Parunāsim par uztura režīmu. Ja kādam tāds nav, tad pēdējais laiks ieviest.
Lūk, kādus uztura režīma nosacījumus iesaka ievērot ārsts dietologs, Rīgas Stradiņa universitātes Uztura laboratorijas vadītājs Zigurds ZARIŅŠ.
Pirmais nosacījums – jāēd vismaz 4–5 reizes dienā, turklāt brokastis ir obligātas, sevišķi maziem bērniem. Tas tāpēc, ka naktī cukura līmenis nokrītas. Ja nebūs baudītas brokastis, cilvēkam neveiksies. Piemēram, skolnieciņi jutīsies miegaini un pirmo mācību stundu nosēdēs, neko neapjēgdami. Lai cik ļoti būtu jāsteidzas, maizes šķēli ar sieru vai ievārījumu katrs var apēst. Arī izdzert vienu krūzīti ar šķidrumu.
Otrais nosacījums – jāizvēlas sev ērtākais dienas ēšanas režīms un pie tā jāpieturas. Ja pusdienojat pulksten 12, tad dariet to katru dienu. Nekādas šņakarēšanās starplaikos, jo tas notrulina sāta sajūtu, kas veidojas centrālajā nervu sistēmā! Pēdējā maltīte ieteicama 2 stundas pirms gulētiešanas.
Trešais nosacījums – jāēd lēni, ēdienu rūpīgi sakošļājot un neuzdzerot katram kumosam. Ja ģimenē nav izveidota ēšanas kultūra, ēdam trakā steigā, katru kumosu noskalojot ar kafiju vai kokakolu, vienlaikus skatoties TV laika ziņas un sarunājoties ar ģimenes locekļiem.
Ceturtais nosacījums – tiem, kuri neveic fizisku darbu, jālieto vairāk ogļhidrātu, kas lēnāk uzsūcas: rupjmaize, auzu, kukurūzas, griķu un prosas putraimi. Tie satur neizmantojamus oligofruktopolisaharīdus, kas, nokļuvuši resnajā zarnā, uztur bifidobaktēriju vidi, palīdzot tām vairoties.
Piektais nosacījums – visiem bez izņēmuma jāēd vairāk augļu, ogu un dārzeņu. Tie jāpatērē vismaz ½ kg dienā, pēc iespējas svaigi. Tajos ir vitamīni un antioksidanti, kas pasargā no brīvajiem radikāļiem – kaitīgiem, jonizētiem savienojumiem, kas rodas, braucot automobilī, smēķējot, uzturoties pilsētas gaisā un dzīvojot stresā.
Sestais nosacījums – jādzer daudz ūdens (1,5–2 l dienā). Ja kājas pampst un zem acīm veidojas maisiņi, vainīgs ir nevis ūdens, bet sāls – tā daudzums uzturā jāsamazina.
Septītais nosacījums – jāēd vairāk skābpiena produktu. Tie satur probiotiskos mikroorganismus, kuri pasargā zarnu sieniņas no kaitīgu vielu uzkrāšanās, tā paaugstinot organisma vispārējo imunitāti. Labāk izvēlēties skābos piena produktus ar īsu glabāšanas termiņu (ilgai glabāšanai pievieno konservantus, kuri labās baktērijas iznīcina) un piebildi par bifidobaktēriju klātbūtni.
Prieks garšo pēc debesmannas
Būtisks apstāklis ir arī kvalitatīvs, pareizi gatavots, nedārgs ēdiens un patīkama gaisotne, kurā to baudīt.
Restorānus un bārus neapmeklēju, jo to nosaukums vien jau garantē augstas un manām iespējām neadekvātas cenas. Cita lieta – kafejnīcas. Ir kādas 2–3 Vecrīgā, kurās labprāt iegriežos, lai patērzētu ar draugiem. Nesen tām pievienojusies arī neliela veģetāra kafejnīca Bon Appetit Turaidas ielā 2 (pie VEF gaisa tilta), kur iegriežos ikreiz, kad gadās būt šajā rajonā. Neesmu veģetāriete, taču tur baudītā maltīte ir tik garda un garšas ziņā neparasta, ka nav aizmirstama. Arī mājīgā atmosfēra liek atgriezties vēl un vēl – uz sienām skatāmas Parīzes ainavas, bet fonā skan klusināta franču mūzika. Pat tad, ja nav būts Parīzē, pārņem tīkams miers. Var relaksēties, aizmirst par dažus kvartālus tālāk valdošo satiksmes plūsmu, trokšņiem un steigu, baudīt ēdienu un uzzināt, kā garšo prieks…
Arī priekam ir garša. Bet labāk lai par to stāsta kafejnīcas dibinātāja, māksliniece dizainere Elita Freimane:
– Prieks garšo pēc debesmannas, tas ir viegls, pūkains, gaisīgs. Bet mīlestība garšo pēc šokolādes – salda un nedaudz rūgta.
Šeit veselīgs uzturs ir kopā ar veselīgu dzīves uztveri. Tas, ko šeit darām, ir dzīvesveids, cilvēku iedvesmošana uz veselīgu domāšanu. Tāpēc ir teiciens, ka zinām, kā garšo prieks, jo cilvēkam dzīvē ir jābūt priecīgam, laimīgam un bagātam. Nav jākaunas par to, ka esi bagāts, ka tev ir labi draugi, ka esi veiksmīgs. Ar to nevajag lielīties, bet par to vajag priecāties. Tu priecājies, bet daudzi uzskata, ka lielies. Robežšķirtne ir tik maiga, bet iekšējās sajūtas pašam – pilnīgi atšķirīgas. Kā atšķirt lielīšanos no priecāšanās? Lielīšanās – kad slavē sevi, ka tāds esi, bet priecāšanās – esi ieguvis sev prieku no došanas citiem.
Saviem klientiem sagaidot saku, ka man ļoti patīk izsalkuši cilvēki, bet pavadot priecājos, ka azaids darījis viņus laimīgus. Viņi šeit saņem ne tikai svaigu un garšīgu ēdienu, bet kaut ko vairāk – attieksmi un sajūtu, ka ir gaidīti. Svarīgi, kas ēdienu gatavo un ar kādu attieksmi.
Man galvenais bija radīt labus darba apstākļus darbiniekiem. Doma pavisam vienkārša. Darbinieks atnāk uz darbu ar prieku, ieliek to ēdienā, un klients šo prieku apēd. Īstenībā es pārdodu nevis ēdienu, bet prieku. Es tā viltīgi to prieku cilvēkiem iebaroju, – smaidot stāsta Elita un piebilst, ka tie, kuri kaut reizi šeit baudījuši ēdienu, kļūst par pastāvīgiem klientiem. Jo visiem taču gribas vēlreiz nogaršot prieku. Gan gaļēdājiem, gan veģetāriešiem, gan tiem, kuri par tādiem vēlas kļūt.
Ak, jā vēl jāpiebilst, ka cenas ir tik piezemētas, ka apmierinās arī plāna naudas maciņa īpašniekus.
Bon Appetit kolektīvs:
