 — 12 dienu vecuma atkarā no jaundzimušā vispārējā stāvokļa tiek veikts masāžas kurss. Sākumā — viegla, tikai bojātās ekstremitātes masāža.
Ļoti ieteicama čehu profesora Vaclava Vojtas neirofizioloģiskā refleksterapija. Tā ir līdzīga punktu masāžai: ar mērķtiecīgiem kairinājumiem noteiktos ķermeņa stāvokļos tiek veicināta normāla kustību attīstība. Vojtas refleksterapija uzlabo ekstremitātes barošanas un augšanu, kā arī urīnpūšļa un zarnu funkcijas, labvēlīgi iespaido krūškurvja orgānu darbību. Māte tiek speciāli apmācīta, lai bērnam regulāri, mājas apstākļos varētu veikt Vojtas terapiju (4 līdz 6 reizes dienā). Arī 5 — 10 gadu veciem bērniem Vojtas terapija izraisa vērā ņemamu uzlabošanos.
Akupunktūra (adatterapija) palīdz novērst sāpes, tūsku, uzlabo asinsriti un līdz ar to audu barošanos, koriģē kustību traucējumus.
Logopēdiskā korekcija. Roku un mutes orgānu attīstība ir savā starpā saistīta. Bērniem, kam, piemēram, novēro plaukstas defektu — roka visu laiku sažņaugta dūrē, ir arī skaņu veidošanas, zīšanas funkciju traucējumi. Tādēļ, “strādājot” ar roku, tiek “atbrīvota” mute un otrādi.
Medikamenti tiek lietoti minimāli vai arī nemaz. Kursā galvenokārt ietverta vitamīnterapija. Tā kā daudz kas atkarīgs tieši no mātes gatavības rūpēties par sava bērna veselību, izstrādāta mātes apmācības programma. Tā ietver gan ārstnieciskās fizkultūras, Vojtas terapijas, gan logopēdiskās korekcijas aprūpi. Māte, rūpīgi kopjot un ārstējot jaundzimušo mājās, uzlabo tā veselību starp ārstēšanas kursiem stacionārā.
Izšķirt, kāds dzemdības veicinošs līdzeklis konkrētā gadījumā būtu vispiemērotākais, ir ārsta un vecmātes profesionalitātes pārbaude. Tāpat arī — cik vieglām rokām tas veikts.
Dzemdību trauma nav ārsta vai vecmātes vaina.
Bet tā var būt tieši viņu vaina…
Dzemdības ir sarežģīts fizioloģisks process, tāpēc nekad precīzi līdz pēdējam sīkumam nav iespējams prognozēt to norisi.
Taču svarīgākie riska faktori obligāti jākonstatē grūtniecei profilaktiskā apskatē, lai varētu attiecīgi gatavoties dzemdībām. Svarīgi jau iepriekš apzināties iespējamās komplikācijas.
Taču vēlreiz jāatgādina — visu nekad nav iespējams paredzēt.
Daudzās valstīs dzemdības tiek filmētas, lai vēlāk, ja radušies kādi sarežģījumi, ārsts varētu tiesā pierādīt savu nevainību un traumu atzītu par nelaimes gadījumu, vai arī otrādi — filma uzrādītu nepārprotamu ārsta vai vecmātes vainu. Nereti vainas cēloņi meklējami aiz dzemdību nama sienām. Ja sievietes dzīve ir stresa pārpilna, viņai ir slikti dzīves apstākļi — tas viss nevar neatstāt nelabvēlīgu iespaidu uz grūtniecību un dzemdībām.
PL brachialis trauma ir ārstējama.
Kad mātei gaidītā veselā mazuļa vietā rokās ieliek bērnu, kam viena vai abas rokas nedzīvi nokarājas, protams, ir milzīgs šoks. Ideālā variantā būtu nepieciešams, lai šai grūtā laikā blakus būtu psihologs. Citkārt nepieciešama ārstu sapratne un palīdzība. Jo slimajam bērnam, kura ceļu jau pašā tā sākumā krustojusi šāda nelaime, vajadzīga mātes mīlestība un drosme. Pl. brachialis traumu var ārstēt. Tikai tas ir ilgstošs process, kas prasa neatlaidību, pacietību un vēlreiz pacietību. Ārzemju literatūrā uzkrāti dati, ka šā gadsimta 20. gados atveseļošanās novērota 7 — 40% gadījumu. 80. gados — jau 95% gadījumu, 90. gados — 95,7% gadījumu.
