Pārtika, kas papildināta ar vitamīniem un minerālvielām

Igors Pļava

Lai ikdienā mēs uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, uzturam ir jābūt pareizi sabalansētam un daudzveidīgam, jo katrai uzturvielai ir savi specifiski uzdevumi, bet visu uzturvielu darbība organismā ir savstarpēji cieši saistīta – tādēļ ikdienas uzturā jāietilpst ogām, augļiem, dārzeņiem, garšaugiem, dažādām sēkliņām, svaigi spiestām sulām, piena produktiem, gaļai, zivīm. To visu vajadzētu lietot pietiekamā daudzumā.

Ko un kāpēc bagātina ar vitamīniem un minerālvielām

Jo garāku ceļu pārtikas produkts veic līdz patērētājam, jo lielāka iespējamība, ka tas zaudē savu pirmatnējo uzturvērtību, tādēļ ir būtiski attiecīgus pārtikas produktus papildus bagātināt. Ļoti daudzi no mums nedzer tikko slauktu pienu, neplūc dobēs izaugušās dilles, necep maizi no pašaudzētiem kviešiem vai rudziem, kas malti lauku dzirnavās. Dzīvojam ļoti aktīvā un stresa pilnā vidē, kur pareizi ēst atliek arvien mazāk laika. Ir slinkums rīvēt burkānus un kāpostus, vitamīni pietrūkst un dabīgā veidā netiek uzņemti pietiekamā daudzumā. Protams, visieteicamāk būtu lietot pareizi sabalansētu un daudzveidīgu pārtiku. Tiem, kam nav laika vai ir liels slinkums pareizi ēst, kā arī tiem, kas īpaši rūpējas par savu veselību, ir iespēja lielveikalos izvēlēties pārtiku, kas papildus bagātināta ar vitamīniem un minerālvielām.

Papildinot produktu ar vitamīniem un minerālvielām, cilvēks rod iespēju saņemt vitamīnus un minerālvielas, ko citādā veidā necentīsies saņemt. Dažreiz noteiktu diētu nosaka ēšanas paradumi un tradīcijas, tas sekmē vienveidīgas pārtikas uzņemšanu. Piemēram, veģetārieši vai cilvēki ar dažādām alerģiskām saslimšanām utt. daļu organismam nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu neuzņem, jo patērē tikai noteiktas grupas produktus. Cilvēkiem, kuriem ir nepieciešami papildu vitamīni, piemēram, pusaudžiem, smaga fiziska darba darītājiem, grūtniecēm, produkti ar papildinātu komponentu devu kompensēs iztrūkstošo. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad jāievēro strikti ārsta norādījumi un saslimšanai nepieciešama konkrēta ārstēšana un diēta. Minerālvielas un vitamīni kā papildu komponentes pārtikas produktam ir lietojami tikai kā profilaktisks līdzeklis.

 

Kādus vitamīnus pievieno

Produktus ar papildu vitamīniem un minerālvielām dažkārt dēvē par funkcionālo pārtiku. Tas nozīmē, ka, apēdot noteiktu produktu, cilvēka organisms tiek bagātināts ar vajadzīgajām vielām un organisms saņem nepieciešamo noteiktu funkciju veikšanai vai uzlabošanai. Tomēr jāatceras, ka pārtikas produkti nav vitamīnu tabletes un satur tikai nelielu daļu no nepieciešamās un ieteicamās vitamīnu un minerālvielu dienas devas.

Bagātināšanai ar vitamīniem un minerālvielām izvēlas ikdienā plaši pieprasītus pārtikas produktus, jo tos lieto lielākā daļa iedzīvotāju un lieto ik dienas, turklāt tie ir stabili produktu uzglabāšanas laikā. Ražotājs izvēlās bagātināt ar vitamīniem tādus produktus kā piens un piena produkti, maize, sausiņi. Biežāk pievienotie komponenti ir vitamīni (A, B grupas, E, C), minerālvielas (Fe, Ca, K, Zn), omega 3 taukskābes. Piemēram, maize ir salīdzinoši lēts produkts, kuru var atļauties nopirkt gandrīz ikviens un pērk gandrīz katru dienu.

