šī ir slīdošā teksta rinda ar linku vai jebko citu

Jau atkal dedzina kuņģi

Inga Melberga

Droši vien katram ir gadījies, ka pēc sātīgas un gardas maltītes piemeklē nepatīkamas sajūtas kuņģī. Kad var iztikt ar atpūtu, kad jāķeras pie mājas aptieciņas, bet kad jāmeklē ārsta palīdzība? Stāsta gastroenterologs Ivars Tolmanis,

Ka atpazīt slimību
Dedzināšanas sajūta vēderā, pakrūtē vai aiz krūšu kaula ir izplatīts simptoms un to visbiežāk novēro pārejošu gremošanas traucējumu gadījumos, kas neprasa speciālu Izmeklēšanu vai ārstēšanu. Tomēr minētais simptoms var rasties arī dažādu slimību gadījumos, kurām nepieciešama savlaicīga atklāšana un terapija,
Reizēm pēc pārāk trekna vai asa ēdiena baudīšanas dedzinoša sajūta pakrūtē var piemeklēt ikvienu. Tāpat arī simptomu Intensitāte un radītais diskomforts ir subjektīva lieta. Turklāt dažādās kultūrās atšķiras uzskati par to, kas tad īsti ir dedzinošā sajūta vēderā, tādēļ arī nav viennozīmīgu datu par kaites izplatību. Rietumos par šiem simptomiem sūdzas biežāk – apmēram 40% cilvēku, Austrumos krietni mazāk.
Ja dedzināšanas sajūta parādās apmēram reizi mēnesī un nav īpaši traucējoša, satraukumam nav pamata, vien ieteicams pārskatīt savus ēšanas ieradumus un ēdienkarti. Taču, ja simptomi atkārtojas regulāri – reizi nedēļā un biežāk, Iespējama slimība, un Ir jādodas pie ārsta.

Biežāk sastopamās kaites, kuru gadījumā var būt dedzinoša sajūta vēderā vai pakrūtē:
■ Gremošanas sistēmas slimības
■ Sirds un plaušu slimības
■ Kaulu un muskuļu slimības
Biežāk sastopamās slimības, kas izsauc dedzināšanu, Ir gremošanas sistēmas slimības, īpaši gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS, atviļņa slimība) jeb patoloģisks kuņģa satura atvilnis barības vadā.
Neliela daudzuma (līdz 10 ml) kuņģa satura iekļūšana barības vadā normālos fizioloģiskos apstākļos līdz 40 reizēm diennaktī  notiek arī  pilnīgi veseliem cilvēkiem un parasti nekādas sajūtas nerada, Gastroezofageālās atviļņa slimības gadījumā kuņģa satura atvilnis notiek biežāk un ilgāk nekā veseliem cilvēkiem un izsauc simptomus, visbiežāk – dedzināšanu. Tā ir lielākoties iedzimta anatomiska īpatnība, funkcionālas problēmas barības vada pārejā uz kuņģi, vārstveida mehānismā, kas pilnībā nenoslēdzas. Atsevišķiem cilvēkiem var būt pastiprināta barības vada jutība pret kuņģa satura atvilni, kā rezultātā rodas simptomi