Jo agrāk tiek sākta ārstēšana, jo labāki tās rezultāti. Pirmā mūža nedēļā rokai ļauj “atpūsties”, kamēr zūd pietūkums un tā vairs nav tik jutīga.
Otrā nedēļā jau var sākt komplekso terapiju (ķirurģiska iejaukšanās, kā liecina pētījumi, nav efektīva).
Kompleksā terapija ietver atkārtotus, īslaicīgus, apmēram 2 nedēļu kursus ar 1,5 — 2 mēnešu pārtraukumu līdz pilnīgai atveseļošanai.
Kādi ir ārstēšanas paņēmieni un līdzekli?
Ortopēdi neiesaka roku fiksēt. Rokai jāatrodas dabiskā fizioloģiskā stāvoklī, un tai jāļauj brīvi kustēties. Vienīgi smagos gadījumos uzliekamas fiksējošas šinas — roka viegli saliekta elkoņa locītavā, novietota pāri vēdera augšdaļai ar plaukstu pret ķermeni. Kādreiz fiksāciju izdarīja jebkurā gadījumā. Taču tas nereti radīja vēlamam pretēju rezultātu — atrofējās muskuļi, deformējās locītava. Diemžēl vēl arvien daudzviet Latvijā (un ne tikai tālā provincē vai mazpilsētā) lieto atpalikušas ārstniecības metodes. Kad vēlāk, bezcerības mākti, vecāki bērnu atved uz Rīgas Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas neonatoloģijas centru, ir grūti palīdzēt. Kompleksā terapija ietver arī siltuma procedūras — ultraīsviļņu terapiju plecu apvidum, ozokerīta aplikācijas elkoņa apvidū. Plecu locītavu ieteicams visu laiku turēt siltumā (silta jaciņa, vates polsteri u.c). No 10 — 12 dienu vecuma atkarā no jaundzimušā vispārējā stāvokļa tiek veikts masāžas kurss. Sākumā — viegla, tikai bojātās ekstremitātes masāža.
Ļoti ieteicama čehu profesora Vaclava Vojtas neirofizioloģiskā refleksterapija. Tā ir līdzīga punktu masāžai: ar mērķtiecīgiem kairinājumiem noteiktos ķermeņa stāvokļos tiek veicināta normāla kustību attīstība. Vojtas refleksterapija uzlabo ekstremitātes barošanas un augšanu, kā arī urīnpūšļa un zarnu funkcijas, labvēlīgi iespaido krūškurvja orgānu darbību. Māte tiek speciāli apmācīta, lai bērnam regulāri, mājas apstākļos varētu veikt Vojtas terapiju (4 līdz 6 reizes dienā). Arī 5 — 10 gadu veciem bērniem Vojtas terapija izraisa vērā ņemamu uzlabošanos.
Akupunktūra (adatterapija) palīdz novērst sāpes, tūsku, uzlabo asinsriti un līdz ar to audu barošanos, koriģē kustību traucējumus.
Logopēdiskā korekcija. Roku un mutes orgānu attīstība ir savā starpā saistīta. Bērniem, kam, piemēram, novēro plaukstas defektu — roka visu laiku sažņaugta dūrē, ir arī skaņu veidošanas, zīšanas funkciju traucējumi. Tādēļ, “strādājot” ar roku, tiek “atbrīvota” mute un otrādi.
Medikamenti tiek lietoti minimāli vai arī nemaz. Kursā galvenokārt ietverta vitamīnterapija. Tā kā daudz kas atkarīgs tieši no mātes gatavības rūpēties par sava bērna veselību, izstrādāta mātes apmācības programma. Tā ietver gan ārstnieciskās fizkultūras, Vojtas terapijas, gan logopēdiskās korekcijas aprūpi. Māte, rūpīgi kopjot un ārstējot jaundzimušo mājās, uzlabo tā veselību starp ārstēšanas kursiem stacionārā.