Komponentu pievienošana ir tehnoloģiski vienkārša un īpaši neietekmē ražošanas procesus un maizes īpašības, kā arī īpaši nesadārdzina maizi. Maize ir viens no pamata uzturproduktiem, kas satur visas nepieciešamās uzturvielas (ogļhidrātus, balastvielas, taukus, olbaltumvielas, vitamīnus un minerālvielas), bet, neraugoties uz to, ka maize ir ļoti bagātīgs produkts, papildus to bagātinot, lielākais ieguvums ir vitamīnu un minerālvielu nepietiekamību izraisošo slimību profilakse, tādējādi nodrošinot iespēju rūpēties par savu veselību katru dienu. Veselības profilakse – tāds ir pārtikas produktu bagātināšanas mērķis, piemēram, lietojot uzturā maizi, kas papildus bagātināta ar A vitamīnu (retinols), var mazināt A vitamīna hipovitaminozi (vitamīna trūkumu organismā), kad āda kļūst sausa  uz rokām un kāju ikriem, nagi ir sausi, trausli un lēni augoši, uz ādas parādās dažādi izsitumi, pastiprināti izkrīt mati, apetītes zudums, biežas infekcijas, neauglība. Novērojama arī notievēšana, bērniem aizkavējas augšana. A vitamīna trūkums var radīt redzes pasliktināšanos krēslas laikā (vistas aklums). Savukārt, ja vitamīnu uzņemam regulāri – tiek iespaidots cilvēka augšanas process, uzlabojas ādas stāvoklis un organisms spēj pretoties infekcijām. Nepieciešams labas redzes profilaksei.

 

Ieteicamais vitamīnu un minerālvielu daudzums

Vitamīni un minerālvielas, kuras var norādīt (nav obligāti) pārtikas preču marķējumā un to ieteicamās dienas devas (Pārtikas preču marķēšanas noteikumi):

Vitamīns A 800 mkg

Vitamīns D 5 mkg

Vitamīns E 12 mg

Vitamīns C 80 mg

Tiamīns 1,1 mg

Niacīns 16 mg

Riboflavīns 1,4 mg

Vitamīns B6 1,4 mg

Folijskābe 200 mkg

Vitamīns B12   2,5 mkg

Biotīns 50 mkg

Pantotēnskābe 6 mg

Kalcijs 800 mg

Fosfors 700 mg

Dzelzs 14 mg

Magnijs 375 mg

Cinks 10 mg

Jods 150 mkg

Vitamīnus un minerālvielas var norādīt, un, ja tie ir norādīti marķējumā, tad tiem arī jāietilpst produkta sastāvā. Produkti jau paši par sevi satur vitamīnus, kas ietilpst to sastāvā. Piemēram, piens, satur A, B1, B2, C vitamīnu. C vitamīns gan ir salīdzinoši nestabils, tādēļ ievērojama tā daļa zūd piena termiskās apstrādes laikā. Savukārt 90% B2 vitamīna zūd gaismas ietekmē, tāpēc pienu iesaka sargāt no gaismas iedarbības. Tāpat pienā ir arī minerālvielas, kas tāpat kā vitamīnu daudzums ir atkarīgs no govs barības, augsnes, govs veselības stāvokļa un citiem parametriem. Minerālvielas pienā ir organisku un neorganisku sāļu veidā. No pienā esošajām minerālvielām, lielākā nozīme cilvēka veselībai ir kalcijam un kālijam (pienā ir arī fosfors, nātrijs, mangāns, hlors, nelielā daudzumā pienā ir art dzelzs, cinks, alumīnijs un broms). Neraugoties uz to, ka piens ir ļoti bagātīgs produkts, tas papildināts ar vitamīniem, galvenokārt C un B un kalciju.