Faktori, kas izraisa atviļņa slimības simptomu uzliesmojumus
Atviļņa slimību izraisa daudzu nelabvēlīgu faktoru kopums un iedzimta nosliece uz šo slimību. Gastroezofageālā atviļņa slimība var izpausties jebkurā vecuma periodā – kā maziem bērniem, tā pusaudžiem un sirmgalvjiem. Zīdaiņa vecumā atviļņa slimības attīstīšanos aizkavē barošana ar mātes pienu. Zīst krūti ir grūtāk nekā pudelītes knupi: rīšanas process ir fizioloģiskāks. Taču jāņem vērā – ja mazulim cieta barība tiek piedāvāta ļoti vēlu, kuņģis ir pieradis pārstrādāt tikai šķidrumu un var rasties veselības traucējumi.
Ja ģimenē ir iedzimtas problēmas, kas saistītas ar dedzināšanu kuņģī, derētu pievērst uzmanību saviem ēšanas paradumiem.
Ēdieni un to sastāvdaļas, kas var aktivizēt atviļņa slimību:
■ Dzīvnieku un augu izcelsmes tauki
■ Kakao un šokolāde
■ Kofeīns (kafija, zaļā un melnā tēja, citi kofeīnu saturoši dzērieni)
■ Citrusaugi!, tomāti, piparmētras (mentols), izteikti skābi ēdieni un dzērieni
■ Gāzēti dzērieni
■ Alkohols, nikotīns
Gremošanas sistēmas slimības un simptomus veicina paradums ēdienreizes ieturēt reti un notiesāt lielas porcijas. Skābie produkti un alkohols izraisa pastiprinātu kuņģa skābes izdalīšanos. Nav ieteicams arī mieloties ar pārāk aukstiem un karstiem ēdieniem un dzērieniem. Tie izraisa barības vada spazmas, līdz ar to kuņģa saturs ieplūst barības vadā. Protams, pa retam apēsts neliels daudzums kāda no šiem ēdieniem nekaitēs, taču nav ieteicams tos uzturā lietot regulāri un daudz.
Ir pētījumi, kas apliecina, ka par atviļņa slimības izraisītāju var būt arī vielas, ko satur trauku mazgāšanas līdzekļi un zobu pastas. Mazgāšanas līdzeklī tās ir atmazgāšanu veicinošās vielas (detergenti), zobu pastā – laurilsulfāts. Lai cik cītīgi mēs arī noskalotu traukus, uz tiem paliek mazgāšanas līdzekļa mikrodaļiņas. Zem mikroskopa aplūkojot, piemēram, šķietami gludu šķīvi, patiesībā tas ir porains un šajās porās saglabājas atliekas no lietotās sadzīves ķīmijas. Tādēļ jācenšas izvairīties no pārmērīgas mazgāšanas līdzekļu lietošanas, trauki rūpīgi jānoskalo un jānoslauka, nevis vienkārši jānoliek notecēt un nožūt.
Dedzināšanai par labu nenāk arī aspirīns un daži pretiekalsuma preparāti, miegu Izraisošas zāles. Medikamentu Izraisīta miega laikā dedzināšanas simptomi var pastiprināties.

Sekas un ārstēšana
Gastroezofageālā atviļņa slimība ir iedzimtas fizioloģiskas īpatnības un vairāku citu faktoru izraisīta kaite un to pilnībā to likvidēt nav iespējams. Tomēr parasti gastroezofageālā atviļņa slimība norit salīdzinoši vieglā formā un nopietnus dzīvībai bīstamus slimības sarežģījumus vai vēža attīstību sastop reti. Lielākā cilvēku daļa, kuriem ir viegli un reti dedzināšanas simptomi, ārsta padomu neprasa un labi iztiek ar pašārstēšanos -zāļu tējām, sodu, bezrecepšu dedzināšanu samazinošiem medikamentiem.
Smagāku atviļņa slimības formu gadījumā lielākā problēma ir pacientu dzīves kvalitātes un darbaspēju kritums paasinājumu laikā. Cilvēks ar traucējošu dedzināšanu nav spējīgs pilnvērtīgi atpūsties, izgulēties un produktīvi strādāt. Smagākos slimības gadījumos ar ārsta izvēlēto medikamentu palīdzību parasti ir iespējams veiksmīgi apārstēt pat ļoti nopietnus slimības uzliesmojumus. Ja savlaicīga nopietnu gastroezofageālā atviļņa slimību formu diagnostika un ārstēšana netiek veikta, 10-15% gadījumu attīstās dzīvībai bīstamas komplikācijas – nopietni barības vada gļotādas bojājumi, kas var radīt asiņošanu, rētu veidošanos un barības vada sašaurinājumu un pilnīgu aizaugšanu Retos gadījumos ilgstoši neārstētas dedzināšanas rezultātā var veidoties vēzis. Atsevišķos gastroezofageālā atviļņa slimības gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana,

Kad jāmeklē ārsta palīdzība?
■ Dedzināšana ir biežāk nekā divas reizes nedēļā, traucējoša.
■ Dedzināšana parādījusies pirmo reizi mūžā, ilgāka par divām nedēļām.
■ Dedzināšanu nemazina iepriekš efektīvie medikamenti.
■ Rīšanas grūtības, nespēks, svara zudums, asiņošanas pazīmes un jebkuri citi nopietni slimības simptomi.

Vairāk par šo tēmu:

Viļņi barības vadā

Daiga Šantere Barības vada atviļņa slimība ir viena no visbiežāk sastopamajām barības vada slimībām. Ārstu praksē tā tiek saukta par refluksa slimību (reflux latīniski ‘plūst’)

Lasīt »