 

Ražotāja atbildība

Pārtikas aprites dalībnieks – jebkurš uzņēmējs ir atbildīgs par savu saražoto produkciju, tās nekaitīgumu un atbilstību deklarētajām prasībām. Obligātās nekaitīguma prasības ir noteiktas normatīvajos aktos. Uzņēmuma deklarētās prasības sev izvirza pats uzņēmums, un uzņēmējam arī jāpilda tas, ko ir deklarējis. Deklarētais patērētāju zināšanai ir jāuzrāda marķējumā (kontroles institūcijām receptēs un instrukcijās). Tikai pats uzņēmējs izvēlas to, vai tiks pievienoti produktam papildu vitamīni vai minerālvielas. To, kāpēc un ko produktam pievienos, apzina un izvērtē pats uzņēmējs. Attiecībā uz vitamīniem ir noteikts saraksts, kādas vielas ir atļauts un kādos daudzumos pievienot produktiem (skatīt ieteicamās vitamīnu un minerālvielu dienas devas).

Pirms produkta bagātināšanas ar vitamīniem uzņēmējam nav nepieciešams saskaņot šo rīcību ar kontrolējošām vai uzraugošām iestādēm. Tā ir viņa brīva izvēle. Normatīvie akti šādu prasību neizvirza. Tomēr ražošanas procesa laikā notiek regulāras uzņēmumu pārbaudes, kurās vērtē, vai uzņēmuma noteiktais produkta marķējums atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpat nepieciešamības gadījumā uzraugošās iestādes var pieprasīt neatkarīgu laboratoriju veiktu produktu analīzi, lai pārliecinātos par marķējuma atbilstību reālajam produkta saturam. Analizēt, kāpēc un kāds ir pamatojums attiecīgā vitamīna vai minerālvielas pievienojumam produktam, neviens normatīvais akts neparedz. Tādēļ tas ir tikai diskutējams jautājums un atkarīgs no uzņēmēja izdomas un atsaucēm uz zinātniskiem pētījumiem.

Uzņēmumam ir jāinformē patērētājs par produkta sastāvu – ja uzņēmējs ir deklarējis, ka produkta sastāvā ir papildu minerālviela vai vitamīns C, bet produktam tas nav pievienots, tad uzņēmējs ir apzināti maldinājis pircēju un pārkāpis likumdošanā noteikto.

Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādei jāsatur informācija par attiecīgās preces enerģētisko vērtību un olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, nātriju, šķiedrvielām, kā arī vitamīniem un minerālvielām, jāto daudzums ir nozīmīgs.

 

Ieteikumi veselīga uztura izvēlē:

–       Ik dienas izvēlēties daudzveidīgu uzturu;

–       Lai saglabātu normālu svaru, ēdienkarti ieteicams samērot ar fizisko aktivitāti;

–       Katru dienu nepieciešams izdzert vismaz 2 I šķidruma un svaigi spiestas sulas;

–       Uzturā lietot graudaugu produktus (īpaši pilngraudu maluma) un kartupeļus. Ieteicamais graudaugu patēriņš dienā-800 g;

–       Vēlams ēst vairāk dārzeņu, augļu un ogu, īpaši Latvijā audzētos. Dienā jāpatērē vismaz 400 g augļu, ogu un dārzeņu;

–       Skābpiena un piena produktiem dienā jābūt 500 — 750 ml;

–       Uzturā jālieto pākšaugi, zivis vai liesa gaļa. Vēlamais liesas gaļas daudzums nedēļā ir 300- 600 g, zivis jāēd vismaz 1 -2 reizes nedēļā;

–       Jāierobežo trekni produkti;

–       Uzturā jāsamazina sāls, cukura un to saturošo produktu lietošana.

 

Sabalansēts uzturs nodrošina organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, pretējā gadījumā var parādīties nogurums, apātija, atkārtotas infekcijas. Vitamīna trūkumu visbiežāk novēro ziemas un pavasara mēnešos, kad vasaras sagādātie lauku „labumi” beidzas. Vitamīnu trūkums organismā ātrāk var novest pie saaukstēšanās, un organismam ir grūtāk cīnīties ar dažādiem vīrusiem un baktērijām. Vitamīnu daudzums organismā samazinās: atveseļošanas periodā procesu atjaunošanai, stresa, nemiera laikā, sportojot, pie diētām, pie apetītes zuduma vai drudža.

Alvityl sīrupa formulas kvantitatīvais sastāvs atbilst ieteicamajai diennakts devai. Sastāvā ir 11 vitamīni: enerģijai – vitamīni B3, B5, H, B12; nervu sistēmas stiprināšanai – vitamīni B1, B5, B6, H; kaulu un zobu stiprināšanai – vitamīns D.

Alvityl Defenses sastāvā ir propoliss, ehinācija un vitamīns C. Šīs aktīvās sastāvdaļas efektīvi stiprina dabiskās aizsargspējas. Alvityl Defenses formula ir zinātniski pārbaudīta un tika veikts klīniskais pētījums bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem. Pētījumā laikā tika novērots,ka infekcijas slimību biežums samazinājās pa 50%, lietojot Alvityl Defenses.

Vitamīni un imūnsistēmas stiprinošie līdzekļi īpaši svarīgi lietot ziemas mēnešos, kad apkārt paaugstinājusies saslimstība ar dažādiem vīrusiem un baktērijām.


Komentāri

Irina Rubinčika, biedrības «Dzīve bez glutēna» pārstāve:

“Celiakijas slimniekiem vitamīni ir vajadzīgi, taču mums ārkārtīgi svarīgi zināt, vai katrs konkrēts preparāts (vai pārtikas produkts) satur, vai nesatur glutēnu. Diemžēl ražotāji ļoti reti šādu informāciju norāda, tāpēc mēs, Latvijas celiakijas pacientu biedrība “Dzīve bez glutēna” aicinātu VISUS farmācijas un pārtikas nozares ražotājus norādīt uz iepakojuma šo informāciju līdzas ar laktozes, citu cukuru un iespējamo alergēnu saturu”

Ieva Zariņa, SIA ‘Liepkalni”

„Veidojot jaunus produktus, uzturvērtību kā kritēriju blakus garšai uzsveram kā prioritāti. Šķiedrvielas ir tās, ar kurām nodrošinām patērētāju, piedāvājot produkciju, kas papildināta ar pilngraudu pārslām un graudiem. Ir produkti kurus par labu uzturvērtības ziņā atzina Latvijas Ārstu biedrība. Esam saņēmuši Latvijas Ārstu biedrības balvu “Par ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanā”. Maize, kas gatavota no rudzu pilngraudu miltiem satur visas vērtīgās vielas, kas ir graudos. Miltus maļ no visa grauda, iekļaujot gan dīgli, gan apvalku. Maize ir pilnvērtīgāka un satur daudz šķiedrvielas. Pat sešas šķēles maizes, kas papildināta ar šķiedrvielām, ir pietiekoši, lai uzņemtu dienā nepieciešamo šķiedrvielu daudzumu. Cepam vairākus maizes veidus bez rauga, raudzēšanai izmantojot citu raudzēšanas vidi, tādu kā pienskābo baktēriju vidi, pievienojot tīrkultūru.”

 

 

Vairāk par šo tēmu:

Meža ogu spēks jaunības uzturēšanai

Vēl līdz 2020. gada janvāra beigām Latvijas Universitātē, sadarbībā ar uzņēmumu “Silv EXPO”, aktīvi norit pētījums “BerriesPro” ( “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski

Lasīt »